PIEKTĀ MOZUS 7
7
1„Kad tas Kungs, tavs Dievs, tevi būs ievedis tai zemē, ko tu ej iemantot, un izdzinis daudzas tautas no turienes—hetiešus, girgaziešus, amoriešus, kānaāniešus, ferisiešus, hīviešus un jebusiešus, —septiņas tautas, kas lielākas un stiprākas par tevi,
2Un kad tas Kungs, tavs Dievs, tos būs nodevis tavā varā, ka tu tos sakauji, tad tev būs pie tām izpildīt savu īpašo solījumu, ka tev nebūs ar tām slēgt nekādu derību nedz arī tām žēlastību parādīt.
3Tev arī nebūs ar tām saradoties; savas meitas tev nebūs dot viņu dēliem, un tev nebūs viņu meitas ņemt saviem dēliem,
4Jo tās novērsīs tavus dēlus no Manis, ka tie kalpos svešiem dieviem, un tā Kunga bardzība varētu pret jums iedegties un jūs piepeši iznīcināt.
5Bet jums tā ar viņiem jārīkojas: izpostiet viņu altārus, viņu elku zīmes nolauziet, nocērtiet viņu elku stabus, bet viņu elku tēlus sadedziniet ugunīs.
6Jo tu esi tam Kungam, savam Dievam, svēta tauta; tevi tas Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis, ka tu Viņam piederi par īpašuma tautu starp visām tautām, kas vien ir virs zemes.
7Nevis tāpēc, ka jūsu pulks būtu lielāks par visām pārējām tautām, nē, tas Kungs jums ir bijis labvēlīgs un ir jūs izredzējis, —jūs jau esat vismazākā no visām tautām, —
8Bet taisni tāpēc vien, ka Viņš jūs ir mīlējis un jums tur solījumu, ko Viņš jūsu tēviem ar zvērestu ir apstiprinājis, tāpēc tas Kungs ir jūs izvedis ar stipru roku un izglābis no kalpības nama, no faraona, Ēģiptes ķēniņa, varmācības.
9Tad nu tev būs atzīt, ka tas Kungs, tavs Dievs, ir Dievs, kas ir uzticīgs Dievs, un kas derību tur un dara žēlastību tiem līdz tūkstošam augumam, kuri Viņu mīl un tur Viņa baušļus,
10Bet tiem, kas Viņu ienīst, Viņš tieši atmaksā, viņus iznīcinādams; Viņš nekavējas tiem, kas Viņu ienīst, uz vietas atmaksāt.
11Tādēļ sargies un turi Viņa baušļus, Viņa likumus un Viņa tiesas, ko es tev šodien pavēlu darīt.
12Un ja tu klausīsi šos nolikumus un tos turēsi un pildīsi, tad arī tas Kungs, tavs Dievs, tevi sargās un turēs derību un žēlastības apsolījumu, ko Viņš ir ar zvērestu apstiprinājis taviem tēviem.
13Un Viņš tevi mīlēs, un tevi svētīs, un tevi vairos, un Viņš svētīs tava klēpja augli, un tavas zemes augli, un tavu labību, un tavu vīna sulu, un tavu eļļu, un tavu liellopu atnešanos, un tavu sīklopu vaislu tai zemē, ko Viņš ar zvērestu ir apsolījis dot taviem tēviem.
14Svētīts tu būsi pār visām tautām; neauglīgu nebūs nedz tavu ļaužu, nedz tavu lopu starpā.
15Un tas Kungs novērsīs no tevis visādas slimības un visādas ēģiptiešu ļaunas sērgas, ko tu pazīsti, bet Viņš ar tām vajās visus tos, kas tevi ienīst.
16Un tu aprīsi visas tautas, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev nodos; tava acs lai viņas nežēlo; tev nebūs arī kalpot viņu dieviem, jo tas tev ir slazda valgs.
17Ja tu arī savās pārdomās sacītu: „Šīs tautas ir lielākas, nekā es esmu, kā es iespētu tās izdzīt?“
18Tad tomēr: nebīsties no tām! Bet pieminēdams piemini, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir darījis faraonam un visiem ēģiptiešiem,
19Lielos pārbaudījumus, ko tavas acis ir redzējušas, un zīmes, ir tos brīnumus, un stipro roku un izstiepto elkoni, ar ko tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir izvedis; tā tas Kungs, tavs Dievs, darīs visām tautām, no kurām tu bīsties.
20Un tas Kungs, tavs Dievs, uzsūtīs viņiem arī sirsoņus, tiekāms visi, kas atlikušies, un tie, kas no tevis paslēpušies, ies bojā.
21Neizbīsties viņu priekšā! Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir tavā vidū, Viņš ir liels un bijājams Dievs.
22Un tas Kungs, tavs Dievs, lēnām un pamazām izskaudīs tās tautas tavu acu priekšā: tu jau arī nevari tās strauji izdeldēt, lai pie tevis nesavairojas pārāk daudz plēsīgu zvēru.
23Un tas Kungs, tavs Dievs, tomēr tos nodos tavā varā un tos satrieks ar lielu satriekšanu un ar lielām izbailēm viņu starpā, līdz Viņš tos pilnīgi iznīcinās.
24Un arī viņu ķēniņus Viņš nodos tavā rokā, lai tu viņu vārdus zem debess izdeldē; nevienam nebūs tavā priekšā pastāvēt, līdz tu tos nebūsi galīgi iznīcinājis.
25Viņu elku tēlus sadedziniet ugunī, bet neiekāro sudrabu un zeltu, ar ko tie greznoti, un nepiesavinies to, ka tu netopi ar to savaldzināts, jo viss tas ir negantība tam Kungam, tavam Dievam.
26Neienes šādu negantību savā namā, ka tu pats netopi iznīcināts tāpat kā tie, bet tie lai tev riebtin riebjas, un lai tu tos nicinātu pašos savas sirds dziļumos, jo tie nes iznīcības lāstu.“
Pašlaik izvēlēts:
PIEKTĀ MOZUS 7: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PIEKTĀ MOZUS 7
7
1„Kad tas Kungs, tavs Dievs, tevi būs ievedis tai zemē, ko tu ej iemantot, un izdzinis daudzas tautas no turienes—hetiešus, girgaziešus, amoriešus, kānaāniešus, ferisiešus, hīviešus un jebusiešus, —septiņas tautas, kas lielākas un stiprākas par tevi,
2Un kad tas Kungs, tavs Dievs, tos būs nodevis tavā varā, ka tu tos sakauji, tad tev būs pie tām izpildīt savu īpašo solījumu, ka tev nebūs ar tām slēgt nekādu derību nedz arī tām žēlastību parādīt.
3Tev arī nebūs ar tām saradoties; savas meitas tev nebūs dot viņu dēliem, un tev nebūs viņu meitas ņemt saviem dēliem,
4Jo tās novērsīs tavus dēlus no Manis, ka tie kalpos svešiem dieviem, un tā Kunga bardzība varētu pret jums iedegties un jūs piepeši iznīcināt.
5Bet jums tā ar viņiem jārīkojas: izpostiet viņu altārus, viņu elku zīmes nolauziet, nocērtiet viņu elku stabus, bet viņu elku tēlus sadedziniet ugunīs.
6Jo tu esi tam Kungam, savam Dievam, svēta tauta; tevi tas Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis, ka tu Viņam piederi par īpašuma tautu starp visām tautām, kas vien ir virs zemes.
7Nevis tāpēc, ka jūsu pulks būtu lielāks par visām pārējām tautām, nē, tas Kungs jums ir bijis labvēlīgs un ir jūs izredzējis, —jūs jau esat vismazākā no visām tautām, —
8Bet taisni tāpēc vien, ka Viņš jūs ir mīlējis un jums tur solījumu, ko Viņš jūsu tēviem ar zvērestu ir apstiprinājis, tāpēc tas Kungs ir jūs izvedis ar stipru roku un izglābis no kalpības nama, no faraona, Ēģiptes ķēniņa, varmācības.
9Tad nu tev būs atzīt, ka tas Kungs, tavs Dievs, ir Dievs, kas ir uzticīgs Dievs, un kas derību tur un dara žēlastību tiem līdz tūkstošam augumam, kuri Viņu mīl un tur Viņa baušļus,
10Bet tiem, kas Viņu ienīst, Viņš tieši atmaksā, viņus iznīcinādams; Viņš nekavējas tiem, kas Viņu ienīst, uz vietas atmaksāt.
11Tādēļ sargies un turi Viņa baušļus, Viņa likumus un Viņa tiesas, ko es tev šodien pavēlu darīt.
12Un ja tu klausīsi šos nolikumus un tos turēsi un pildīsi, tad arī tas Kungs, tavs Dievs, tevi sargās un turēs derību un žēlastības apsolījumu, ko Viņš ir ar zvērestu apstiprinājis taviem tēviem.
13Un Viņš tevi mīlēs, un tevi svētīs, un tevi vairos, un Viņš svētīs tava klēpja augli, un tavas zemes augli, un tavu labību, un tavu vīna sulu, un tavu eļļu, un tavu liellopu atnešanos, un tavu sīklopu vaislu tai zemē, ko Viņš ar zvērestu ir apsolījis dot taviem tēviem.
14Svētīts tu būsi pār visām tautām; neauglīgu nebūs nedz tavu ļaužu, nedz tavu lopu starpā.
15Un tas Kungs novērsīs no tevis visādas slimības un visādas ēģiptiešu ļaunas sērgas, ko tu pazīsti, bet Viņš ar tām vajās visus tos, kas tevi ienīst.
16Un tu aprīsi visas tautas, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev nodos; tava acs lai viņas nežēlo; tev nebūs arī kalpot viņu dieviem, jo tas tev ir slazda valgs.
17Ja tu arī savās pārdomās sacītu: „Šīs tautas ir lielākas, nekā es esmu, kā es iespētu tās izdzīt?“
18Tad tomēr: nebīsties no tām! Bet pieminēdams piemini, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir darījis faraonam un visiem ēģiptiešiem,
19Lielos pārbaudījumus, ko tavas acis ir redzējušas, un zīmes, ir tos brīnumus, un stipro roku un izstiepto elkoni, ar ko tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir izvedis; tā tas Kungs, tavs Dievs, darīs visām tautām, no kurām tu bīsties.
20Un tas Kungs, tavs Dievs, uzsūtīs viņiem arī sirsoņus, tiekāms visi, kas atlikušies, un tie, kas no tevis paslēpušies, ies bojā.
21Neizbīsties viņu priekšā! Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir tavā vidū, Viņš ir liels un bijājams Dievs.
22Un tas Kungs, tavs Dievs, lēnām un pamazām izskaudīs tās tautas tavu acu priekšā: tu jau arī nevari tās strauji izdeldēt, lai pie tevis nesavairojas pārāk daudz plēsīgu zvēru.
23Un tas Kungs, tavs Dievs, tomēr tos nodos tavā varā un tos satrieks ar lielu satriekšanu un ar lielām izbailēm viņu starpā, līdz Viņš tos pilnīgi iznīcinās.
24Un arī viņu ķēniņus Viņš nodos tavā rokā, lai tu viņu vārdus zem debess izdeldē; nevienam nebūs tavā priekšā pastāvēt, līdz tu tos nebūsi galīgi iznīcinājis.
25Viņu elku tēlus sadedziniet ugunī, bet neiekāro sudrabu un zeltu, ar ko tie greznoti, un nepiesavinies to, ka tu netopi ar to savaldzināts, jo viss tas ir negantība tam Kungam, tavam Dievam.
26Neienes šādu negantību savā namā, ka tu pats netopi iznīcināts tāpat kā tie, bet tie lai tev riebtin riebjas, un lai tu tos nicinātu pašos savas sirds dziļumos, jo tie nes iznīcības lāstu.“
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.