JESAJAS 29
29
1Lāsts tev, Ariēla, tu pilsēta, kur Dāvids reiz mājoja kara nometnē! Lieciet gadu pie gada, lai svētku laiki iet un mainās savā noliktā lokā noteiktā secībā.
2Es Ariēlu tomēr pārbaudīšu; tur būs vaidi un skumjas, un pēc tam tu Man būsi īsta Dieva pilsēta—Jeruzāleme.
3Es aplenkšu tevi visapkārt, Es tevi cieši ieslēgšu un vajāšu ar karaspēku un celšu pret tevi apcietinājumus.
4Tad tu, pie zemes gulēdama, runāsi pazemīgi, tava balss skanēs klusi kā pazemes gara balss, un tava valoda nedroši pacelsies no pīšļiem.
5Taču tavu ienaidnieku trokšņainais pulks būs kā putekļu mākonis, un bīstamo varmāku ne mazāk trokšņainais pūlis kā putošas pelavas. Bet tas notiks piepeši, vienā acumirkli:
6Tas Kungs Cebaots tevi žēlīgi piemeklēs ar pērkonu un zemestrīci, ar lielu troksni, ar auku un negaisu un ar postlgām uguns liesmām.
7Un viss pagānu tautu pulks, kas cīnās pret Ariēlu, kas uzbrūk tās apcietinājumiem un tos apkaro, tas būs kā sapnis nakti.
8Tas būs, it kā kad izsalkušais sapņo, ka viņš ēd, bet viņš uzmostas izsalcis, un it kā kad izslāpušais sapņo, ka viņš dzer, bet viņš uzmostas izslāpis un ir iztvīcis. —Tā klāsies visām tautām, kas karo pret Ciānas kalnu.
9Sastingstiet un kļūstiet kā apmāti, apžilbstiet un kļūstiet akli! Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna; tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena.
10Jo tas Kungs ir izlējis pār jums dziļa miega garu un aizdarījis jūsu acis, —praviešus, un aptumšojis jūsu galvas, —gaišreģus.
11Tā jums visa atklāsme kļuvusi it kā par saturu aizzīmogotā grāmatā, ko sniedz lasīt pratējam un saka: „Lasi to!“ —Un viņš atbild: „Es nevaru to lasīt, jo tā ir aizzīmogota!“
12Un kad grāmatu sniedz lasīt nepratējam un saka: „Lasi to!“ —Tad viņš atbild: „Es nemāku lasīt.“
13Vēl tas Kungs ir sacījis: „Tādēļ ka šī tauta Man tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis, un viņu bijība manā priekšā ir tikai ārīgi iemācīta cilvēku ieraža,
14Tad Es joprojām apiešos ar šo tautu brīnišķā un neparastā veidā, tā, ka viņas gudro gudrība būs apkaunota un prātīgo saprāts būs galīgi aptumšots.“
15Bēdas tiem, kas savus nodomus apslēpj tā Kunga priekšā, lai viņu darbi notiek tumsā, un tad saka: „Neviens mūs neredz, neviens to nezina!“
16Ak tavu neprātību! Vai tad mālu var pielīdzināt podniekam, un vai kāds veidojums var sacīt par savu darinātāju: „Viņš nav mani darinājis?“ —Un kāds darināts tēls savam tēlniekam: „Viņš nekā neprot?“
17Vai nav vēl tikai īss brīdis, un Libanons būs kļuvis auglīgs dārzs, bet dārzu vērtēs tikai kā mežu?
18Tanī dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus, un aklo acis varēs raudzīties ārā no krēslas un tumsas.
19Nelaimīgie un pazemīgie priecāsies tā Kunga priekšā, un nabagie un niecīgie cilvēku starpā gavilēs par Israēla Svēto.
20Jo varmākas būs izbeigušies, un paļātāju vairs nebūs; ari tie, kas tiecas uz ļaunu, būs iznicināti,
21Tāpat ari visi, kas citus pavedina ar saviem vārdiem uz ļaunu, uzbrūk tam, kas tiesu spriež vārtos, un aiz niecīgiem iemesliem nepareizi apvaino taisno.
22Tādēļ saka tas Kungs, kas izglāba Ābrahāmu, Jēkaba namam: „Jēkabs nekļūs vairs kaunā, un viņa vaigs vairs nenobālēs;
23Jo kad viņš un viņa bērni redzēs manu roku darbu viņu vidū, tie svētīs manu vārdu, piesauks Jēkaba Svēto un parādīs bijību Israēla Dievam.
24Un tie, kuru gars tagad maldās, nāks pie atzīšanas, un neapmierinātie pieņems pamācību.“
Pašlaik izvēlēts:
JESAJAS 29: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
JESAJAS 29
29
1Lāsts tev, Ariēla, tu pilsēta, kur Dāvids reiz mājoja kara nometnē! Lieciet gadu pie gada, lai svētku laiki iet un mainās savā noliktā lokā noteiktā secībā.
2Es Ariēlu tomēr pārbaudīšu; tur būs vaidi un skumjas, un pēc tam tu Man būsi īsta Dieva pilsēta—Jeruzāleme.
3Es aplenkšu tevi visapkārt, Es tevi cieši ieslēgšu un vajāšu ar karaspēku un celšu pret tevi apcietinājumus.
4Tad tu, pie zemes gulēdama, runāsi pazemīgi, tava balss skanēs klusi kā pazemes gara balss, un tava valoda nedroši pacelsies no pīšļiem.
5Taču tavu ienaidnieku trokšņainais pulks būs kā putekļu mākonis, un bīstamo varmāku ne mazāk trokšņainais pūlis kā putošas pelavas. Bet tas notiks piepeši, vienā acumirkli:
6Tas Kungs Cebaots tevi žēlīgi piemeklēs ar pērkonu un zemestrīci, ar lielu troksni, ar auku un negaisu un ar postlgām uguns liesmām.
7Un viss pagānu tautu pulks, kas cīnās pret Ariēlu, kas uzbrūk tās apcietinājumiem un tos apkaro, tas būs kā sapnis nakti.
8Tas būs, it kā kad izsalkušais sapņo, ka viņš ēd, bet viņš uzmostas izsalcis, un it kā kad izslāpušais sapņo, ka viņš dzer, bet viņš uzmostas izslāpis un ir iztvīcis. —Tā klāsies visām tautām, kas karo pret Ciānas kalnu.
9Sastingstiet un kļūstiet kā apmāti, apžilbstiet un kļūstiet akli! Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna; tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena.
10Jo tas Kungs ir izlējis pār jums dziļa miega garu un aizdarījis jūsu acis, —praviešus, un aptumšojis jūsu galvas, —gaišreģus.
11Tā jums visa atklāsme kļuvusi it kā par saturu aizzīmogotā grāmatā, ko sniedz lasīt pratējam un saka: „Lasi to!“ —Un viņš atbild: „Es nevaru to lasīt, jo tā ir aizzīmogota!“
12Un kad grāmatu sniedz lasīt nepratējam un saka: „Lasi to!“ —Tad viņš atbild: „Es nemāku lasīt.“
13Vēl tas Kungs ir sacījis: „Tādēļ ka šī tauta Man tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis, un viņu bijība manā priekšā ir tikai ārīgi iemācīta cilvēku ieraža,
14Tad Es joprojām apiešos ar šo tautu brīnišķā un neparastā veidā, tā, ka viņas gudro gudrība būs apkaunota un prātīgo saprāts būs galīgi aptumšots.“
15Bēdas tiem, kas savus nodomus apslēpj tā Kunga priekšā, lai viņu darbi notiek tumsā, un tad saka: „Neviens mūs neredz, neviens to nezina!“
16Ak tavu neprātību! Vai tad mālu var pielīdzināt podniekam, un vai kāds veidojums var sacīt par savu darinātāju: „Viņš nav mani darinājis?“ —Un kāds darināts tēls savam tēlniekam: „Viņš nekā neprot?“
17Vai nav vēl tikai īss brīdis, un Libanons būs kļuvis auglīgs dārzs, bet dārzu vērtēs tikai kā mežu?
18Tanī dienā kurlie dzirdēs grāmatas vārdus, un aklo acis varēs raudzīties ārā no krēslas un tumsas.
19Nelaimīgie un pazemīgie priecāsies tā Kunga priekšā, un nabagie un niecīgie cilvēku starpā gavilēs par Israēla Svēto.
20Jo varmākas būs izbeigušies, un paļātāju vairs nebūs; ari tie, kas tiecas uz ļaunu, būs iznicināti,
21Tāpat ari visi, kas citus pavedina ar saviem vārdiem uz ļaunu, uzbrūk tam, kas tiesu spriež vārtos, un aiz niecīgiem iemesliem nepareizi apvaino taisno.
22Tādēļ saka tas Kungs, kas izglāba Ābrahāmu, Jēkaba namam: „Jēkabs nekļūs vairs kaunā, un viņa vaigs vairs nenobālēs;
23Jo kad viņš un viņa bērni redzēs manu roku darbu viņu vidū, tie svētīs manu vārdu, piesauks Jēkaba Svēto un parādīs bijību Israēla Dievam.
24Un tie, kuru gars tagad maldās, nāks pie atzīšanas, un neapmierinātie pieņems pamācību.“
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.