SALAMANA PAMĀCĪBAS 19
19
1Nabags, kas savā rimtumā staigā, ir labāks nekā aplamnieks ar negodīgām lūpām, un kufš pie tam ir bagāts. —
2Kur cilvēks nerīkojas ar prātu, tur neiet labi, un kas ir pārmērīgi ašs ar savām kājām, tas rada sev zaudējumus. —
3Cilvēka bezprātība sajauc viņa ceļus, tā ka viņa sirds ir nemiera pilna pret to Kungu.
4Manta sagādā daudz draugu, bet nabagu viņa draugi atstāj.
5Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam.
6Daudzi izsaka glaimus valdniekam, un visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas.
7Nabago ienīst visi viņa brāļi; cik vēl vairāk no viņa atraujas viņa draugi! Un kas paļaujas un uzticas tikai vārdiem, tam nekas netiek!
8Kas gudrs kļuvis, mīl savu dzīvību, un sapratīgais gūst sev labumu—
9Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un kas nekautrīgi stāsta saltus melus, dabūs galu.
10Vientiesīgam nejēgam neklājas pieredzēt labas dienas, un vēl mazāk vergam pār savu augstāko valdnieku valdīt. —
11Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt.
12Ķēniņa bargums ir kā jauna lauvas rūciens, bet viņa žēlastība ir kā rasa uz zāles.
13Nejēgas dēls ir sava tēva sirdēsti, un nesaticīga sieva ir līdzīga jumta notekai, pa kuņr nepārtraukti plūst un pil ūdens.
14Namu un mantu manto no vecā-kiem, bet sapratīgu sievu no tā Kunga.
15Slinkums ieaijā miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu. —
16Kas glabā tā Kunga bauslību, tas saglabā savu dzīvību, bet kas nepiegriež nopietnu vērību savam ceļam, —mirs.
17Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.
18Pārmāci savu dēlu, kamēr ir vēl kāda cerība, bet neļauj savai dvēselei tevi aizraut tik tālu, ka tu iedomātos savu dēlu nonāvēt. —
19Lielam un straujam niknumam jācieš zaudējumi, un jo tu gribi to savaldīt, jo lielāks un niknāks tas kļūst.
20Paklausi padomam un iedziļinies audzināšanas pamācībās, lai tu pēc tam būtu gudrs. —
21Daudz nodomu ir vīra sirdī, bet pāri visam stāv un paliek tā Kunga padoms.
22Cilvēkam ir prieks paf otra labā veiktu labu darbu, un nabags ir labāks par meli. —
23Tā Kunga bijāšana spēcina cilvēku dzīvībai; tāds būs arvienu paēdis, tā ka nekāds ļaunums viņu nepiemeklēs.
24Sliņķis paslēpj savu roku podā, un nepieceļ to no jauna pie mutes. —
25Ja pejkādu zobotājos, tad neprātīgais ķļūst gudrs; ja soda un pārmāca sapratīgo, tad viņš kļūst pavisam prātīgs.
26Kas posta tēvu un padzen savu māti, tas ir bezkaunīgs un nolādēts bērns. —
27Mities, mans dēls, klausīties pamācibas, ja tu tomēr, —tiešām, gribi novērsties no sapratīgas mācības! —
28Liecinieks, kas pats nelietis, apsmej tiesu, un bezdievju mute ar labpatiku norij ikkatru dzirdēto netaisnību.
29Tiem, kas par visu ņirgājas, ir sagatavota soda tiesa, —un vientiesīgo nejēgu muguras sagaida pēriens.
Pašlaik izvēlēts:
SALAMANA PAMĀCĪBAS 19: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
SALAMANA PAMĀCĪBAS 19
19
1Nabags, kas savā rimtumā staigā, ir labāks nekā aplamnieks ar negodīgām lūpām, un kufš pie tam ir bagāts. —
2Kur cilvēks nerīkojas ar prātu, tur neiet labi, un kas ir pārmērīgi ašs ar savām kājām, tas rada sev zaudējumus. —
3Cilvēka bezprātība sajauc viņa ceļus, tā ka viņa sirds ir nemiera pilna pret to Kungu.
4Manta sagādā daudz draugu, bet nabagu viņa draugi atstāj.
5Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam.
6Daudzi izsaka glaimus valdniekam, un visi ir draugi tam, kas devīgi piešķir dāvanas.
7Nabago ienīst visi viņa brāļi; cik vēl vairāk no viņa atraujas viņa draugi! Un kas paļaujas un uzticas tikai vārdiem, tam nekas netiek!
8Kas gudrs kļuvis, mīl savu dzīvību, un sapratīgais gūst sev labumu—
9Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un kas nekautrīgi stāsta saltus melus, dabūs galu.
10Vientiesīgam nejēgam neklājas pieredzēt labas dienas, un vēl mazāk vergam pār savu augstāko valdnieku valdīt. —
11Cilvēks, kas šo to piecieš, ir gudrs, un viņam nāk par godu, ka kādu pārkāpumu viņš var arī nepamanīt.
12Ķēniņa bargums ir kā jauna lauvas rūciens, bet viņa žēlastība ir kā rasa uz zāles.
13Nejēgas dēls ir sava tēva sirdēsti, un nesaticīga sieva ir līdzīga jumta notekai, pa kuņr nepārtraukti plūst un pil ūdens.
14Namu un mantu manto no vecā-kiem, bet sapratīgu sievu no tā Kunga.
15Slinkums ieaijā miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu. —
16Kas glabā tā Kunga bauslību, tas saglabā savu dzīvību, bet kas nepiegriež nopietnu vērību savam ceļam, —mirs.
17Kas iežēlojas par nabago, aizdod naudu tam Kungam, un Tas viņam atmaksās par viņa labo darbu.
18Pārmāci savu dēlu, kamēr ir vēl kāda cerība, bet neļauj savai dvēselei tevi aizraut tik tālu, ka tu iedomātos savu dēlu nonāvēt. —
19Lielam un straujam niknumam jācieš zaudējumi, un jo tu gribi to savaldīt, jo lielāks un niknāks tas kļūst.
20Paklausi padomam un iedziļinies audzināšanas pamācībās, lai tu pēc tam būtu gudrs. —
21Daudz nodomu ir vīra sirdī, bet pāri visam stāv un paliek tā Kunga padoms.
22Cilvēkam ir prieks paf otra labā veiktu labu darbu, un nabags ir labāks par meli. —
23Tā Kunga bijāšana spēcina cilvēku dzīvībai; tāds būs arvienu paēdis, tā ka nekāds ļaunums viņu nepiemeklēs.
24Sliņķis paslēpj savu roku podā, un nepieceļ to no jauna pie mutes. —
25Ja pejkādu zobotājos, tad neprātīgais ķļūst gudrs; ja soda un pārmāca sapratīgo, tad viņš kļūst pavisam prātīgs.
26Kas posta tēvu un padzen savu māti, tas ir bezkaunīgs un nolādēts bērns. —
27Mities, mans dēls, klausīties pamācibas, ja tu tomēr, —tiešām, gribi novērsties no sapratīgas mācības! —
28Liecinieks, kas pats nelietis, apsmej tiesu, un bezdievju mute ar labpatiku norij ikkatru dzirdēto netaisnību.
29Tiem, kas par visu ņirgājas, ir sagatavota soda tiesa, —un vientiesīgo nejēgu muguras sagaida pēriens.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.