Mans dēls, ja tu nopietni uzklausīsies manus vārdus un glabāsi sevī manu mācību par to,
Lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi,
Un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos,
Ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām,
Tad tu sapratīsi bijību tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.
Jo tas Kungs piešķir zināšanu, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.
Viņš liek vaļsirdīgajam piedzīvot izdošanos un ņem savā aizvējā tiklos
Un pasargā tos, kas dara pareizi, un paglabā neskartus savu svēto ceļus.
Tad tu sapratīsi, kas ir tiesa un taisnība, —kas ir skaidra sirds un kāds ir ikviens ceļš uz labu.
Jo īstenā atziņa ienāks tavā sirdī, lai tu jo labprāt mācītos;
Labs padoms tevi pasargās, un saprāts tevi paglābs,
Lai tunenokļūtu uz ļaunu ļaužu ceļa un neatrastos neprātīgu pļāpātāju vidū,
Kas atstāj īsteno ceļu un iet pa tumsas tekām,
Kas priecājas ļaunu darīt un ir priecīgi savā ļaunajā, pavisam otrādi apgrieztajā gara būtībā,
Kas virza greizi savu ceļu un noiet galīgi neceļā, —
Lai tu nesaistītos ar kāda cita sievu, nenokļūtu kādas svešinieces varā, kas maigus vārdus pauž
Un atstāj savu jaunības draugu un aizmirst savu Dieva priekšā slēgto derību;
Jo viss viņas nams noliecas nāvei pretī un viņas pašas soļi tuvojas viņai jau zudušo soļiem;
Neviens, kas pie viņas iegriežas, neatnāk atpakaļ un neatgūst dzīvības ceļu.
Lai tu ietu pa labu ļaužu ceļu un paliktu uz taisnīgo stigas,
Jo taisnīgie apdzīvos zemi un arī tiklie un dievbijīgie paliks tajā,
Bet bezdievīgie no zemes tiks izdeldēti, un Dieva vārda nonicinātāji tiks no turienes izskausti.