MATEJA EVAŅG̒ELIJS 9
9
1Viņš kāpa laivā, pārcēlās un nāca savā pilsētā.
2Un redzi, pie viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, viņš sacīja uz triekas ķerto: „Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.“
3Un redzi, daži no rakstu mācītājiem sacīja pie sevis: „Šis zaimo Dievu.“
4Un Jēzus, viņu domas redzēdams, sacīja: „Kāpčc jūs domājat ļaunu savās sirdis?
5Kas ir vieglāk? vai sacīt: tev tavi grēki piedoti, vai sacīt: celies un staigā?
6Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot“ —viņš saka uz triekas ķerto. „Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!“
7Un tas cēlās un gāja uz mājām.
8Bet kad ļaudis to redzēja, tie brīnījās un slavēja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem.
9Un kad Jēzus no turienes aizgāja, viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam, un saka uz to: „Nāc man pakaļ.“ Un tas cēlās un sekoja viņam.
10Un notika, tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitinieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un viņa mācekļiem pie galda.
11Kad farizēji to redzēja, tie sacīja viņa mācekļiem: „Kāpēc jūsu mācītājs ēd kopā ar muitiniekiem un grēciniekiem?“
12Bet viņš, to dzirdēdams, sacīja: „Ne veseliem vajaga ārsta, bet slimiem.
13Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.“
14Pēc tam Jāņa mācekļi atnāca pie viņa un sacīja: „Kāpēc mēs un farizēji gavējam, bet tavi mācekļi negavē?“
15Un Jēzus tiem sacīja: „Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr līgavainis pie viņiem? Bet nāks dienas, kur viņiem atņems līgavaini, tad tie gavēs.
16Neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu: jo ielāps noplīst no drēbēm, un plīsums paliek lielāks.
17Ari jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi trauki saplīst, un vīns izlejas, un trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi paliek veseli.“
18Un viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens vecākais atnāca, metās viņa priekšā zemē un sacīja: „Mana meita nupat nomira, bet nāc, uzliec tu viņai savu roku, tad tā taps dzīva.“
19Un Jēzus cēlās un sekoja viņam ar saviem mācekļiem.
20Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras un aizkāra viņa drēbju vīli,
21Jo tā sacīja pati pie sevis: „Kaut tik vien viņa drēbes varētu aizkart, tad es taptu vesela.“
22Tad Jēzus, atgriezies un to ieraudzījis, sacīja: „Ņemies drošu sirdi, mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi.“ Un sieva tapa vesela tanī pašā stundā.
23Kad Jēzus ienāca vecākā namā un redzēja stabulniekus un ļaužu troksni,
24Viņš tiem uzsauca: „Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet gul.“ Un tie viņu izsmēja.
25Bet kad ļaužu pulku izdzina ārā, viņš iegāja iekšā un satvēra to pie rokas, tad meitene piecēlās.
26Un šī slava izpaudās pa visu zemi.
27Un kad Jēzus no turienes aizgāja, divi akli sekoja viņam, brēkdami un sacīdami: „Tu, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“
28Un viņam namā ieejot, aklie tam piegāja klāt, un Jēzus tiem saka: „Vai jūs ticat, ka es to spēju darīt?“ Tie viņam atbild: „Ticam, Kungs!“
29Tad tas aizkāra viņu acis un sacīja: „Lai jums notiek pēc jūsu ticības.“
30Un viņu acis atvērās, un Jēzus tiem piekodināja, sacīdams: „Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt.“
31Bet tie aizgāja un izdaudzināja viņu pa visu to zemi.
32Kad tie bija aizgājuši, redzi, pie viņa amesa mēmu, ļauna gara apsēstu cilvēku.
33Un kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt. Tad ļaudis brīnījās un sacīja: „Tādas lietas Israēlā vēl nekad nav notikušas.“
34Bet farizēji sacīja: „Viņš izdzen ļaunos garus ar ļauno garu virsnieka palīdzību.“
35Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un sādžas, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju un dziedinādams visas sērgas un slimības.
36Un kad viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.
37Tad viņš saka uz saviem māce-kļiem: „Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.
38Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā.
Pašlaik izvēlēts:
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 9: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 9
9
1Viņš kāpa laivā, pārcēlās un nāca savā pilsētā.
2Un redzi, pie viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, viņš sacīja uz triekas ķerto: „Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.“
3Un redzi, daži no rakstu mācītājiem sacīja pie sevis: „Šis zaimo Dievu.“
4Un Jēzus, viņu domas redzēdams, sacīja: „Kāpčc jūs domājat ļaunu savās sirdis?
5Kas ir vieglāk? vai sacīt: tev tavi grēki piedoti, vai sacīt: celies un staigā?
6Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot“ —viņš saka uz triekas ķerto. „Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!“
7Un tas cēlās un gāja uz mājām.
8Bet kad ļaudis to redzēja, tie brīnījās un slavēja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem.
9Un kad Jēzus no turienes aizgāja, viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam, un saka uz to: „Nāc man pakaļ.“ Un tas cēlās un sekoja viņam.
10Un notika, tam viņa namā pie galda sēžot, redzi, daudz muitinieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un viņa mācekļiem pie galda.
11Kad farizēji to redzēja, tie sacīja viņa mācekļiem: „Kāpēc jūsu mācītājs ēd kopā ar muitiniekiem un grēciniekiem?“
12Bet viņš, to dzirdēdams, sacīja: „Ne veseliem vajaga ārsta, bet slimiem.
13Bet jūs eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris. Jo es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus.“
14Pēc tam Jāņa mācekļi atnāca pie viņa un sacīja: „Kāpēc mēs un farizēji gavējam, bet tavi mācekļi negavē?“
15Un Jēzus tiem sacīja: „Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr līgavainis pie viņiem? Bet nāks dienas, kur viņiem atņems līgavaini, tad tie gavēs.
16Neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu: jo ielāps noplīst no drēbēm, un plīsums paliek lielāks.
17Ari jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi trauki saplīst, un vīns izlejas, un trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi paliek veseli.“
18Un viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens vecākais atnāca, metās viņa priekšā zemē un sacīja: „Mana meita nupat nomira, bet nāc, uzliec tu viņai savu roku, tad tā taps dzīva.“
19Un Jēzus cēlās un sekoja viņam ar saviem mācekļiem.
20Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras un aizkāra viņa drēbju vīli,
21Jo tā sacīja pati pie sevis: „Kaut tik vien viņa drēbes varētu aizkart, tad es taptu vesela.“
22Tad Jēzus, atgriezies un to ieraudzījis, sacīja: „Ņemies drošu sirdi, mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi.“ Un sieva tapa vesela tanī pašā stundā.
23Kad Jēzus ienāca vecākā namā un redzēja stabulniekus un ļaužu troksni,
24Viņš tiem uzsauca: „Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet gul.“ Un tie viņu izsmēja.
25Bet kad ļaužu pulku izdzina ārā, viņš iegāja iekšā un satvēra to pie rokas, tad meitene piecēlās.
26Un šī slava izpaudās pa visu zemi.
27Un kad Jēzus no turienes aizgāja, divi akli sekoja viņam, brēkdami un sacīdami: „Tu, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!“
28Un viņam namā ieejot, aklie tam piegāja klāt, un Jēzus tiem saka: „Vai jūs ticat, ka es to spēju darīt?“ Tie viņam atbild: „Ticam, Kungs!“
29Tad tas aizkāra viņu acis un sacīja: „Lai jums notiek pēc jūsu ticības.“
30Un viņu acis atvērās, un Jēzus tiem piekodināja, sacīdams: „Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt.“
31Bet tie aizgāja un izdaudzināja viņu pa visu to zemi.
32Kad tie bija aizgājuši, redzi, pie viņa amesa mēmu, ļauna gara apsēstu cilvēku.
33Un kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt. Tad ļaudis brīnījās un sacīja: „Tādas lietas Israēlā vēl nekad nav notikušas.“
34Bet farizēji sacīja: „Viņš izdzen ļaunos garus ar ļauno garu virsnieka palīdzību.“
35Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un sādžas, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju un dziedinādams visas sērgas un slimības.
36Un kad viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.
37Tad viņš saka uz saviem māce-kļiem: „Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.
38Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai viņš izsūta strādniekus savā pļaujamā.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.