CETURTĀ MOZUS 35
35
1Un tas Kungs sacīja Mozum Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai, teikdams:
2„Pavēli Israēla bērniem, lai tie no saviem īpašumiem, kas iegūti dzimtsīpašumā, dod pilsētas Ievītiem, kur dzīvot, bet no pilsētu apkārtējiem apga-baliem lai tie arī dod Ievītiem zemes gabalus ganībām.
3Pašas pilsētas lai ir viņiem dzīvošanai, bet zemes gabali lai ir ganības viņu lopiem un nastu nesējiem lopiem, kā arī visiem viņu pārējiem kustoņiem.
4Un zemes gabali pie pilsētām, ko jūs dosit Ievītiem, lai atrodas no pilsētas mūriem it visos virzienos, stiepdamies tūkstoš olekšu atstatumā no pilsētas mūriem.
5Un ārpus pilsētas nomērījiet austrumu virzienā divi tūkstoš olektis un tāpat pa divi tūkstoš olektīm dienvidu, rietumu un ziemeļu virzienā tā, lai pilsēta atrastos tieši vidū; šie lai ir viņu pilsētas zemes ganību gabali.
6Un starp pilsētām, ko jūs dosit Ievītiem, lai ir sešas glābšanās pilsētas, kuras jums ir jādod, lai varētu tanīs paslēpties tāds, kam gadījies kādu nonāvēt; un bez tām viņiem vēl klāt jums būs dot četrdesmit divas pilsētas;
7Pavisam pilsētu skaits, kas jums jānodod Ievītiem, ir četrdesmit astoņas pilsētas līdz ar viņu ganību gabaliem.
8Un tās pilsētas, ko jūs nodosit no Israēla bērnu daļas, jūs ņemiet no lielākām ciltīm lielākā skaitā, bet no mazākām ciltīm, kam ir maz, mazākā skaitā; ikviena cilts lai nodod no savām pilsētām Ievītiem pēc savas daļas, ko tā mantojusi.“
9Un tas Kungs runāja ar Mozu un sacīja:
10„Runā ar Israēla bērniem un saki tiem: Kad jūs iesit pāri Jardānai Kānaāna zemē,
11Tad jums jāizrauga piemērotas pilsētas par glābšanās pilsētām, kur tāds varētu bēgt, kas kādu cilvēku ir netīšām nogalinājis.
12Un šīs pilsētas lai ir jums glābšanās pilsētas no asins atriebēja, un neviens lai nemirst, iekāms nav stāvējis draudzes priekšā un saņēmis tiesas spriedumu.
13Bet no tām pilsētām, ko jūs dosit, sešas lai būtu glābšanās pilsētas:
14Trīs lai atrodas šaipus Jardānas, bet trīs lai ir Kānaāna zemē, tās tad lai ir glābšanās pilsētas.
15Šīs sešas pilsētas lai ir kā Israēla bērniem, tā arī svešiniekiem un piedzīvotājiem jūsu vidū par glābšanās vietām, lai turp varētu bēgt ikviens, kas kādu cilvēku ir netīšām nogalinājis.
16Bet ja kāds kādu ir ar dzelzs priekšmetu tā sitis, ka tas ir miris, tad viņš ir slepkava, un tas lai mirst kā slepkava.
17Vai arī ja kāds kādu sitis ar akmeni rokā, ar ko var nosist, arī tad tas ir slepkava un sodāms ar nāvi.
18Vai ja kāds kādu sit ar koka priekšmetu, kas tam ir rokā, no kā arī var mirt, un ja tad viņš tā sit, ka tiešām otrs nomiris, tad tāds ir slepkava un sodāms ar nāvi.
19Asins atriebējs lai nonāvē šādu slepkavu; kad vien tas viņu sastop, lai tas viņu nokauj.
20Un ja kāds kādu nīzdams ir grūdis vai tīšām ar kaut ko viņam sviedis, ka tas ir miris,
21Vai ja ķildojoties kāds kādu ir ar savu roku tā sitis, ka otrs ir miris, tad tāds ir sodāms ar nāvi jo viņš ir slep-kava; asins atriebējs lai to nonāvē, kad vien viņu sastop.
22Bet ja netīšām, bez ienaida, kāds kādu ir grūdis, vai ari netīšām būtu tam metis ar kādu priekšmetu,
23Vai ar akmeni iesviedis, no kā var nomirt, jeb, tam neredzot, ir licis akmenim uzkrist tam virsū, ka tam ir jāmirst, bet nav bijis viņa ienaidnieks nedz meklējis viņa nelaimi,
24Tad lai starp tādu cilvēku un asins atriebēju draudze spriež tiesu pēc šiem likumiem.
25Draudzei ir jāglābj tāds cilvēks no asins atriebēja rokas, un draudzei viņš ir jānogādā atpakaļ glābšanās pilsētā, kurp viņš bija bēdzis, un tur lai viņš dzīvo, kamēr augstais priesteris ir miris, kas ir svaidīts ar svēto eļļu.
26Bet ja tāds cilvēks pats izies no savas glābšanās pilsētas robežām, uz kurieni viņš bija aizbēdzis,
27Un asins atriebējs viņu ieraudzīs ārpus viņa glābšanās pilsētas robežām un viņu nogalinās, tad tas nav tādam skaitāms par asins darbu,
28Jo tādam bija jādzīvo savā glāb-šanās pilsētā līdz augstā priestera nāvei; bet pēc augstā priestera nāves tāds drīkst atgriezties atpakaļ savā dzimtajā pilsētā.
29Un šie lai jums ir taisnīgi nolikumi uz jūsu paaudžu paaudzēm it visās jūsu apmešanās vietās.
30Ja kāds kādu cilvēku nosit, tad pēc liecinieku norādījumiem slepkava lai tiek nogalināts; bet viens liecinieks vien nevar atbildēt, dodams liecību pret kādu cilvēku, ka tam būtu jāmirst.
31Jums ari nav ņemama salīdzināšanās maksa par slepkavu, kas ir nāvi pelnījis, jo tādam ir jāmirst.
32Jums ari nav jāņem salīdzināšanās maksa par tādu, kas ir aizbēdzis uz glābšanās pilsētu, lai atgrieztos atpakaļ savā zemē un tur dzīvotu, kamēr augstais priesteris mirst.
33Jums nebūs sagānīt to zemi, kurā jūs dzīvojat, jo asinis zemi apgāna, un zemi nevar salīdzināt to asiņu dēļ, kas tur izlietas, kā vienīgi ar tā asinīm, kas tās izlējis.
34Tad nu nepadariet zemi, kurā jūs dzīvojat, nešķīstu, jo tur Es ari dzīvoju jūsu vidū; jā Es, tas Kungs, dzīvoju Israēla bērnu vidū.“
Pašlaik izvēlēts:
CETURTĀ MOZUS 35: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
CETURTĀ MOZUS 35
35
1Un tas Kungs sacīja Mozum Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai, teikdams:
2„Pavēli Israēla bērniem, lai tie no saviem īpašumiem, kas iegūti dzimtsīpašumā, dod pilsētas Ievītiem, kur dzīvot, bet no pilsētu apkārtējiem apga-baliem lai tie arī dod Ievītiem zemes gabalus ganībām.
3Pašas pilsētas lai ir viņiem dzīvošanai, bet zemes gabali lai ir ganības viņu lopiem un nastu nesējiem lopiem, kā arī visiem viņu pārējiem kustoņiem.
4Un zemes gabali pie pilsētām, ko jūs dosit Ievītiem, lai atrodas no pilsētas mūriem it visos virzienos, stiepdamies tūkstoš olekšu atstatumā no pilsētas mūriem.
5Un ārpus pilsētas nomērījiet austrumu virzienā divi tūkstoš olektis un tāpat pa divi tūkstoš olektīm dienvidu, rietumu un ziemeļu virzienā tā, lai pilsēta atrastos tieši vidū; šie lai ir viņu pilsētas zemes ganību gabali.
6Un starp pilsētām, ko jūs dosit Ievītiem, lai ir sešas glābšanās pilsētas, kuras jums ir jādod, lai varētu tanīs paslēpties tāds, kam gadījies kādu nonāvēt; un bez tām viņiem vēl klāt jums būs dot četrdesmit divas pilsētas;
7Pavisam pilsētu skaits, kas jums jānodod Ievītiem, ir četrdesmit astoņas pilsētas līdz ar viņu ganību gabaliem.
8Un tās pilsētas, ko jūs nodosit no Israēla bērnu daļas, jūs ņemiet no lielākām ciltīm lielākā skaitā, bet no mazākām ciltīm, kam ir maz, mazākā skaitā; ikviena cilts lai nodod no savām pilsētām Ievītiem pēc savas daļas, ko tā mantojusi.“
9Un tas Kungs runāja ar Mozu un sacīja:
10„Runā ar Israēla bērniem un saki tiem: Kad jūs iesit pāri Jardānai Kānaāna zemē,
11Tad jums jāizrauga piemērotas pilsētas par glābšanās pilsētām, kur tāds varētu bēgt, kas kādu cilvēku ir netīšām nogalinājis.
12Un šīs pilsētas lai ir jums glābšanās pilsētas no asins atriebēja, un neviens lai nemirst, iekāms nav stāvējis draudzes priekšā un saņēmis tiesas spriedumu.
13Bet no tām pilsētām, ko jūs dosit, sešas lai būtu glābšanās pilsētas:
14Trīs lai atrodas šaipus Jardānas, bet trīs lai ir Kānaāna zemē, tās tad lai ir glābšanās pilsētas.
15Šīs sešas pilsētas lai ir kā Israēla bērniem, tā arī svešiniekiem un piedzīvotājiem jūsu vidū par glābšanās vietām, lai turp varētu bēgt ikviens, kas kādu cilvēku ir netīšām nogalinājis.
16Bet ja kāds kādu ir ar dzelzs priekšmetu tā sitis, ka tas ir miris, tad viņš ir slepkava, un tas lai mirst kā slepkava.
17Vai arī ja kāds kādu sitis ar akmeni rokā, ar ko var nosist, arī tad tas ir slepkava un sodāms ar nāvi.
18Vai ja kāds kādu sit ar koka priekšmetu, kas tam ir rokā, no kā arī var mirt, un ja tad viņš tā sit, ka tiešām otrs nomiris, tad tāds ir slepkava un sodāms ar nāvi.
19Asins atriebējs lai nonāvē šādu slepkavu; kad vien tas viņu sastop, lai tas viņu nokauj.
20Un ja kāds kādu nīzdams ir grūdis vai tīšām ar kaut ko viņam sviedis, ka tas ir miris,
21Vai ja ķildojoties kāds kādu ir ar savu roku tā sitis, ka otrs ir miris, tad tāds ir sodāms ar nāvi jo viņš ir slep-kava; asins atriebējs lai to nonāvē, kad vien viņu sastop.
22Bet ja netīšām, bez ienaida, kāds kādu ir grūdis, vai ari netīšām būtu tam metis ar kādu priekšmetu,
23Vai ar akmeni iesviedis, no kā var nomirt, jeb, tam neredzot, ir licis akmenim uzkrist tam virsū, ka tam ir jāmirst, bet nav bijis viņa ienaidnieks nedz meklējis viņa nelaimi,
24Tad lai starp tādu cilvēku un asins atriebēju draudze spriež tiesu pēc šiem likumiem.
25Draudzei ir jāglābj tāds cilvēks no asins atriebēja rokas, un draudzei viņš ir jānogādā atpakaļ glābšanās pilsētā, kurp viņš bija bēdzis, un tur lai viņš dzīvo, kamēr augstais priesteris ir miris, kas ir svaidīts ar svēto eļļu.
26Bet ja tāds cilvēks pats izies no savas glābšanās pilsētas robežām, uz kurieni viņš bija aizbēdzis,
27Un asins atriebējs viņu ieraudzīs ārpus viņa glābšanās pilsētas robežām un viņu nogalinās, tad tas nav tādam skaitāms par asins darbu,
28Jo tādam bija jādzīvo savā glāb-šanās pilsētā līdz augstā priestera nāvei; bet pēc augstā priestera nāves tāds drīkst atgriezties atpakaļ savā dzimtajā pilsētā.
29Un šie lai jums ir taisnīgi nolikumi uz jūsu paaudžu paaudzēm it visās jūsu apmešanās vietās.
30Ja kāds kādu cilvēku nosit, tad pēc liecinieku norādījumiem slepkava lai tiek nogalināts; bet viens liecinieks vien nevar atbildēt, dodams liecību pret kādu cilvēku, ka tam būtu jāmirst.
31Jums ari nav ņemama salīdzināšanās maksa par slepkavu, kas ir nāvi pelnījis, jo tādam ir jāmirst.
32Jums ari nav jāņem salīdzināšanās maksa par tādu, kas ir aizbēdzis uz glābšanās pilsētu, lai atgrieztos atpakaļ savā zemē un tur dzīvotu, kamēr augstais priesteris mirst.
33Jums nebūs sagānīt to zemi, kurā jūs dzīvojat, jo asinis zemi apgāna, un zemi nevar salīdzināt to asiņu dēļ, kas tur izlietas, kā vienīgi ar tā asinīm, kas tās izlējis.
34Tad nu nepadariet zemi, kurā jūs dzīvojat, nešķīstu, jo tur Es ari dzīvoju jūsu vidū; jā Es, tas Kungs, dzīvoju Israēla bērnu vidū.“
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.