MATEJA EVAŅG̒ELIJS 15
15
1Tad rakstu mācītāji un farizēji nāca no Jeruzālemes pie Jēzus un sacīja:
2„Kāpēc tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie rokas nemazgā, kad ēd maizi.“
3Bet viņš atbildēja un tiem sacīja: „Kāpēc tad jūs ari pārkāpjat Dieva pavēli savu likumu dēļ?
4Jo Dievs ir pavēlējis: godā savu tēvu un mātil un: kas tēvu vai māti nolād, tam būs mirt.
5Bet jūs mācāt: ja kas sakot uz savu tēvu vai māti: kas tev no manis nāktos, lai ir Dievam par upuri, tam nevajagot vairs godāt savu tēvu vai māti.
6Tā jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ.
7Jūs liekuļi! Jesaja ir pareizi par jums sludinājis, sacīdams:
8Šī tauta godā mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no manis.
9Bet velti tie mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.“
10Un viņš pieaicināja ļaudis pie sevis un sacīja tiem: „Klausaities un saprotiet!
11Ne, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku; bet, kas nomutēs iziet, tas sagāna cilvēku.“
12Tad mācekļi pienāca pie viņa un uz to sacīja: „Vai tu zini, ka farizēji, tavus vārdus dzirdēdami, ņēma apgrē-cību?“
13Bet viņš atbildēja un sacīja: „Visi dēsti, ko mans debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauti ar saknēm.
14Atstājiet tos! Tie ir akli akliem ceļa rādītāji; bet, ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi iekritis bedrē.“
15Bet Pēteris atbildēja un uz viņu sacīja: „Izstāsti mums šo līdzību.“
16Un Jēzus sacīja: „Vai tad ir jūs vēl esat nesaprašas?
17Vai tad jūs nesaprotat, ka viss, kas ieiet mutē, noiet vēderā un tiek izmests laukā.
18Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.
19Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķī-stība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.
20Viss tas sagāna cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.“
21Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās.
22Un redzi, viena kānaniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: „Ak Kungs, tu Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.“
23Bet viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad viņa mācekļi pienāca, lūdza to un sacīja: „Atlaidi to, jo tā brēc mums pakaļ.“
24Bet viņš atbildēja un sacīja: „Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.“
25Bet tā nāca, metās viņa priekšā zemē un sacīja: „Kungs, palīdzi man!“
26Bet viņš atbildēja un sacīja: „Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.“
27Bet viņa sacīja: „Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd 110 druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.“
28Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: „Ak sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.“ Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.
29Un Jēzus aizgāja no turienes; viņš nāca pie Galilejas jūpas, uzkāpa kalnā un tur apsēdās.
30Un daudz ļaužu atnāca pie viņa un atveda sev līdzi tizlus, kropļus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un viņš dziedināja tos,
31Tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu.
32Un Jēzus, pieaicinājis savus mācekļus, sacīja tiem: „Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst.“
33Un mācekļi uz to sacīja: „Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes lai paēdinātu tādu pulku ļaužu?“
34Un Jēzus tiem sacīja: „Cik ir jums maizes?“ Tie atbildēja: „Septiņas un kāds mazums zivtiņu.“
35Un viņš lika ļaudīm apsēsties zemē,
36Ņēma tās septiņas maizes un tās zivis, pateicās, pārlauza un deva tās mācekļiem, un mācekli ļaudīm.
37Un viņi ēda un paēda, un no atlikušām druskām salasīja septiņus grozus pilnus.
38Bet to, kas ēduši, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievas un bērnus.
39Un viņš atlaida ļaudis, kāpa laivā un nonāca Magadanas robežās.
Pašlaik izvēlēts:
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 15: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 15
15
1Tad rakstu mācītāji un farizēji nāca no Jeruzālemes pie Jēzus un sacīja:
2„Kāpēc tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie rokas nemazgā, kad ēd maizi.“
3Bet viņš atbildēja un tiem sacīja: „Kāpēc tad jūs ari pārkāpjat Dieva pavēli savu likumu dēļ?
4Jo Dievs ir pavēlējis: godā savu tēvu un mātil un: kas tēvu vai māti nolād, tam būs mirt.
5Bet jūs mācāt: ja kas sakot uz savu tēvu vai māti: kas tev no manis nāktos, lai ir Dievam par upuri, tam nevajagot vairs godāt savu tēvu vai māti.
6Tā jūs atceļat Dieva vārdus savu likumu dēļ.
7Jūs liekuļi! Jesaja ir pareizi par jums sludinājis, sacīdams:
8Šī tauta godā mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no manis.
9Bet velti tie mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.“
10Un viņš pieaicināja ļaudis pie sevis un sacīja tiem: „Klausaities un saprotiet!
11Ne, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku; bet, kas nomutēs iziet, tas sagāna cilvēku.“
12Tad mācekļi pienāca pie viņa un uz to sacīja: „Vai tu zini, ka farizēji, tavus vārdus dzirdēdami, ņēma apgrē-cību?“
13Bet viņš atbildēja un sacīja: „Visi dēsti, ko mans debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauti ar saknēm.
14Atstājiet tos! Tie ir akli akliem ceļa rādītāji; bet, ja akls aklam ceļu rāda, tad abi divi iekritis bedrē.“
15Bet Pēteris atbildēja un uz viņu sacīja: „Izstāsti mums šo līdzību.“
16Un Jēzus sacīja: „Vai tad ir jūs vēl esat nesaprašas?
17Vai tad jūs nesaprotat, ka viss, kas ieiet mutē, noiet vēderā un tiek izmests laukā.
18Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.
19Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķī-stība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.
20Viss tas sagāna cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.“
21Un no turienes Jēzus aizgāja un atkāpās Tiras un Sidonas robežās.
22Un redzi, viena kānaniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: „Ak Kungs, tu Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka.“
23Bet viņš tai neatbildēja neviena vārda. Tad viņa mācekļi pienāca, lūdza to un sacīja: „Atlaidi to, jo tā brēc mums pakaļ.“
24Bet viņš atbildēja un sacīja: „Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm.“
25Bet tā nāca, metās viņa priekšā zemē un sacīja: „Kungs, palīdzi man!“
26Bet viņš atbildēja un sacīja: „Neklājas bērniem maizi atņemt un to nomest suņiem priekšā.“
27Bet viņa sacīja: „Tā gan, Kungs! Bet tomēr sunīši ēd 110 druskām, kas nokrīt no viņu kungu galda.“
28Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: „Ak sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi.“ Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.
29Un Jēzus aizgāja no turienes; viņš nāca pie Galilejas jūpas, uzkāpa kalnā un tur apsēdās.
30Un daudz ļaužu atnāca pie viņa un atveda sev līdzi tizlus, kropļus, aklus, mēmus un daudz citu un nolika tos pie Jēzus kājām, un viņš dziedināja tos,
31Tā ka ļaudis brīnījās, redzēdami mēmus runājam, kropļus veselus, tizlus staigājam un aklus redzam, un viņi slavēja Israēla Dievu.
32Un Jēzus, pieaicinājis savus mācekļus, sacīja tiem: „Mana sirds iežēlojas par šiem ļaudīm; jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Es negribu tos neēdušus atlaist, ka tie ceļā nenonīkst.“
33Un mācekļi uz to sacīja: „Kur lai ņemam šeitan tuksnesī tik daudz maizes lai paēdinātu tādu pulku ļaužu?“
34Un Jēzus tiem sacīja: „Cik ir jums maizes?“ Tie atbildēja: „Septiņas un kāds mazums zivtiņu.“
35Un viņš lika ļaudīm apsēsties zemē,
36Ņēma tās septiņas maizes un tās zivis, pateicās, pārlauza un deva tās mācekļiem, un mācekli ļaudīm.
37Un viņi ēda un paēda, un no atlikušām druskām salasīja septiņus grozus pilnus.
38Bet to, kas ēduši, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievas un bērnus.
39Un viņš atlaida ļaudis, kāpa laivā un nonāca Magadanas robežās.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.