TREŠĀ MOZUS 24
24
1Un tas Kungs sacīja Mozum arī šo, teikdams:
2„Pavēli Israēla bērniem, lai viņi arī tev atnes tīru piestā sagrūstu olīvu eļļu lukturim, ka tu pastāvīgi varētu turēt degošas tā spuldzītes.
3Ārpus priekškara priekš šķirsta ar bauslības likumiem, saiešanas teltī, Arons lai tur to pastāvīgi kārtībā savestu, no rīta līdz vakaram tā Kunga priekšā degošu; tāds lai ir mūžīgs nolikums uz jūsu cilšu ciltīm.
4Uz tīrā zelta luktura viņam jāiededzina mazās eļļas spuldzītes tā Kunga priekšā.
5Un tev būs ņemt smalkos kviešu miltus, un no dem cep divpadsmit raušus; divas desmitdaļas ēfas miltu lai iet uz katru rausi.
6Un de tev jānoliek divās rindās, pa seši katrā rindā, uz dra zelta galda tā Kunga priekšā.
7Un tad tev jāliek pāri katrai rindai par tīru atzīts vīrāks, kas lai noderētu kā smaržu piedeva maizei par uguns upuri tam Kungam.
8Ik sabata dienā tas ir kārtojams Israēla bērniem kā nepārtraukti tā Kunga priekšā nests zieds par mūžīgu derību.
9Šīs maizes pienākas Āronam un viņa dēliem, un tiem tās būs ēst svētā vietā, jo kā kaut kas augstākā mērā svēts no tā Kunga uguns upuriem šīs maizes tiek piešķirtas viņiem kā ar mūžīgu likumu noteikta deva.“
10Un te kādas Israēla sievietes dēls, kas bija ēģiptiešu tēva dzemdināts, iznāca Israēla bērnu vidū, un Israēla sievietes dēls uzsāka nometnē ķildoties ar kādu israēlieti.
11Un Israēla sievietes dēls zaimoja tā Kunga vārdu un izteica lāstu. Tādēļ to atveda pie Mozus, un viņa mātes vārds bija Selomīte, Dibrija meita, no Dana cilts.
12Un viņu ielika cietumā, kamēr tie gaidīja nepārprotamu lēmumu no tā Kunga mutes.
13Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
14„Izved lādētāju ārpus nometnes, un visiem, kas to ir dzirdējuši, ir jāliek savas rokas uz viņa galvas, un tad lai visa draudze to nomētā ar akmeņiem.
15Bet Israēla bērniem tu saki, teikdams: Ikvienam, kas lād savu Dievu, tam jānes savs grēks.
16Un kas zaimo tā Kunga vārdu, tam mirtin ir jāmirst, tas visai draudzei mestin ir jānomētā ar akmeņiem, vai viņš ir svešinieks, vai iedzimtais; kas vien zaimo tā Kunga vārdu, tam būs mirt. —
17Un ja kas kādu cilvēku nosit, tam mirtin ir jāmirst.
18Bet ja kas kādu lopu nosit, tad tam ir jāizlīgst, dodot dzīvību pret dzīvību.
19Un ja kas ievaino savu tuvāku, tad lai tam atdara tāpat, kā viņš ir darījis:
20Lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu, un kādu vainu viņš ir nodarījis cilvēkam, tāpat lai viņam top atdarīts.
21Kas lopu nosit, lopa nāvi var izpirkt, bet kas nosit cilvēku, tam ir jāmirst.
22Lai pie jums ir vienāds taisns likums kā svešiniekam, tā zemes iedzimtajam, jo Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!“
23Un kad Mozus šos vārdus pasludināja Israēla bēmienij tad tie lādētāju izveda ārpus nometnes un to nomētāja ar akmeņiem; Israēla bērni izpildīja to, ko tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
Pašlaik izvēlēts:
TREŠĀ MOZUS 24: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
TREŠĀ MOZUS 24
24
1Un tas Kungs sacīja Mozum arī šo, teikdams:
2„Pavēli Israēla bērniem, lai viņi arī tev atnes tīru piestā sagrūstu olīvu eļļu lukturim, ka tu pastāvīgi varētu turēt degošas tā spuldzītes.
3Ārpus priekškara priekš šķirsta ar bauslības likumiem, saiešanas teltī, Arons lai tur to pastāvīgi kārtībā savestu, no rīta līdz vakaram tā Kunga priekšā degošu; tāds lai ir mūžīgs nolikums uz jūsu cilšu ciltīm.
4Uz tīrā zelta luktura viņam jāiededzina mazās eļļas spuldzītes tā Kunga priekšā.
5Un tev būs ņemt smalkos kviešu miltus, un no dem cep divpadsmit raušus; divas desmitdaļas ēfas miltu lai iet uz katru rausi.
6Un de tev jānoliek divās rindās, pa seši katrā rindā, uz dra zelta galda tā Kunga priekšā.
7Un tad tev jāliek pāri katrai rindai par tīru atzīts vīrāks, kas lai noderētu kā smaržu piedeva maizei par uguns upuri tam Kungam.
8Ik sabata dienā tas ir kārtojams Israēla bērniem kā nepārtraukti tā Kunga priekšā nests zieds par mūžīgu derību.
9Šīs maizes pienākas Āronam un viņa dēliem, un tiem tās būs ēst svētā vietā, jo kā kaut kas augstākā mērā svēts no tā Kunga uguns upuriem šīs maizes tiek piešķirtas viņiem kā ar mūžīgu likumu noteikta deva.“
10Un te kādas Israēla sievietes dēls, kas bija ēģiptiešu tēva dzemdināts, iznāca Israēla bērnu vidū, un Israēla sievietes dēls uzsāka nometnē ķildoties ar kādu israēlieti.
11Un Israēla sievietes dēls zaimoja tā Kunga vārdu un izteica lāstu. Tādēļ to atveda pie Mozus, un viņa mātes vārds bija Selomīte, Dibrija meita, no Dana cilts.
12Un viņu ielika cietumā, kamēr tie gaidīja nepārprotamu lēmumu no tā Kunga mutes.
13Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
14„Izved lādētāju ārpus nometnes, un visiem, kas to ir dzirdējuši, ir jāliek savas rokas uz viņa galvas, un tad lai visa draudze to nomētā ar akmeņiem.
15Bet Israēla bērniem tu saki, teikdams: Ikvienam, kas lād savu Dievu, tam jānes savs grēks.
16Un kas zaimo tā Kunga vārdu, tam mirtin ir jāmirst, tas visai draudzei mestin ir jānomētā ar akmeņiem, vai viņš ir svešinieks, vai iedzimtais; kas vien zaimo tā Kunga vārdu, tam būs mirt. —
17Un ja kas kādu cilvēku nosit, tam mirtin ir jāmirst.
18Bet ja kas kādu lopu nosit, tad tam ir jāizlīgst, dodot dzīvību pret dzīvību.
19Un ja kas ievaino savu tuvāku, tad lai tam atdara tāpat, kā viņš ir darījis:
20Lūzumu pret lūzumu, aci pret aci, zobu pret zobu, un kādu vainu viņš ir nodarījis cilvēkam, tāpat lai viņam top atdarīts.
21Kas lopu nosit, lopa nāvi var izpirkt, bet kas nosit cilvēku, tam ir jāmirst.
22Lai pie jums ir vienāds taisns likums kā svešiniekam, tā zemes iedzimtajam, jo Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs!“
23Un kad Mozus šos vārdus pasludināja Israēla bēmienij tad tie lādētāju izveda ārpus nometnes un to nomētāja ar akmeņiem; Israēla bērni izpildīja to, ko tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.