NECHEMIJAS 6
6
1Kad nu Sanballats un Tobija un arabietis Gešems un pārējie mūsu ienaidnieki dabūja zināt, ka es esmu uzcēlis mūri un ka nav palikušas tajā vairs plaisas, kaut gan līdz tam laikam vārtos durvis vēl nebija ieceltas,
2Tad Sanballats un Gešems sūtīja man ziņu, sacīdami: „Nāc, satiksimies Ha-Kafirima ciemā Ono līdzenumā!“ Bet viņi domāja man darīt ļaunu.
3Tad arī es sūtīju sūtņus pie viņiem un liku teikt: „Es daru lielu darbu un nevaru iet. Darbs tūliņ apstātos pavisam, ja es to pārtrauktu un dotos pie jums lejup?
4Tādā veidā viņi sūtīja pie manis četras reizes, un es devu viņiem arvien vienu un to pašu atbildi.
5Tad piekto reizi Sanballats sūtīja pie manis savu kalpu ar atklātu vēstuli rokā,
6Un tajā bija rakstīts: „Ļaudīs ir dzirdams, un arī Gešems saka, ka tu un jūdi domājot sacelties; tādēļ tu ceļot mūri un pēc vinu vārdiem tu tīkojot kļūt viņiem par ķēniņu.
7Tu esot ari jau licis pulcēties praviešiem, lai viņi izsauktu tevi Jeru-zālemē par ķēniņu. Tagad tas kļūs zināms ari ķēniņam. Tādēļ nāc un apspriedīsimies!“
8Uz to es atbildēju viņam ar šādu savu atzinumu: „Nekas nav noticis no tā, ko tu apgalvo: tu pats savā prātā to esi izgudrojis!“
9Patiesībā viņi visi centās mūs tikai iebiedēt, domādami: „Gan jau viņi atstāsies no darba, un tas paliks nepa-veikts!“ —Bet tagad stiprini manas rokas!
10Reiz es iegāju Šemaja, Delajas dēla, Mehetabeēla dēla dēla, mājā. Viņš bija ieslēdzies un sacīja: patiksimies Dieva namā tempļa iekštelpās un aizslēgsim tempļa durvis, jo viņi taisās nākt tevi nogalināt, proti, nakti viņi taisās nākt, lai tevi nokautu.“
11Bet es sacīju: „Vai tāds vīrs kā es lai bēgtu? Un vai tāds kā es lai ietu templī un glābtu savu dzīvību? Nē! Es neiešu tajā!“
12Es biju sapratis, ka, lūk, Dievs nebija viņu sūtījis, bet viņš izteica šo pravietojumu pret mani, tādēļ ka Tobija un Sanballats bija viņu uzpirkuši.
13Un, proti, tādēļ, lai es baidītos, darītu tā, grēkotu un lai man celtos neslava un apsmiekls.
14Piemini, mans Dievs, Tobiju un Sanballatu pēc šiem viņu darbiem un arī pravieti Noadju un pārējos praviešus, kas gribēja mani iebiedēt!
15Un mūri pabeidza elula mēneša divdesmit piektajā dienā piecdesmit divās dienās.
16Uņ kad visi mūsu ienaidnieki to dzirdēja, tad visas nejūdu tautas, kas bija apkārt mums, izbijās, viņiem zuda drosme, un viņi kritās stipri paši savās acīs; viņi arī atzina, ka tas darbs ir padarīts ar mūsu Dieva palīdzību.
17Tajās dienās arī Jūdas labieši sūtīja daudz vēstuļu Tobijam, un no Tobijas vēstules nāca pie viņiem,
18Jo daudzi Jūdā bija saistīti ar zvērestu pie viņa, jo viņš bija Šechanjas, Aracha dēla, znots, un viņa dēls Johanans bija apņēmis Mešullāma, Berechjas dēla, meitu.
19Viņi runāja pat manā klātbūtnē par viņa labajiem darbiem, un manus vārdus vini atstāstīja viņam; ari man Tobija sūtīja vēstules, lai mani iebiedētu.
Pašlaik izvēlēts:
NECHEMIJAS 6: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
NECHEMIJAS 6
6
1Kad nu Sanballats un Tobija un arabietis Gešems un pārējie mūsu ienaidnieki dabūja zināt, ka es esmu uzcēlis mūri un ka nav palikušas tajā vairs plaisas, kaut gan līdz tam laikam vārtos durvis vēl nebija ieceltas,
2Tad Sanballats un Gešems sūtīja man ziņu, sacīdami: „Nāc, satiksimies Ha-Kafirima ciemā Ono līdzenumā!“ Bet viņi domāja man darīt ļaunu.
3Tad arī es sūtīju sūtņus pie viņiem un liku teikt: „Es daru lielu darbu un nevaru iet. Darbs tūliņ apstātos pavisam, ja es to pārtrauktu un dotos pie jums lejup?
4Tādā veidā viņi sūtīja pie manis četras reizes, un es devu viņiem arvien vienu un to pašu atbildi.
5Tad piekto reizi Sanballats sūtīja pie manis savu kalpu ar atklātu vēstuli rokā,
6Un tajā bija rakstīts: „Ļaudīs ir dzirdams, un arī Gešems saka, ka tu un jūdi domājot sacelties; tādēļ tu ceļot mūri un pēc vinu vārdiem tu tīkojot kļūt viņiem par ķēniņu.
7Tu esot ari jau licis pulcēties praviešiem, lai viņi izsauktu tevi Jeru-zālemē par ķēniņu. Tagad tas kļūs zināms ari ķēniņam. Tādēļ nāc un apspriedīsimies!“
8Uz to es atbildēju viņam ar šādu savu atzinumu: „Nekas nav noticis no tā, ko tu apgalvo: tu pats savā prātā to esi izgudrojis!“
9Patiesībā viņi visi centās mūs tikai iebiedēt, domādami: „Gan jau viņi atstāsies no darba, un tas paliks nepa-veikts!“ —Bet tagad stiprini manas rokas!
10Reiz es iegāju Šemaja, Delajas dēla, Mehetabeēla dēla dēla, mājā. Viņš bija ieslēdzies un sacīja: patiksimies Dieva namā tempļa iekštelpās un aizslēgsim tempļa durvis, jo viņi taisās nākt tevi nogalināt, proti, nakti viņi taisās nākt, lai tevi nokautu.“
11Bet es sacīju: „Vai tāds vīrs kā es lai bēgtu? Un vai tāds kā es lai ietu templī un glābtu savu dzīvību? Nē! Es neiešu tajā!“
12Es biju sapratis, ka, lūk, Dievs nebija viņu sūtījis, bet viņš izteica šo pravietojumu pret mani, tādēļ ka Tobija un Sanballats bija viņu uzpirkuši.
13Un, proti, tādēļ, lai es baidītos, darītu tā, grēkotu un lai man celtos neslava un apsmiekls.
14Piemini, mans Dievs, Tobiju un Sanballatu pēc šiem viņu darbiem un arī pravieti Noadju un pārējos praviešus, kas gribēja mani iebiedēt!
15Un mūri pabeidza elula mēneša divdesmit piektajā dienā piecdesmit divās dienās.
16Uņ kad visi mūsu ienaidnieki to dzirdēja, tad visas nejūdu tautas, kas bija apkārt mums, izbijās, viņiem zuda drosme, un viņi kritās stipri paši savās acīs; viņi arī atzina, ka tas darbs ir padarīts ar mūsu Dieva palīdzību.
17Tajās dienās arī Jūdas labieši sūtīja daudz vēstuļu Tobijam, un no Tobijas vēstules nāca pie viņiem,
18Jo daudzi Jūdā bija saistīti ar zvērestu pie viņa, jo viņš bija Šechanjas, Aracha dēla, znots, un viņa dēls Johanans bija apņēmis Mešullāma, Berechjas dēla, meitu.
19Viņi runāja pat manā klātbūtnē par viņa labajiem darbiem, un manus vārdus vini atstāstīja viņam; ari man Tobija sūtīja vēstules, lai mani iebiedētu.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.