JESAJAS 65
65
1Es esmu kļuvis izzināms tiem, kas pēc Manis nejautāja, Mani atrod tie, kas Mani nemeklēja, un pagāniem, kas manu vārdu nepiesauca, saku Es: „Še Es esmu! —Še Es esmu!“
2Es izstiepju cauru dienu savas rokas pret nepaklausīgu, pretspnedzīgu tautu, kas seko savām pašas domām pa nelabu ceļu,
3Pret tautu, kas Mani vienmēr sāpīgi sarūgtina, nesdama manā priekšā kaujamos upujus dārzos un kvēpināmos upujus uz ķieģeļu altājriem.
4Šie ļaudis sēd kapenēs, paliek pa nakti noslēpumainās vietās un alās, ēd cūkas gaļu, un viņu traukos atrodas no nešķīstām lietām vārīta vira.
5Tie saka: „Paliec tālāk no manis! Nenāc man klāt, jo es esmu Tev par svētu!“ Tādi ļaudis ir kā dūmi manā degunā, kā uguns, kas liesmo cauru dienu.
6„Redzi, manā priekšā ir rakstīts, un Es nerimšu, kamēr Es nebūšu atmaksājis, tiešām, Es atmaksāšu to viņiem un likšu viņiem to sajust viņu krūtīs un sirdīs,
7Par jūsu noziegumiem un par jūsu tēvu noziegumiem kopā!“ —Tā saka tas Kungs, —„jo tāpēc, ka tie kvēpināja uz kalniem un Mani zaimoja uz pakalniem, Es tiem vispirms ielikšu viņu klēpī viņiem pienācīgo algu.“
8Tā saka tas Kungs: „Kamēr vīnogu ķekarā ir vēl dzīvības sula, mēdz sacīt: Neposti to! Jo tur svētība iekšā. Tāpat Es rīkošos ar saviem kalpiem, ka Es tos visus nenomaitāju.
9Es radīšu Jēkabam pēcnācējus un Jūdam mana kalnāja īpašniekus, lai mani izredzētie to manto un mani kalpi tur dzīvo.
10Tad Saronas līdzenums taps par avju ganībām, un Achoras ieleja par vēršu novietni manai tautai, proti—tiem no tās, kas Mani meklēja.
11Bet jūs, kas atmetuši to Kungu un aizmirsuši manu svēto kalnu, kas klājat galdu laimes dievam Gadam un nesat ar garšvielām pastiprinātus vīnus kā dzenamos upurus dievietei Menijai,
12Jūs Es nododu zobenam, jums visiem būs galvas jānoliec nociršanai, jo jūs Man neatbildējāt, kad Es jūs aicināju, un neklausījāties, kad Es runāju, bet darījāt to, kas jauns manās acīs, un izraudzījāties to, kas Man nepatīk.“
13Tādēļ tā saka Dievs tas Kungs: „Redzi, mani kalpi ēdīs, bet jūs būsit izsalkuši; mani kalpi dzers, bet jūs būsit izslāpuši; mani kalpi priecāsies, bet jūs stāvēsit nokaunējušies!
14Redzi, mani kalpi gavilēs savā sirdspriekā, bet jūs brēksit sirdēstos un vaimanāsit izmisumā!
15Bez tam jūs atstāsit savu vārdu maniem izredzētiem kā lāstu vārdu: Dievs tas Kungs tevi lai nogalina! Bet saviem kalpiem Viņš dos citu vārdu,
16Tā ka tas, kas meklēs svētību šai zemē, tas to atradīs patiesā Dievā, un kas dos zvērestu šai zemē, tas zvērēs uzticības Dieva vārdā. Agrākās grūtības būs aizmirstas un paliks apslēptas manām acīm.
17„Jo, redzi, Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi, ka agrākās vairs nepieminēs un tās nevienam vairs nenāks prātā.
18Bet priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai.
19Un Es pats priecāšos par Jeru-zālemi un līksmošu par savu tautu. Tur vairs nedzirdēs raudāšanu nedz sāpiu kliedzienus.
20Tur nebūs nedaudz dienu veca zīdaiņa nedz arī cilvēka ar sirmiem matiem, kas neizdzīvo līdz galam savas mūža dienas; kā pats jaunākais mirs tas, kas vismaz simts gadu vecumā, un kādu tikai ap simts gadu vecu mirušo uzskatīs par lāsta skartu grēcinieku.
21Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus.
22Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīna dārzus, lai citi ēstu to augļus. Bet kā koku mūžs ir arī manas tautas mūžs, un mani izredzētie izmantos paši to, ko viņu rokas veikušas.
23Viņi nedarbosies un nepūlēsies velti nedz ari dzemdēs bērnus agrai nāvei, jo viņi ir tā Kunga svētīto dzimums, un viņu pēcnācēji viņiem paliks.
24Un notiks, pirms viņi sauc, Es viņiem jau atbildēšu, un kamēr viņi vēl runā, Es viņus jau uzklausīšu.
25Vilki un jēri ies kopā ganos, un lauva ēdīs salmus kā vērsis, bet čūskas barība būs pīšļi. Tie nedarīs vairs nekā ļauna nedz posta visā manā svētajā kalnā!“ —saka tas Kungs.
Pašlaik izvēlēts:
JESAJAS 65: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
JESAJAS 65
65
1Es esmu kļuvis izzināms tiem, kas pēc Manis nejautāja, Mani atrod tie, kas Mani nemeklēja, un pagāniem, kas manu vārdu nepiesauca, saku Es: „Še Es esmu! —Še Es esmu!“
2Es izstiepju cauru dienu savas rokas pret nepaklausīgu, pretspnedzīgu tautu, kas seko savām pašas domām pa nelabu ceļu,
3Pret tautu, kas Mani vienmēr sāpīgi sarūgtina, nesdama manā priekšā kaujamos upujus dārzos un kvēpināmos upujus uz ķieģeļu altājriem.
4Šie ļaudis sēd kapenēs, paliek pa nakti noslēpumainās vietās un alās, ēd cūkas gaļu, un viņu traukos atrodas no nešķīstām lietām vārīta vira.
5Tie saka: „Paliec tālāk no manis! Nenāc man klāt, jo es esmu Tev par svētu!“ Tādi ļaudis ir kā dūmi manā degunā, kā uguns, kas liesmo cauru dienu.
6„Redzi, manā priekšā ir rakstīts, un Es nerimšu, kamēr Es nebūšu atmaksājis, tiešām, Es atmaksāšu to viņiem un likšu viņiem to sajust viņu krūtīs un sirdīs,
7Par jūsu noziegumiem un par jūsu tēvu noziegumiem kopā!“ —Tā saka tas Kungs, —„jo tāpēc, ka tie kvēpināja uz kalniem un Mani zaimoja uz pakalniem, Es tiem vispirms ielikšu viņu klēpī viņiem pienācīgo algu.“
8Tā saka tas Kungs: „Kamēr vīnogu ķekarā ir vēl dzīvības sula, mēdz sacīt: Neposti to! Jo tur svētība iekšā. Tāpat Es rīkošos ar saviem kalpiem, ka Es tos visus nenomaitāju.
9Es radīšu Jēkabam pēcnācējus un Jūdam mana kalnāja īpašniekus, lai mani izredzētie to manto un mani kalpi tur dzīvo.
10Tad Saronas līdzenums taps par avju ganībām, un Achoras ieleja par vēršu novietni manai tautai, proti—tiem no tās, kas Mani meklēja.
11Bet jūs, kas atmetuši to Kungu un aizmirsuši manu svēto kalnu, kas klājat galdu laimes dievam Gadam un nesat ar garšvielām pastiprinātus vīnus kā dzenamos upurus dievietei Menijai,
12Jūs Es nododu zobenam, jums visiem būs galvas jānoliec nociršanai, jo jūs Man neatbildējāt, kad Es jūs aicināju, un neklausījāties, kad Es runāju, bet darījāt to, kas jauns manās acīs, un izraudzījāties to, kas Man nepatīk.“
13Tādēļ tā saka Dievs tas Kungs: „Redzi, mani kalpi ēdīs, bet jūs būsit izsalkuši; mani kalpi dzers, bet jūs būsit izslāpuši; mani kalpi priecāsies, bet jūs stāvēsit nokaunējušies!
14Redzi, mani kalpi gavilēs savā sirdspriekā, bet jūs brēksit sirdēstos un vaimanāsit izmisumā!
15Bez tam jūs atstāsit savu vārdu maniem izredzētiem kā lāstu vārdu: Dievs tas Kungs tevi lai nogalina! Bet saviem kalpiem Viņš dos citu vārdu,
16Tā ka tas, kas meklēs svētību šai zemē, tas to atradīs patiesā Dievā, un kas dos zvērestu šai zemē, tas zvērēs uzticības Dieva vārdā. Agrākās grūtības būs aizmirstas un paliks apslēptas manām acīm.
17„Jo, redzi, Es radīšu jaunas debesis un jaunu zemi, ka agrākās vairs nepieminēs un tās nevienam vairs nenāks prātā.
18Bet priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai.
19Un Es pats priecāšos par Jeru-zālemi un līksmošu par savu tautu. Tur vairs nedzirdēs raudāšanu nedz sāpiu kliedzienus.
20Tur nebūs nedaudz dienu veca zīdaiņa nedz arī cilvēka ar sirmiem matiem, kas neizdzīvo līdz galam savas mūža dienas; kā pats jaunākais mirs tas, kas vismaz simts gadu vecumā, un kādu tikai ap simts gadu vecu mirušo uzskatīs par lāsta skartu grēcinieku.
21Kad viņi uzcels namus, tad viņi tur arī dzīvos; kad viņi stādīs vīna dārzus, tad viņi arī ēdīs to augļus.
22Viņi necels namu, lai citi tur dzīvotu, viņi nedēstīs vīna dārzus, lai citi ēstu to augļus. Bet kā koku mūžs ir arī manas tautas mūžs, un mani izredzētie izmantos paši to, ko viņu rokas veikušas.
23Viņi nedarbosies un nepūlēsies velti nedz ari dzemdēs bērnus agrai nāvei, jo viņi ir tā Kunga svētīto dzimums, un viņu pēcnācēji viņiem paliks.
24Un notiks, pirms viņi sauc, Es viņiem jau atbildēšu, un kamēr viņi vēl runā, Es viņus jau uzklausīšu.
25Vilki un jēri ies kopā ganos, un lauva ēdīs salmus kā vērsis, bet čūskas barība būs pīšļi. Tie nedarīs vairs nekā ļauna nedz posta visā manā svētajā kalnā!“ —saka tas Kungs.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.