MATEJA EVAŅG̒ELIJS 20
20
1„Jo debesu valstība ir līdzīga nama tēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīna kalnā.
2Un saderējis strādniekus par vienu denariju kā dienas algu, viņš nosūtīja tos savā vīna kalnā.
3Un viņš izgāja ap trešo stundu un redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam
4Un sacīja tiem: Noeita ir jūs vīna kalnā, es jums došu, kas nākas.
5Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.
6Bet ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl kādus stāvam un saka tiem: Ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba?
7Tie viņam saka: Neviens mūs nav derējis. Viņš saka tiem: Eita jūs arīdzan vīna kalnā, un kas nākas, to jūs dabūsit.
8Bet kad vakars metās, vīna kalna kungs saka savam uzraugam: Pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem.
9Tad atnāca tie, kas bija derēti ap vienpadsmito stundu, un katrs dabūja pa denarijam.
10Un kad pirmie atnāca, tie cerēja dabūt vairāk; bet arī viņi dabūja katrs pa denarijam.
11To saņēmuši, viņi kurnēja pret nama tēvu
12Un sacīja: Šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.
13Bet viņš atbildēja un sacīja vienam no tiem: Draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu denariju?
14Ņem, kas tev pieder, un ej; bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev.
15Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs?
16Tā pēdējie būs pirmie, un pirmie pēdējie. [Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.]“
17Bet dodamies ceļā uz Jeruzālemi, Jēzus ņēma divpadsmit mācekļus pie sevis un iedams tiem sacīja:
18„Redzi, mēs aizejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie viņu notiesās uz nāvi
19Un nodos pagāniem, lai tie viņu apmēdītu, šaustu un sistu krustā; un trešā dienā viņš celsies augšām.“
20Tad Cebedeja dēlu māte nāca ar saviem dēliem pie viņa, metās zemē un lūdza ko no viņa.
21Un viņš tai sacīja: „Ko tu gribi?“ Viņa saka uz to: „Saki, lai šie mani abi dēli sēd tavā valstībā viens tev pa labo, otrs pa kreiso roku.“
22Bet Jēzus atbildēja un sacīja: „Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to kausu, ko es dzeršu? Tie saka uz viņu: „Varam gan.“
23Un viņš saka tiem: „Manu kausu jums būs gan dzert, bet sēdēt pie manas labās un kreisās rokas, to dot man nepiederas; tas pienākas tiem, kam mans Tēvs to sagādājis.“
24Un kad tie desmit to dzirdēja, viņi apskaitās par šiem diviem brāļiem.
25Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja: „Jūs zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām, un lielie kungi tās apspiež.
26Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.
27Un ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps;
28Tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.“
29Un kad tie izgāja no Jērikas, daudz ļaužu tiem sekoja.
30Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tie brēca un sacīja: „Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“
31Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: „Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“
32Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: „Ko jūs gribat, lai es jums daru?“
33Tie saka uz viņu: „Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas.“
34Jēzum palika viņu žēl, un viņš aizkāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi un viņam sekoja.
Pašlaik izvēlēts:
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 20: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 20
20
1„Jo debesu valstība ir līdzīga nama tēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīna kalnā.
2Un saderējis strādniekus par vienu denariju kā dienas algu, viņš nosūtīja tos savā vīna kalnā.
3Un viņš izgāja ap trešo stundu un redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam
4Un sacīja tiem: Noeita ir jūs vīna kalnā, es jums došu, kas nākas.
5Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.
6Bet ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl kādus stāvam un saka tiem: Ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba?
7Tie viņam saka: Neviens mūs nav derējis. Viņš saka tiem: Eita jūs arīdzan vīna kalnā, un kas nākas, to jūs dabūsit.
8Bet kad vakars metās, vīna kalna kungs saka savam uzraugam: Pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem.
9Tad atnāca tie, kas bija derēti ap vienpadsmito stundu, un katrs dabūja pa denarijam.
10Un kad pirmie atnāca, tie cerēja dabūt vairāk; bet arī viņi dabūja katrs pa denarijam.
11To saņēmuši, viņi kurnēja pret nama tēvu
12Un sacīja: Šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.
13Bet viņš atbildēja un sacīja vienam no tiem: Draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu denariju?
14Ņem, kas tev pieder, un ej; bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev.
15Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs?
16Tā pēdējie būs pirmie, un pirmie pēdējie. [Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.]“
17Bet dodamies ceļā uz Jeruzālemi, Jēzus ņēma divpadsmit mācekļus pie sevis un iedams tiem sacīja:
18„Redzi, mēs aizejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie viņu notiesās uz nāvi
19Un nodos pagāniem, lai tie viņu apmēdītu, šaustu un sistu krustā; un trešā dienā viņš celsies augšām.“
20Tad Cebedeja dēlu māte nāca ar saviem dēliem pie viņa, metās zemē un lūdza ko no viņa.
21Un viņš tai sacīja: „Ko tu gribi?“ Viņa saka uz to: „Saki, lai šie mani abi dēli sēd tavā valstībā viens tev pa labo, otrs pa kreiso roku.“
22Bet Jēzus atbildēja un sacīja: „Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to kausu, ko es dzeršu? Tie saka uz viņu: „Varam gan.“
23Un viņš saka tiem: „Manu kausu jums būs gan dzert, bet sēdēt pie manas labās un kreisās rokas, to dot man nepiederas; tas pienākas tiem, kam mans Tēvs to sagādājis.“
24Un kad tie desmit to dzirdēja, viņi apskaitās par šiem diviem brāļiem.
25Bet Jēzus pieaicināja tos un sacīja: „Jūs zināt, ka valdnieki ir kungi pār tautām, un lielie kungi tās apspiež.
26Bet pie jums tā nebūs būt; bet, kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.
27Un ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps;
28Tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.“
29Un kad tie izgāja no Jērikas, daudz ļaužu tiem sekoja.
30Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tie brēca un sacīja: „Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“
31Bet ļaudis apsauca tos, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: „Kungs, tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“
32Un Jēzus apstājās, pasauca tos un sacīja: „Ko jūs gribat, lai es jums daru?“
33Tie saka uz viņu: „Kungs, ka mūsu acis tiktu atdarītas.“
34Jēzum palika viņu žēl, un viņš aizkāra to acis, un tie tūdaļ kļuva atkal redzīgi un viņam sekoja.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.