PSALMI 35
35
Satver vairogu un bruņas, ak Kungs!
1Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani tiesājas, kajro ar tiem, kas ar mani kapo!
2Satver vairogu un bruņas un celies palīdzēt man!
3Pacel šķēpu un sargā mani pret tiem, kas mani vajā! Saki manai dvēselei: „Es esmu tavs palīgs!“
4Lai paliek kaunā un apsmieklā, kas tīko pēc manas dzīvības, lai atkāpjas un nosarkst tie, kas nodomājuši man ļaunu!
5Lai viņi ir kā pelavas vējā, kad tā Kunga eņģelis viņus izklīdina!
6Viņu ceļš lai ir tumšs un slidens, kad tā Kunga eņģelis viņus vajā,
7Jo bez vainas viņi slepeni izliek pret mani tīklu, bez pamata viņi rok bedri manai dvēselei.
8Lai neparedzēti posts nāk pār ikvienu no viņiem, un lai viņa tīkls, ko viņš slepeni izlicis, sagūsta viņu pašu un lai viņš iekrīt pats savā bedrē.
9Tad mana sirds priecāsies par to Kungu un līksmos par Viņa palīdzību.
10Visi mani locekļi sacīs: „Kungs, kas ir tāds kā Tu? Tu izglāb grūtdieni no varenā un nabagu no tā, kas viņu aplaupa.“
11Viltus liecinieki ceļas, viņi izprašņā mani par lietām, ko es nezinu.
12Viņi man atmaksā labu ar Jaunu, manu dvēseli viņi pamet vienu!
13Lai gan, kad viņi bija neveseli, es apvilku sēru drēbes un mērdēju sevi ar gavēšanu. Es no sirds aizlūdzu par viņiem
14Kā par draugiem un brāļiem. Es staigāju kā tāds, kas apraud savu māti, satriekts, noliektu galvu un tērpies sēru drēbēs.
15Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kujus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt.
16Ar viltīgiem smējējiem un kumosu lišķiem viņi griež pret mani zobus.
17Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies? Izglāb manu dvēseli no rējējiem un manu dzīvību no jauniem lauvām!
18Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.
19Lai viltīgie ienaidnieki vairs nepriecājas par mani, vairs nemirkšķina ar acīm, mani bez jeb kāda pamata nīzdami,
20Jo nevis mieru viņi vēlē klusajiem šinī zemē. Viņu vārdi ir viltus pilni.
21Kad viņi pret mani atpleš muti, viņi saka: „Tiešām, tam mēs esam aculiecinieki!“
22Kungs, Tu to redzi, neciet klusu! Kungs, nenovērsies no manis!
23Mosties un celies, gādādams man taisnību, Kungs mans Dievs, ved manu lietu!
24Turi tiesu pār mani pēc Tavas taisnības, Kungs mans Dievs, lai viņi nelīksmo par mani!
25Neļauj viņiem viņu sirdīs sacīt: „Labi! Tas mums pa prātam, mēs esam viņu aprijuši!“
26Kaut kaunā kristu un nosarktu visi, kas priecājas par manu nelaimi! Lai kauns un negods apklāj tos, kas lielās pret mani!
27Bet lai gavilē un priecājas, kam patīk mana taisnība, un saka vienmēr: „Liels ir tas Kungs, kam prieks par sava kalpa labklājību!“
28Tādēļ mana mēle lai pauž Tavu taisnību un Tavu slavu vienumēr!
Pašlaik izvēlēts:
PSALMI 35: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PSALMI 35
35
Satver vairogu un bruņas, ak Kungs!
1Dāvida dziesma. Ej tiesā, Kungs, ar tiem, kas ar mani tiesājas, kajro ar tiem, kas ar mani kapo!
2Satver vairogu un bruņas un celies palīdzēt man!
3Pacel šķēpu un sargā mani pret tiem, kas mani vajā! Saki manai dvēselei: „Es esmu tavs palīgs!“
4Lai paliek kaunā un apsmieklā, kas tīko pēc manas dzīvības, lai atkāpjas un nosarkst tie, kas nodomājuši man ļaunu!
5Lai viņi ir kā pelavas vējā, kad tā Kunga eņģelis viņus izklīdina!
6Viņu ceļš lai ir tumšs un slidens, kad tā Kunga eņģelis viņus vajā,
7Jo bez vainas viņi slepeni izliek pret mani tīklu, bez pamata viņi rok bedri manai dvēselei.
8Lai neparedzēti posts nāk pār ikvienu no viņiem, un lai viņa tīkls, ko viņš slepeni izlicis, sagūsta viņu pašu un lai viņš iekrīt pats savā bedrē.
9Tad mana sirds priecāsies par to Kungu un līksmos par Viņa palīdzību.
10Visi mani locekļi sacīs: „Kungs, kas ir tāds kā Tu? Tu izglāb grūtdieni no varenā un nabagu no tā, kas viņu aplaupa.“
11Viltus liecinieki ceļas, viņi izprašņā mani par lietām, ko es nezinu.
12Viņi man atmaksā labu ar Jaunu, manu dvēseli viņi pamet vienu!
13Lai gan, kad viņi bija neveseli, es apvilku sēru drēbes un mērdēju sevi ar gavēšanu. Es no sirds aizlūdzu par viņiem
14Kā par draugiem un brāļiem. Es staigāju kā tāds, kas apraud savu māti, satriekts, noliektu galvu un tērpies sēru drēbēs.
15Bet nu, kad es pakritu, viņi priecājas un pulcējas kopā, un pulcējas pret mani arī ļaudis, kujus es nepazīstu, un nemitas mani nievāt.
16Ar viltīgiem smējējiem un kumosu lišķiem viņi griež pret mani zobus.
17Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies? Izglāb manu dvēseli no rējējiem un manu dzīvību no jauniem lauvām!
18Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.
19Lai viltīgie ienaidnieki vairs nepriecājas par mani, vairs nemirkšķina ar acīm, mani bez jeb kāda pamata nīzdami,
20Jo nevis mieru viņi vēlē klusajiem šinī zemē. Viņu vārdi ir viltus pilni.
21Kad viņi pret mani atpleš muti, viņi saka: „Tiešām, tam mēs esam aculiecinieki!“
22Kungs, Tu to redzi, neciet klusu! Kungs, nenovērsies no manis!
23Mosties un celies, gādādams man taisnību, Kungs mans Dievs, ved manu lietu!
24Turi tiesu pār mani pēc Tavas taisnības, Kungs mans Dievs, lai viņi nelīksmo par mani!
25Neļauj viņiem viņu sirdīs sacīt: „Labi! Tas mums pa prātam, mēs esam viņu aprijuši!“
26Kaut kaunā kristu un nosarktu visi, kas priecājas par manu nelaimi! Lai kauns un negods apklāj tos, kas lielās pret mani!
27Bet lai gavilē un priecājas, kam patīk mana taisnība, un saka vienmēr: „Liels ir tas Kungs, kam prieks par sava kalpa labklājību!“
28Tādēļ mana mēle lai pauž Tavu taisnību un Tavu slavu vienumēr!
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.