ECECHIELA 16
16
1Atkal pār mani nāca tā Kunga vārds, un tas man sacīja:
2„Cilvēka bērns, atgādini Jeruzālemei tās negantības un saki:
3Tā saka tas Kungs Dievs Jeruzālemei: Pēc izcilmes un dzimuma tu esi no Kānaāna zemes. Tavs tēvs bija amorietis un tava māte hetīte (hetiete).
4Tava piedzimšana: Tai dienā, kad tu piedzimi, nepārgrieza tavu nabas saiti, nenomazgāja tevi ar ūdeni, lai tu būtu šķīsta, nenoberza tevi ar sāli un neietina tevi autos.
5Neviena acs neapžēlojās par tevi, lai tev parādītu mīlestību un sniegtu palīdzību. Tieši otrādi: tevi izmeta laukā. Tik maz tevi ievēroja tai dienā, kad tu piedzimi.
6Es gāju toreiz tev garām un redzēju tevi atstātu tavās asinīs ķepurojamies un tev teicu: Tev būs dzīvot! Tiešām, Es teicu tev tavās asinīs: Tev būs dzīvot!
7Audz un pieaudz ar laiku skaitā kā zāļu stiebri tīrumā. Tad Es audzināju tevi, un tu uzaugi un attīstījies pilnā jaunības krāšņumā. Tavas krūtis piebrieda, tavi mati sacirtoja un sakuploja, taču tu biji vienmēr vēl plika un kaila.
8Un kad Es tev atkal gāju garām un tevi skatīju, tad, redzi, jau bija klāt tavs laiks mīlēt un par sievu kļūt. Tad Es izplētu savu mēteļa stūri pār tevi un apsedzu tavu kailumu; Es zvērēju tev uzticību un stājos ar tevi derībā“ —saka Dievs tas Kungs—„un tu Man piederēji.
9Tad Es tevi nomazgāju ar ūdeni, noskaloju tavas asinis no tevis un svaidīju tevi ar eļļu.
10Es tevi ietērpu krāsainās drēbēs, apvilku tev smalkas no jūras govs ādas darinātas kurpes, uzliku smalka audekla galvas rotu, liku nēsāt tev dārgus linu tērpus un piespraust zīda šķidrautu.
11Es tevi greznoju ar dārgām rotām, apliku tev sprādzes ap rokām un kaipli (važiņu) ap kaklu,
12Tāpat gredzenu ap degunu, auskarus ausīs un skaistu vainagu uz galvas.
13Tā tu biji greznota ar zeltu un sudrabu, tavas drēbes bija no smalka linu audekla, no zīda un no krāsainiem audumiem. Tu ēdi baltmaizi, medu un eļļu, tu kļuvi arvien skaistāka un nonāci ķēniņa valsts valdnieces godā.
14Tava slava izpaudās tautu starpā tava skaistuma dēļ, jo tas bija pilnatnīgs tieši to rotu dēļ, kurās Es tērpu tevi,“ tā saka Dievs tas Kungs.
15„Bet tu paļāvies par daudz uz savu skaistumu, un pārmērīgā iedomībā uz savu slavas senumu tu paliki par laulības pārkāpēju, par mīlnieci, ziedodamās mīlestībā katram garāmgājējam, un pie-derēji viņam.
16Tu ņēmi savas drēbes un taisīji no tām raibus elka altārus un nodevies tiem līdzās netiklībai, kā tas vēl nekad nav bijis un arī nekad vairs nebūs.
17Tad tu ņēmi savas greznās un dārgās rotas no mana zelta un sudraba, ko Es tev devu, un darināji sev no tā vīriešu tēlus, ar kuriem tu pārkāpi laulību.
18Tu ņēmi savas krāsainās drēbes un tās apvilki tiem un veltīji tiem manu eļļu un manas smaržīgās kvēpināmās vielas.
19Un maizi, ko Es tev devu ēšanai, baltmaizi, eļļu un medu, —to tu tiem atnesi kā saldas smaržas kvēpināmo upuri. Jā, tā tas notika,“ saka Dievs tas Kungs.
20„Tu ņēmi arī savus dēlus un meitas, ko tu Man dzemdēji, un upurēji tos tiem par barību. Vai tad vēl par maz tavas netiklības,
21Ka tu nokāvi manus bērnus, tos nodevi par upuri un sadedzināji?
22Un nododamās visām šīm negantībām un visai šai netiklībai, tu nepieminēji savas visagrākās jaunības, savas agrās bērnības dienu, kad tu ķepurojies plika un kaila un atstāta savās asinīs.
23Un pēc visām savām ļaunprātībām—lāsts, lāsts pār tevi! —saka Dievs tas Kungs, —lieta nogāja tik tālu,
24Ka tu augstienēs ierīkoji upuru laukumus un elku dievu pielūgsmes vietas katrā kaut arī nelielā klajumā.
25Tu ierīkoji savas paaugstinātās elku dievu novietnes visos ielu stūros un tā aptraipīji savu skaistumu. Tu plēti vaļā savas kājas katram garāmgājējam un grimi arvienu dziļāk netiklībā un izvirtībā.
26Tu pārkāpi laulību ar ēģiptiešiem, saviem miesīgi stipriem kaimiņiem, ar spēcīgiem locekļiem, tu arvienu vairāk nodevies netiklībai, lai Mani sarūgtinātu.
27Tad Es izstiepu savu roku pret tevi, mazināju tev piespriesto pārtikas tiesu un nodevu tevi tavu ienaidnieču, filistiešu meitu, iegribām, kas sajuta kaunu par tavu izvirtušo uzvešanos.
28Tad tu pārkāpi laulību arī ar asiriešiem, tev nekad nebija diezgan. Tu dzīvoji ar tiem netiklībā, bet arī ar to vēl tev nepietika,
29Un tad tu vēl vairāk nodevies neķītriem sakariem ar veikalnieku zemi Kaldēju, bet arī viss tas tevi vēl neapmie-rināja.
30Cik iekāpu pilna gan bija tava sirds“ —saka Dievs tas Kungs, —„ka tu visu to izdarīji, kā to mēdz darīt tikai norūdītas netikles.
31Ka tu cēli katrā ielu stūrī paaugstinātas ziedojumu vietas un elku novietnes katrā laukumā. Un pie tam tu nebiji kā parastā netikle, kas saņem savu parasto netikles algu.
32Tu, netiklā sieva, kupa sava vīra vietā pieņēma svešus!
33Netiklēm parasti maksā algu, bet tu devi saviem mīļākajiem dāvanas, tu tos nopirki, lai tie nāktu no visām pusēm pie tevis un nodotos netiklībai ar tevi.
34Tā nu pie tevis tavā netiklībā tas bija citādi kā pie citām sievām: nevis tie tev uzmācās ar netiklām iegribām, bet tu maksāji mīlniekiem algu, pati algas nesaņemdama, tātad viss notika taisni otrādi.
35Tādēļ, netikle, uzklausies tā Kunga vārdu!
36Tā saka Dievs tas Kungs: Tāpēc ka tavs izvirtušais zemiskums ir bijis tik plaši izplatījies, ka tu esi bijusi tik devīga ar līdzekļiem un pati ar sevi un tāpēc, ka tu tik viegli esi atsegusi savu kailumu saviem mīļākajiem, kā arī tavu riebīgo elku dēļ un tavu bērnu asiņu dēļ, ko tu tiem atdevi,
37Tad Es sapulcināšu visus tavus mīļākos, pret kuriem tu biji iedegusies kaislībā, un proti visus, kas tev labi patika, kā arī tos, kas tev kļuvuši pretīgi; tos Es sapulcināšu no visām pusēm ap tevi un atsegšu viņu priekšā tavu kailumu, lai tie redz visu tavu negodu.
38Tad Es tevi tiesāšu pēc laulības pārkāpēju un asins izlējēju likumiem un izliešu tavas asinis bargās dusmās.
39Un Es tevi nodošu viņu rokās, lai tie noplēš tavus kalna altārus un izposta elku novietnes. Un tie novilks tev drēbes un atņems tavas rotas un atstās tevi pliku un kailu.
40Tad tie sasauks pret tevi draudzes sapulci, tevi nomētās ar akmeņiem un tevi sacirtis ar saviem zobeniem.
41Tavus namus tie nodedzinās ar uguni un spriedīs tiesu par tevi daudzu sievu acu priekšā. Tā Es darīšu galu tavai netiklībai, un tev nebūs vairs jāmaksā mīļākajiem netiklības alga.
42Kad Es būšu apmierinājis savas dusmas pret tevi un mana bardzība mitēsies, tad Es jutīšos apmierināts, un Man nebūs vairs jādusmo.
43Tādēļ ka tu nepieminēji savas jaunības dienas un ar visu to Mani kaitināji, tad arī Es likšu krist sodam par visiem taviem noziegumiem uz tavas galvas,“ —saka tas Kungs, —„lai tu vairs nenododies netiklībai bez visām citām savām nelietībām.
44Ikviens, kas lieto sakāmus vārdus, teiks par tevi: Kāda māte, tāda meita.
45Tu esi patiesi savas mātes meita, kurai bija apnicis viņas vīrs un apnikuši viņas bērni; nu tu esi patiesi savu māsu māsa, kuras atstājušas savus vīrus un savus bērnus. Jūsu māte bija hetiete (hetītc) un jūsu tēvs amorietis.
46Tava vecākā māsa ir Samarija ar savām meitām tev pa kreiso roku, un jaunākā tev pa labo roku ir Sodoma ar savām meitām.
47Bet tu nestaigāji viņu ceļus un nedarīji negantības pēc viņu parauga, diemžēl tikai īsu bridi, un tad tu kļuvi ļaunāka par viņām visos savos ceļos.
48Tik tiešām, ka Es dzīvoju“ —saka Dievs tas Kungs—„tava māsa Sodoma ar savām meitām nav bijusi tik ļauna kā tu un tavas meitas.
49Redzi, tas bija tavas māsas Sodomas noziegums: lepnība, maizes pilnība un dzīve bez bēdām, tāda bija viņas un viņas meitu dzīve. Bet nabagam un trūkuma cietējam tā nesniedza palīdzīgu roku.
50Tās bija lepnas un darīja negantības manā priekšā. To redzēdams. Es tās nobīdīju pie malas.
51Samarija nav ne pusi tik daudz grēkojusi kā tu. Tev tavu negantību ir vairāk nekā viņām abām, tā ka tavas māsas ir taisnīgākas par tevi, ievērojot visas tās daudzās nelietības, ko tu esi darījusi.
52Tad nu nes savu kaunu, ka esi aizstāvējusi savas māsas savā rīcībā ar saviem grēkiem; tu esi darījusi lielākus un ļaunākas negantības nekā tās, tādēļ tās ir taisnākas par tevi. Kaunies un nes savu negodu, ka tu esi centusies, lai tavas māsas izskatītos taisnas.
53Bet Es pārveidošu viņu likteni, Sodomas un viņas meitu likteni, Samari-jas un viņas meitu likteni un arī tavu trimdinieku likteni viņu vidū,
54Lai tu nes savu negodu un kaunies par visu to, ko tu darījusi, kaut tas noticis viņām par iepriecināšanu.
55Un kad tava māsa Sodoma un viņas meitu pilsētas atgriezīsies savā agrākajā stāvoklī, un Samarija ar savām meitu pilsētām atgriezīsies savā agrākajā stāvoklī, kādas tās reiz bijušas, tad arī tu ar savām meitām pārveidosies atpakaļ savā agrākajā stāvoklī.
56Vai tavas māsas Sodomas vārds nebija par biedinātāju paraugu tavā mutē tavas augstprātīgās lepnības laikā,
57Pirms atklājās tavs pašas pagri-mums, kā tas ir pašlaik, kad Sirijas meitas tevi nievā un visas apkārtējās filistiešu meitas tevi no visām pusēm nicina?
58Par tavu netiklību un par tavām nelietībām tev jāatbild“, saka tas Kungs.
59Jo tā saka Dievs tas Kungs: „Es tev tā darīšu, kā tu esi darījusi: tu nepildīji zvērestu un pārkāpi derību.
60Bet Es pieminēšu savu derību, ko Es slēdzu ar tevi tavās jaunības dienās, un Es slēgšu ar tevi mūžīgu derību.
61Tad tu pieminēsi savus ceļus un kaunēsies, kad tu uzņemsi savas lielās un mazās māsas, jo Es tev tās došu par meitām, kaut ari ne uz tavas agrākās derības pamata,
62Bet Es no savas puses slēgšu ar tevi derību, lai tu atzīsti, ka Es esmu tas Kungs,
63Lai tu pieminētu to un kaunētos un aiz kauna neatdarītu savu muti, kad Es tev piedošu visu, ko tu darījusi,“ saka Dievs tas Kungs.
Pašlaik izvēlēts:
ECECHIELA 16: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
ECECHIELA 16
16
1Atkal pār mani nāca tā Kunga vārds, un tas man sacīja:
2„Cilvēka bērns, atgādini Jeruzālemei tās negantības un saki:
3Tā saka tas Kungs Dievs Jeruzālemei: Pēc izcilmes un dzimuma tu esi no Kānaāna zemes. Tavs tēvs bija amorietis un tava māte hetīte (hetiete).
4Tava piedzimšana: Tai dienā, kad tu piedzimi, nepārgrieza tavu nabas saiti, nenomazgāja tevi ar ūdeni, lai tu būtu šķīsta, nenoberza tevi ar sāli un neietina tevi autos.
5Neviena acs neapžēlojās par tevi, lai tev parādītu mīlestību un sniegtu palīdzību. Tieši otrādi: tevi izmeta laukā. Tik maz tevi ievēroja tai dienā, kad tu piedzimi.
6Es gāju toreiz tev garām un redzēju tevi atstātu tavās asinīs ķepurojamies un tev teicu: Tev būs dzīvot! Tiešām, Es teicu tev tavās asinīs: Tev būs dzīvot!
7Audz un pieaudz ar laiku skaitā kā zāļu stiebri tīrumā. Tad Es audzināju tevi, un tu uzaugi un attīstījies pilnā jaunības krāšņumā. Tavas krūtis piebrieda, tavi mati sacirtoja un sakuploja, taču tu biji vienmēr vēl plika un kaila.
8Un kad Es tev atkal gāju garām un tevi skatīju, tad, redzi, jau bija klāt tavs laiks mīlēt un par sievu kļūt. Tad Es izplētu savu mēteļa stūri pār tevi un apsedzu tavu kailumu; Es zvērēju tev uzticību un stājos ar tevi derībā“ —saka Dievs tas Kungs—„un tu Man piederēji.
9Tad Es tevi nomazgāju ar ūdeni, noskaloju tavas asinis no tevis un svaidīju tevi ar eļļu.
10Es tevi ietērpu krāsainās drēbēs, apvilku tev smalkas no jūras govs ādas darinātas kurpes, uzliku smalka audekla galvas rotu, liku nēsāt tev dārgus linu tērpus un piespraust zīda šķidrautu.
11Es tevi greznoju ar dārgām rotām, apliku tev sprādzes ap rokām un kaipli (važiņu) ap kaklu,
12Tāpat gredzenu ap degunu, auskarus ausīs un skaistu vainagu uz galvas.
13Tā tu biji greznota ar zeltu un sudrabu, tavas drēbes bija no smalka linu audekla, no zīda un no krāsainiem audumiem. Tu ēdi baltmaizi, medu un eļļu, tu kļuvi arvien skaistāka un nonāci ķēniņa valsts valdnieces godā.
14Tava slava izpaudās tautu starpā tava skaistuma dēļ, jo tas bija pilnatnīgs tieši to rotu dēļ, kurās Es tērpu tevi,“ tā saka Dievs tas Kungs.
15„Bet tu paļāvies par daudz uz savu skaistumu, un pārmērīgā iedomībā uz savu slavas senumu tu paliki par laulības pārkāpēju, par mīlnieci, ziedodamās mīlestībā katram garāmgājējam, un pie-derēji viņam.
16Tu ņēmi savas drēbes un taisīji no tām raibus elka altārus un nodevies tiem līdzās netiklībai, kā tas vēl nekad nav bijis un arī nekad vairs nebūs.
17Tad tu ņēmi savas greznās un dārgās rotas no mana zelta un sudraba, ko Es tev devu, un darināji sev no tā vīriešu tēlus, ar kuriem tu pārkāpi laulību.
18Tu ņēmi savas krāsainās drēbes un tās apvilki tiem un veltīji tiem manu eļļu un manas smaržīgās kvēpināmās vielas.
19Un maizi, ko Es tev devu ēšanai, baltmaizi, eļļu un medu, —to tu tiem atnesi kā saldas smaržas kvēpināmo upuri. Jā, tā tas notika,“ saka Dievs tas Kungs.
20„Tu ņēmi arī savus dēlus un meitas, ko tu Man dzemdēji, un upurēji tos tiem par barību. Vai tad vēl par maz tavas netiklības,
21Ka tu nokāvi manus bērnus, tos nodevi par upuri un sadedzināji?
22Un nododamās visām šīm negantībām un visai šai netiklībai, tu nepieminēji savas visagrākās jaunības, savas agrās bērnības dienu, kad tu ķepurojies plika un kaila un atstāta savās asinīs.
23Un pēc visām savām ļaunprātībām—lāsts, lāsts pār tevi! —saka Dievs tas Kungs, —lieta nogāja tik tālu,
24Ka tu augstienēs ierīkoji upuru laukumus un elku dievu pielūgsmes vietas katrā kaut arī nelielā klajumā.
25Tu ierīkoji savas paaugstinātās elku dievu novietnes visos ielu stūros un tā aptraipīji savu skaistumu. Tu plēti vaļā savas kājas katram garāmgājējam un grimi arvienu dziļāk netiklībā un izvirtībā.
26Tu pārkāpi laulību ar ēģiptiešiem, saviem miesīgi stipriem kaimiņiem, ar spēcīgiem locekļiem, tu arvienu vairāk nodevies netiklībai, lai Mani sarūgtinātu.
27Tad Es izstiepu savu roku pret tevi, mazināju tev piespriesto pārtikas tiesu un nodevu tevi tavu ienaidnieču, filistiešu meitu, iegribām, kas sajuta kaunu par tavu izvirtušo uzvešanos.
28Tad tu pārkāpi laulību arī ar asiriešiem, tev nekad nebija diezgan. Tu dzīvoji ar tiem netiklībā, bet arī ar to vēl tev nepietika,
29Un tad tu vēl vairāk nodevies neķītriem sakariem ar veikalnieku zemi Kaldēju, bet arī viss tas tevi vēl neapmie-rināja.
30Cik iekāpu pilna gan bija tava sirds“ —saka Dievs tas Kungs, —„ka tu visu to izdarīji, kā to mēdz darīt tikai norūdītas netikles.
31Ka tu cēli katrā ielu stūrī paaugstinātas ziedojumu vietas un elku novietnes katrā laukumā. Un pie tam tu nebiji kā parastā netikle, kas saņem savu parasto netikles algu.
32Tu, netiklā sieva, kupa sava vīra vietā pieņēma svešus!
33Netiklēm parasti maksā algu, bet tu devi saviem mīļākajiem dāvanas, tu tos nopirki, lai tie nāktu no visām pusēm pie tevis un nodotos netiklībai ar tevi.
34Tā nu pie tevis tavā netiklībā tas bija citādi kā pie citām sievām: nevis tie tev uzmācās ar netiklām iegribām, bet tu maksāji mīlniekiem algu, pati algas nesaņemdama, tātad viss notika taisni otrādi.
35Tādēļ, netikle, uzklausies tā Kunga vārdu!
36Tā saka Dievs tas Kungs: Tāpēc ka tavs izvirtušais zemiskums ir bijis tik plaši izplatījies, ka tu esi bijusi tik devīga ar līdzekļiem un pati ar sevi un tāpēc, ka tu tik viegli esi atsegusi savu kailumu saviem mīļākajiem, kā arī tavu riebīgo elku dēļ un tavu bērnu asiņu dēļ, ko tu tiem atdevi,
37Tad Es sapulcināšu visus tavus mīļākos, pret kuriem tu biji iedegusies kaislībā, un proti visus, kas tev labi patika, kā arī tos, kas tev kļuvuši pretīgi; tos Es sapulcināšu no visām pusēm ap tevi un atsegšu viņu priekšā tavu kailumu, lai tie redz visu tavu negodu.
38Tad Es tevi tiesāšu pēc laulības pārkāpēju un asins izlējēju likumiem un izliešu tavas asinis bargās dusmās.
39Un Es tevi nodošu viņu rokās, lai tie noplēš tavus kalna altārus un izposta elku novietnes. Un tie novilks tev drēbes un atņems tavas rotas un atstās tevi pliku un kailu.
40Tad tie sasauks pret tevi draudzes sapulci, tevi nomētās ar akmeņiem un tevi sacirtis ar saviem zobeniem.
41Tavus namus tie nodedzinās ar uguni un spriedīs tiesu par tevi daudzu sievu acu priekšā. Tā Es darīšu galu tavai netiklībai, un tev nebūs vairs jāmaksā mīļākajiem netiklības alga.
42Kad Es būšu apmierinājis savas dusmas pret tevi un mana bardzība mitēsies, tad Es jutīšos apmierināts, un Man nebūs vairs jādusmo.
43Tādēļ ka tu nepieminēji savas jaunības dienas un ar visu to Mani kaitināji, tad arī Es likšu krist sodam par visiem taviem noziegumiem uz tavas galvas,“ —saka tas Kungs, —„lai tu vairs nenododies netiklībai bez visām citām savām nelietībām.
44Ikviens, kas lieto sakāmus vārdus, teiks par tevi: Kāda māte, tāda meita.
45Tu esi patiesi savas mātes meita, kurai bija apnicis viņas vīrs un apnikuši viņas bērni; nu tu esi patiesi savu māsu māsa, kuras atstājušas savus vīrus un savus bērnus. Jūsu māte bija hetiete (hetītc) un jūsu tēvs amorietis.
46Tava vecākā māsa ir Samarija ar savām meitām tev pa kreiso roku, un jaunākā tev pa labo roku ir Sodoma ar savām meitām.
47Bet tu nestaigāji viņu ceļus un nedarīji negantības pēc viņu parauga, diemžēl tikai īsu bridi, un tad tu kļuvi ļaunāka par viņām visos savos ceļos.
48Tik tiešām, ka Es dzīvoju“ —saka Dievs tas Kungs—„tava māsa Sodoma ar savām meitām nav bijusi tik ļauna kā tu un tavas meitas.
49Redzi, tas bija tavas māsas Sodomas noziegums: lepnība, maizes pilnība un dzīve bez bēdām, tāda bija viņas un viņas meitu dzīve. Bet nabagam un trūkuma cietējam tā nesniedza palīdzīgu roku.
50Tās bija lepnas un darīja negantības manā priekšā. To redzēdams. Es tās nobīdīju pie malas.
51Samarija nav ne pusi tik daudz grēkojusi kā tu. Tev tavu negantību ir vairāk nekā viņām abām, tā ka tavas māsas ir taisnīgākas par tevi, ievērojot visas tās daudzās nelietības, ko tu esi darījusi.
52Tad nu nes savu kaunu, ka esi aizstāvējusi savas māsas savā rīcībā ar saviem grēkiem; tu esi darījusi lielākus un ļaunākas negantības nekā tās, tādēļ tās ir taisnākas par tevi. Kaunies un nes savu negodu, ka tu esi centusies, lai tavas māsas izskatītos taisnas.
53Bet Es pārveidošu viņu likteni, Sodomas un viņas meitu likteni, Samari-jas un viņas meitu likteni un arī tavu trimdinieku likteni viņu vidū,
54Lai tu nes savu negodu un kaunies par visu to, ko tu darījusi, kaut tas noticis viņām par iepriecināšanu.
55Un kad tava māsa Sodoma un viņas meitu pilsētas atgriezīsies savā agrākajā stāvoklī, un Samarija ar savām meitu pilsētām atgriezīsies savā agrākajā stāvoklī, kādas tās reiz bijušas, tad arī tu ar savām meitām pārveidosies atpakaļ savā agrākajā stāvoklī.
56Vai tavas māsas Sodomas vārds nebija par biedinātāju paraugu tavā mutē tavas augstprātīgās lepnības laikā,
57Pirms atklājās tavs pašas pagri-mums, kā tas ir pašlaik, kad Sirijas meitas tevi nievā un visas apkārtējās filistiešu meitas tevi no visām pusēm nicina?
58Par tavu netiklību un par tavām nelietībām tev jāatbild“, saka tas Kungs.
59Jo tā saka Dievs tas Kungs: „Es tev tā darīšu, kā tu esi darījusi: tu nepildīji zvērestu un pārkāpi derību.
60Bet Es pieminēšu savu derību, ko Es slēdzu ar tevi tavās jaunības dienās, un Es slēgšu ar tevi mūžīgu derību.
61Tad tu pieminēsi savus ceļus un kaunēsies, kad tu uzņemsi savas lielās un mazās māsas, jo Es tev tās došu par meitām, kaut ari ne uz tavas agrākās derības pamata,
62Bet Es no savas puses slēgšu ar tevi derību, lai tu atzīsti, ka Es esmu tas Kungs,
63Lai tu pieminētu to un kaunētos un aiz kauna neatdarītu savu muti, kad Es tev piedošu visu, ko tu darījusi,“ saka Dievs tas Kungs.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.