YouVersion logotips
Meklēt ikonu

CETURTĀ MOZUS 17

17
1Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2„Saki Ēleāzaram, priestera Ārona dēlam, lai viņš liek pacelt ogļu traukus no deguma vietas un uguni izkliedē, jo tie ir svēti trauki.
3Un šos ogļu traukus no tiem cilvēkiem, kas paši bija apgrēkojušies pret savu dvēseli, lai izkaļ skārda plāksnēs, un lai ar tām pārvelk altāri, jo tie bija savā reizē atnesti tā Kunga priekšā un tie tika svētīti, —lai tie ir par zīmi Israēla bērniem.“
4Tad priesteris Ēleāzars ņēma vara ogļu traukus, ko sadegušie bija atnesuši, un izkala plāksnēs, lai ar tām apklātu altāri.
5Tā bija piemiņas liecība bērniem, lai nepielaistu nevienu svešu cilvēku, kas nav no Ārona pēcnācējiem, upurēt kvēpināmo upuri tā Kunga priekšā, lai nenotiktu tā, kā Koracham un tā pulkam notika, tieši kā tas Kungs tam ar Mozus starpniecību jau arī bija pateicis.
6Bet nākošā dienā visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu, sacīdami: „Jūs esat likuši iet bojā tā Kunga tautai!“
7Un kad draudze sapulcējās pret Mozu un Āronu, tad tie pagriezās pret saiešanas telti, un redzi, mākonis to apklāja, un tā Kunga godība atklājās.
8Tad Mozus un Ārons nogāja saiešanas telts priekšā,
9Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
10„Pavirzies nost no šīs ļaunās draudzes, jo Es gribu tos acumirklī aprīt!“ Tad tie krita uz savu vaigu.
11Un Mozus sacīja Āronam: „Ņem kvēpināmo trauku un iededz tanī no altāra uguni, un tam pāri uzliec kvēpi-nāmo vīrāku, un ej steigšus draudzes vidū, lai tās labad salīdzinātos, jo no tā Kunga paša ir jau izgājušas dusmas, un sods ir iesācies!“
12Un Ārons to ņēma, kā Mozus viņam bija sacījis, un skrēja sasauktās draudzes vidū, bet redzi, —sods jau bija tautā iesācies. Un viņš uzlika vīrāku un salīdzināja tautu.
13Un viņš stāvēja starp mirušiem un dzīviem; tad miršana mitējās.
14Bet mirušo, kas mira šinī sērgā, bija četrpadsmit tūkstoši septiņi simti bez tiem, kas Koracha dēļ bija miruši.
15Un Ārons atgriezās pie Mozus saiešanas telts durvīs, bet miršana iz-beidzās.
16Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
17„Saki Israēla bērniem un ņem no viņiem no katra ciltstēva nama vienu zizli, tā tad no visiem ciltstēvu ģimeņu vecākajiem divpadsmit zižļus, un raksti ikkatra vārdu uz viņa zižļa,
18Bet Ārona vārdu raksti uz Levija cilts zižļa, jo, raugoties pēc cilts vecākiem, tā ir viena cilts.
19Un novieto tos saiešanas teltī Liecības priekšā,#17.19 t.i. desmit baušļi. tur, kur Es mēdzu jums atklāties.
20Un tad lai notiek tā: kuju Es sev izvēlēšu, tā vira zizlis zaļos, un Es klusināšu Israēla bērnu žēlošanos manā priekšā, ar ko tie pastāvīgi vēršas pret jums.“
21Kad nu Mozus to sacīja Israēla bērniem, tad visi viņu vecākie deva tam pa zizlim tā, ka no katra ciltstēva ģints vecākais deva vienu zizli, —pavisam div-padsmit zižļus, un to vidū bija arī Ārona zizlis.
22Un Mozus nolika zižļus saiešanas teltī tā Kunga priekšā.
23Un nākošā dienā, kad Mozus iegāja Liecības teltī, tad, redzi, Arona zizlis, no Levija nama, zaļoja, un ziedi bija izplaukuši un nesa mandeles.
24Un Mozus iznesa visus zižļus, kas bija novietoti tā Kunga priekšā, ārā Israēla bērniem, un tie visi to redzēja, un ikviens ņēma savu zizli.
25Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Nes atpakaļ Arona zizli Liecības mājoklī bauslības plākšņu priekšā; to paglabā par zīmi stūrgalvīgiem pēctečiem; tā tev šo kurnēšanu pret Mani būs apklusināt, jo citādi viņiem ir jāmirst.“
26Un Mozus tā izdarīja, kā tas Kungs viņam to bija pavēlējis; tā viņš izdarīja.
27Tad Israēla bērni sacīja Mozum, teikdami: „Redzi, mēs nonīkstam, mēs ejam bojā, mēs visi ejam bojā!
28Ikvienam, kas tuvojas tā Kunga mājoklim, tam jāmirst! Vai tad mums patiesi nolemts iet bojā?“

Pašlaik izvēlēts:

CETURTĀ MOZUS 17: LTV1965

Izceltais

Dalīties

Kopēt

None

Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties