SALAMANS MĀCĪTĀJS 5
5
1Neesi par daudz ātrs ar savu muti, un lai tava sirds savā trauksmē nepārsteidzas kādu vārdu izrunāt Dieva priekšā, jo Dievs ir debesīs, bet tu esi virs zemes; tāpēc lai maz ir tavu vārdu!
2Jo kur ļaudis visai nodarbināti, tur rodas sapņi, un kur daudz vārdu, tur rodas muļķīgas valodas.
3Ja tu esi Dievam devis īpašu solījumu, tad nekavējies to izpildīt, jo—Viņam nav labs prāts uz neprašām. Ko tu esi apsolījis, to pildi!
4Labāk ir vispārīgi nekādu īpašu solījumu nedot nekā solīt un nepildīt.
5Neatļauji savai mutei tevi apgrēcināt un neizsakies Dieva vēstneša#5.5 (t.i. priestera). priekšā, ka ir notikusi pārsteigšanās; kāpēc lai Dievs apskaišas par to, ko tu esi izrunājis, un neļauj tavam roku darbam labi izdoties?
6Un kur ir daudz sapņu, tur ir arī daudz veltīgu un tukšu vārdu, —tur ir niecība. Bet tu bīsties vairāk Dievu!
7Kad tu redzi, kā apspiež nabagu un cik bēdīgā stāvoklī valstī ir tiesa un taisnība, tad neuztraucies par to, jo ir vēl viens augstāks par augsto, kas visu novēro. Bet viens Visaugstākais ir nomodā pār viņiem visiem.
8Taču ieguvums kādai zemei ir šāds: ķēniņš, kas rūpējas, lai zeme būtu apkopta.
9Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienā-kumiem; taču arī tas ir niecība.
10Ja manta vairojas, tad vairojas arī tie, kas to apēd, un kāds labums tad tam, kam tā pieder, kā tikai acīm paskatīties?
11Salds ir darbinieka miegs, vienalga, vai tas daudz, vai maz ko ēdis; bet bagātais, kas spēcīgi pieēdies, nereti netiek pie miega.
12It īpaši liels ļaunums, ko es esmu novērojis zem saules, ir bagātība, kas tam pašam paliek par nelaimi, kurš to sargā.
13Ja tāda bagātība kādā nelaimē aiziet bojā, tad viņam nav nekā ko atstāt īpašumā savam miesīgajam dēlam.
14Kailam, kāds viņš nācis no mātes klēpja, tādam viņam atkal jāaiziet, un viņš nevar pat arī ne to vismazāko līdzi paņemt no savu pūliņu ieguvuma, lai to paturētu savā īpašumā.
15Jā, arī tā ir ļauna un bēdīga parādība: pavisam tā, kā viņš ir atnācis, tā viņam atkal ir jāaiziet. Kāds nu viņam ir ieguvums no tā, ka viņš par velti ir pūlējies?
16Un pie tam viņš visas savas mūža dienas ir pavadījis tumsā un lielos sirdēstos, un tās bijušas saistītas ar daudzām nepatikšanām, slimībām un uztraukumiem?
17Un ko es esmu atradis kā labu un skaistu, ir tas, ka cilvēks ēd un dzer, un jūtas labi visu to bezgalīgo pūļu jūklī, ar kādām viņš zem saules nomoka sevi savā īsajā mūžā, ko Dievs viņam piešķir; tas arī ir viņa dzīves uzdevums.
18Bet katrā ziņā, ja Dievs kādam cilvēkam dod bagātību un laicīgu mantu un piešķir viņam to laimīgo stāvokli, ka viņš var to baudīt, var ņemt no tā savu daļu un pat, neraugoties uz visām pūlēm, tomēr priecāties, tad tā ir Dieva žēlastības dāvana.
19Tāds tad daudz nedomās par savu dzīves dienu īsumu, tāpēc ka Dievs viņa sirdi apdāvina ar prieku.
Pašlaik izvēlēts:
SALAMANS MĀCĪTĀJS 5: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
SALAMANS MĀCĪTĀJS 5
5
1Neesi par daudz ātrs ar savu muti, un lai tava sirds savā trauksmē nepārsteidzas kādu vārdu izrunāt Dieva priekšā, jo Dievs ir debesīs, bet tu esi virs zemes; tāpēc lai maz ir tavu vārdu!
2Jo kur ļaudis visai nodarbināti, tur rodas sapņi, un kur daudz vārdu, tur rodas muļķīgas valodas.
3Ja tu esi Dievam devis īpašu solījumu, tad nekavējies to izpildīt, jo—Viņam nav labs prāts uz neprašām. Ko tu esi apsolījis, to pildi!
4Labāk ir vispārīgi nekādu īpašu solījumu nedot nekā solīt un nepildīt.
5Neatļauji savai mutei tevi apgrēcināt un neizsakies Dieva vēstneša#5.5 (t.i. priestera). priekšā, ka ir notikusi pārsteigšanās; kāpēc lai Dievs apskaišas par to, ko tu esi izrunājis, un neļauj tavam roku darbam labi izdoties?
6Un kur ir daudz sapņu, tur ir arī daudz veltīgu un tukšu vārdu, —tur ir niecība. Bet tu bīsties vairāk Dievu!
7Kad tu redzi, kā apspiež nabagu un cik bēdīgā stāvoklī valstī ir tiesa un taisnība, tad neuztraucies par to, jo ir vēl viens augstāks par augsto, kas visu novēro. Bet viens Visaugstākais ir nomodā pār viņiem visiem.
8Taču ieguvums kādai zemei ir šāds: ķēniņš, kas rūpējas, lai zeme būtu apkopta.
9Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienā-kumiem; taču arī tas ir niecība.
10Ja manta vairojas, tad vairojas arī tie, kas to apēd, un kāds labums tad tam, kam tā pieder, kā tikai acīm paskatīties?
11Salds ir darbinieka miegs, vienalga, vai tas daudz, vai maz ko ēdis; bet bagātais, kas spēcīgi pieēdies, nereti netiek pie miega.
12It īpaši liels ļaunums, ko es esmu novērojis zem saules, ir bagātība, kas tam pašam paliek par nelaimi, kurš to sargā.
13Ja tāda bagātība kādā nelaimē aiziet bojā, tad viņam nav nekā ko atstāt īpašumā savam miesīgajam dēlam.
14Kailam, kāds viņš nācis no mātes klēpja, tādam viņam atkal jāaiziet, un viņš nevar pat arī ne to vismazāko līdzi paņemt no savu pūliņu ieguvuma, lai to paturētu savā īpašumā.
15Jā, arī tā ir ļauna un bēdīga parādība: pavisam tā, kā viņš ir atnācis, tā viņam atkal ir jāaiziet. Kāds nu viņam ir ieguvums no tā, ka viņš par velti ir pūlējies?
16Un pie tam viņš visas savas mūža dienas ir pavadījis tumsā un lielos sirdēstos, un tās bijušas saistītas ar daudzām nepatikšanām, slimībām un uztraukumiem?
17Un ko es esmu atradis kā labu un skaistu, ir tas, ka cilvēks ēd un dzer, un jūtas labi visu to bezgalīgo pūļu jūklī, ar kādām viņš zem saules nomoka sevi savā īsajā mūžā, ko Dievs viņam piešķir; tas arī ir viņa dzīves uzdevums.
18Bet katrā ziņā, ja Dievs kādam cilvēkam dod bagātību un laicīgu mantu un piešķir viņam to laimīgo stāvokli, ka viņš var to baudīt, var ņemt no tā savu daļu un pat, neraugoties uz visām pūlēm, tomēr priecāties, tad tā ir Dieva žēlastības dāvana.
19Tāds tad daudz nedomās par savu dzīves dienu īsumu, tāpēc ka Dievs viņa sirdi apdāvina ar prieku.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.