PSALMI 107
107
Izglābto pateicība.
1„Pateiciet tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!“
2Tā lai saka tie, ko tas Kungs atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāja rokas
3Un sapulcinājis no visām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4Viņi maldījās tuksnesī pa nestaigājamiem ceļiem un neatrada pilsētas, kur varētu dzīvot,
5Izsalkuši un izslāpuši, tā ka viņu dvēsele viņos bija galīgi novārgusi un izmisusi.
6Tad viņi piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu posta
7Un vadīja uz pareiza ceļa, ka viņi nonāca apdzīvotā vietā.
8Bet viņi lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērnu vidū,
9Ka Viņš veldzēja izslāpušo un atspirdzināja ar barību izsalkušo.
10Tie, kas sēdēja tumsā un nāves ēnā, būdami ieslīguši galīgā postā un saistīti dzelzs valgos,
11—Jo viņi pretojās Dieva vārdiem un neizpildīja Visuaugstākā gribu,
12Bet Viņš nomāca viņu sirdi ar grūtām pūlēm, ka viņi paklupa un palīga nebija—,
13Tie tad piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm,
14Un izveda viņus no tumsas un nāves ēnas, un sarāva viņu saites.
15Viņi lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
16Ka Viņš salauza vara durvis un sagrāva dzelzs aizšaujamos.
17Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ,
18Ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca bezmaz līdz pat nāves vārtiem,
19Tad viņi piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš viņus izglāba no viņu bailēm.
20Viņš sūtīja savu vārdu un dziedināja viņus un izglāba viņus no bojā ejas.
21Tie lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem.
22Viņi lai nes pateicības upujus un sludina ar prieku Viņa darbus.
23Tie, kas ar kuģiem brauca pa jūpu un veica lielos ūdeņos savus darījumus,
24Tie redzēja tā Kunga darbus un Viņa brīnumus jūfas virsā un dziļumos.
25Pēc Viņa pavēles sacēlās vētra, kas sabangoja jūļras viļņus,
26Tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs.
27Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā.
28Tad viņi piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm.
29Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi.
30Viņi priecājās, ka iestājās klusums un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā.
31Viņi lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
32Viņi lai cildina Viņu tautas draudzē un lai slavē vecajo saimē!
33Viņš padarīja upes par tuksnesi un ūdens avotus par sausām un tukšām vietām,
34Un auglīgu tīrumu par sausu posta zemi tās iedzīvotāju ļaunuma dēļ.
35Tuksnesi Viņš atkal pārvērš par ūdens dīķi un sausu zemi par avoksnainu.
36Viņš tur nometināja izsalkušos, ka viņi tur uzcēla pilsētu, kur dzīvot,
37Un apsēja tīrumus un dēstīja vīna dārzus, kas nesa bagātus augļus.
38Viņš svētīja viņus, ka viņi vairojās bagātā mērā, un viņiem lopu nebija mazums.
39Bet tad viņi gāja mazumā un panīka no nelaimes un bēdām.
40Viņš izgāza nievāšanu pār lieliem kungiem un lika viņiem maldīties tuksnesī, kur nav ceļa.
41Bet nabagos Viņš paaugstināja, izglāba viņus no viņu posta un vairoja viņu dzimumu kā avju pulku.
42To redzēdami, priecāsies taisnie, un visai nelietībai jātur mute.
43Kas ir gudrs, lai ņem to vērā un saprot tā Kunga žēlastības darbus.
Pašlaik izvēlēts:
PSALMI 107: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PSALMI 107
107
Izglābto pateicība.
1„Pateiciet tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!“
2Tā lai saka tie, ko tas Kungs atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāja rokas
3Un sapulcinājis no visām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
4Viņi maldījās tuksnesī pa nestaigājamiem ceļiem un neatrada pilsētas, kur varētu dzīvot,
5Izsalkuši un izslāpuši, tā ka viņu dvēsele viņos bija galīgi novārgusi un izmisusi.
6Tad viņi piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu posta
7Un vadīja uz pareiza ceļa, ka viņi nonāca apdzīvotā vietā.
8Bet viņi lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērnu vidū,
9Ka Viņš veldzēja izslāpušo un atspirdzināja ar barību izsalkušo.
10Tie, kas sēdēja tumsā un nāves ēnā, būdami ieslīguši galīgā postā un saistīti dzelzs valgos,
11—Jo viņi pretojās Dieva vārdiem un neizpildīja Visuaugstākā gribu,
12Bet Viņš nomāca viņu sirdi ar grūtām pūlēm, ka viņi paklupa un palīga nebija—,
13Tie tad piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm,
14Un izveda viņus no tumsas un nāves ēnas, un sarāva viņu saites.
15Viņi lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
16Ka Viņš salauza vara durvis un sagrāva dzelzs aizšaujamos.
17Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ,
18Ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca bezmaz līdz pat nāves vārtiem,
19Tad viņi piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš viņus izglāba no viņu bailēm.
20Viņš sūtīja savu vārdu un dziedināja viņus un izglāba viņus no bojā ejas.
21Tie lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem.
22Viņi lai nes pateicības upujus un sludina ar prieku Viņa darbus.
23Tie, kas ar kuģiem brauca pa jūpu un veica lielos ūdeņos savus darījumus,
24Tie redzēja tā Kunga darbus un Viņa brīnumus jūfas virsā un dziļumos.
25Pēc Viņa pavēles sacēlās vētra, kas sabangoja jūļras viļņus,
26Tie pacēlās augšup pret debesīm un nogrima atkal dzelmē, tā ka viņu dvēsele trīcēja izmisumā un bailēs.
27Tie viņus mētāja un svaidīja kā dzēruma pilnus, visa viņu gudrība bija galā.
28Tad viņi piesauca to Kungu savās bēdās, un Viņš izglāba viņus no viņu bailēm.
29Viņš apklusināja vētru, ka norima viļņi.
30Viņi priecājās, ka iestājās klusums un Viņš ieveda viņus iecerētajā ostā.
31Viņi lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,
32Viņi lai cildina Viņu tautas draudzē un lai slavē vecajo saimē!
33Viņš padarīja upes par tuksnesi un ūdens avotus par sausām un tukšām vietām,
34Un auglīgu tīrumu par sausu posta zemi tās iedzīvotāju ļaunuma dēļ.
35Tuksnesi Viņš atkal pārvērš par ūdens dīķi un sausu zemi par avoksnainu.
36Viņš tur nometināja izsalkušos, ka viņi tur uzcēla pilsētu, kur dzīvot,
37Un apsēja tīrumus un dēstīja vīna dārzus, kas nesa bagātus augļus.
38Viņš svētīja viņus, ka viņi vairojās bagātā mērā, un viņiem lopu nebija mazums.
39Bet tad viņi gāja mazumā un panīka no nelaimes un bēdām.
40Viņš izgāza nievāšanu pār lieliem kungiem un lika viņiem maldīties tuksnesī, kur nav ceļa.
41Bet nabagos Viņš paaugstināja, izglāba viņus no viņu posta un vairoja viņu dzimumu kā avju pulku.
42To redzēdami, priecāsies taisnie, un visai nelietībai jātur mute.
43Kas ir gudrs, lai ņem to vērā un saprot tā Kunga žēlastības darbus.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.