SALAMANA PAMĀCĪBAS 13
13
1Gudrs dēls ļaujas tēva pārmācībām, bet smējējs neklausa rāšanai. —
2Mutes pelnītos augļus ikviens labprāt bauda, bet visa nicinātāji un nopēlēji domā tikai par noziedzībām. —
3Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet kas neapdomīgi ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties.
4Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.
5Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.
6Taisnība pasarga nevainīgo savā ceļā, bet grēcinieku viņa bezdievīgā būtība ieved pazušanā.
7Dažs lielā mantā ir nabags, kaut arī tēlo sevi bagātu esam, un dažs ir tiešām bagāts ar visu savu šķietamo nabadzību.
8Ar bagātību dažs var izglābt savu dzīvību, bet nevienam nabagam nav jādzird nekādi draudi. —
9Taisnīgo gaismas izstarotājs deg priecīgā gaišumā, bet bezdievīgo gaismeklis izdzisīs.
10Lepno starpā ir arvienu nesaskaņas, bet īstenā atziņa mīt tajos, kūpi ļaujas sev dot kādu padomu.
11Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā.
12Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks. —
13Kas netur un nonievā doto vārdu, tas grūž postā pats sevi, bet kas bīstas Dieva baušļus, tam tiek tas ari atlīdzināts.
14Zinīga vīra mācība ir dzīvības avots, lai izvairītos no nāves valgiem.
15Ar smalku gudrību iegūst labvēību, bet nicinātāju un pēlēju ceļš rada sāpes. —
16Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesaprātību.
17Neuzticīgs un bezdievīgs vēstnesis atnes nelaimi, bet uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs un apmierinātājs.
18Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.
19Ja piepildās, ko cilvēks kāro, tad tas iepriecina viņa sirdi, bet izvairīties no ļaunā muļķiem šķiet lielākā negudrība. —
20Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.
21Nelaime vajā grēcinieku, bet taisnajam tiks atlīdzināts ar labu.
22Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos, bet grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem.
23Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.
24Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. —
25Taisnais ēd, lai sajustu apmierinā-jumu savā dvēselē, bet bezdievīgo vēde-ram nekad nav gana.
Pašlaik izvēlēts:
SALAMANA PAMĀCĪBAS 13: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
SALAMANA PAMĀCĪBAS 13
13
1Gudrs dēls ļaujas tēva pārmācībām, bet smējējs neklausa rāšanai. —
2Mutes pelnītos augļus ikviens labprāt bauda, bet visa nicinātāji un nopēlēji domā tikai par noziedzībām. —
3Kas pievalda un pasarga savu muti, pasarga savu dzīvību, bet kas neapdomīgi ļauj savai mutei visu vaļu, dabūs bīties.
4Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam.
5Taisnais ienīst melus un krāpšanu, bet bezdievis apkauno savu tuvāku un liek apsmieklā pats sevi.
6Taisnība pasarga nevainīgo savā ceļā, bet grēcinieku viņa bezdievīgā būtība ieved pazušanā.
7Dažs lielā mantā ir nabags, kaut arī tēlo sevi bagātu esam, un dažs ir tiešām bagāts ar visu savu šķietamo nabadzību.
8Ar bagātību dažs var izglābt savu dzīvību, bet nevienam nabagam nav jādzird nekādi draudi. —
9Taisnīgo gaismas izstarotājs deg priecīgā gaišumā, bet bezdievīgo gaismeklis izdzisīs.
10Lepno starpā ir arvienu nesaskaņas, bet īstenā atziņa mīt tajos, kūpi ļaujas sev dot kādu padomu.
11Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā.
12Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks. —
13Kas netur un nonievā doto vārdu, tas grūž postā pats sevi, bet kas bīstas Dieva baušļus, tam tiek tas ari atlīdzināts.
14Zinīga vīra mācība ir dzīvības avots, lai izvairītos no nāves valgiem.
15Ar smalku gudrību iegūst labvēību, bet nicinātāju un pēlēju ceļš rada sāpes. —
16Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesaprātību.
17Neuzticīgs un bezdievīgs vēstnesis atnes nelaimi, bet uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs un apmierinātājs.
18Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.
19Ja piepildās, ko cilvēks kāro, tad tas iepriecina viņa sirdi, bet izvairīties no ļaunā muļķiem šķiet lielākā negudrība. —
20Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.
21Nelaime vajā grēcinieku, bet taisnajam tiks atlīdzināts ar labu.
22Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos, bet grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem.
23Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.
24Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca. —
25Taisnais ēd, lai sajustu apmierinā-jumu savā dvēselē, bet bezdievīgo vēde-ram nekad nav gana.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.