5. Mozus 20
20
Kara likumi.
1Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un redzēsi zirgus un ratus un ļaužu vairāk nekā tu, tad nebīsties no viņiem, jo ar tevi ir Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes. 2Un kad jūs esat tuvu pie kaujas, tad priesterim būs pieiet un uz ļaudīm runāt. 3Un uz tiem sacīt: klausies, Israēl, jūs šodien ejat karā pret saviem ienaidniekiem, - lai jūsu sirds nepaliek bailīga, nebīstaties un nebaiļojaties un neiztrūcināties no tiem, 4Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, Tas iet jums līdz, par jums karot ar jūsu ienaidniekiem, jūs atpestīt. 5Tad virsniekiem būs runāt uz ļaudīm un sacīt: ja kas jaunu namu uztaisījis, un to vēl nav iesvētījis, tas lai iet un griežas uz savu namu, ka tas karā nemirst un cits to neiesvēti. 6Un ja kas dēstījis vīna dārzu un augļus#20:6 trīs gadus bija kokam augt, un neviens nedrīkstēja augļus no tā ēst; ceturtā gadā bija augļi priesterim jādod; un piektajā piederēja tie savam kungam. no tā nav baudījis, tas lai iet un griežas atpakaļ uz savu namu, ka tas karā nemirst un cits nebauda viņa augļus. #3Moz 19:23-25. 7Un ja kas sievu precējis un to vēl nav pārvedis, tas lai iet un griežas uz savu namu, ka tas karā nemirst un cits to neapņem. #24:5. 8Pēc tam, priekšniekiem vēl būs runāt uz ļaudīm un sacīt: ja kas bīstas un kam ir bailīga sirds, tas lai iet un griežas uz savu namu, ka tas savu brāļu sirdi neiebaida tā kā savu paša sirdi. #Soģ 7:3. 9Un kad virsnieki ir pabeiguši uz ļaudīm runāt, tad tiem būs iecelt karaspēka virsniekus ļaužu priekšā. 10Kad tu nāc pie kādas pilsētas pret viņu karot, tad tev būs viņai piedāvāt mieru. #4Moz 21:21. 11Un ja tā ar tevi līgs mieru un tev atvērs, tad lai visi ļaudis, kas tur atrodas, tev nodevas dod#20:11 nodevas dod GL1 meslus dod; GL7 paliek par klausītājiem un tev kalpo. 12Bet ja tie mieru ar tevi nelīgs, bet pret tevi karos, tad spiedi tos ar varu. 13Un kad Tas Kungs, tavs Dievs, pilsētu nodos tavā rokā, tad visus vīriešus, kas tur ir, tev būs apkaut ar zobena asmeni. 14Bet sievas un bērniņus un lopus un visu, kas pilsētā, visu viņu laupījumu, ņem sev un ēd savu ienaidnieku laupījumu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis. 15Tā tev būs darīt visām pilsētām, kas tālu no tevis, kas nav no šo tautu pilsētām. 16Bet no šo ļaužu pilsētām, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu, tev neko nebūs atstāt dzīvu, kam ir dzīva dvaša. #7:1-2. 4Moz 33:52. 17Bet izdeldi tos pavisam: Hetiešus, Amoriešus, Kanaāniešus, Fereziešus, Hiviešus un Jebusiešus, itin kā tev Tas Kungs, tavs Dievs, ir pavēlējis. 18Lai tie jūs nemāca darīt pēc visām savām negantībām, ko tie darījuši saviem dieviem, un lai jūs pret To Kungu, savu Dievu, negrēkojat. 19Kad tu kādu pilsētu ilgu laiku apstāsi, pret viņu karodams, lai viņu uzvarētu, tad tev nebūs postīt viņas kokus, cirvi tiem pielikdams; jo tu no tiem vari ēst, bet tev tos nebūs nocirst; jo vai koks laukā ir cilvēks, ka tu pret viņu karotu? 20Bet kokus, ko jūs pazīsiet, ka tie nav ēdami koki, tos tu vari postīt un nocirst, un no tiem uzcelt apcietinājumu pret pilsētu, kas ar tevi karo, kamēr tu to uzvari.
Pašlaik izvēlēts:
5. Mozus 20: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
5. Mozus 20
20
Kara likumi.
1Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un redzēsi zirgus un ratus un ļaužu vairāk nekā tu, tad nebīsties no viņiem, jo ar tevi ir Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes. 2Un kad jūs esat tuvu pie kaujas, tad priesterim būs pieiet un uz ļaudīm runāt. 3Un uz tiem sacīt: klausies, Israēl, jūs šodien ejat karā pret saviem ienaidniekiem, - lai jūsu sirds nepaliek bailīga, nebīstaties un nebaiļojaties un neiztrūcināties no tiem, 4Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, Tas iet jums līdz, par jums karot ar jūsu ienaidniekiem, jūs atpestīt. 5Tad virsniekiem būs runāt uz ļaudīm un sacīt: ja kas jaunu namu uztaisījis, un to vēl nav iesvētījis, tas lai iet un griežas uz savu namu, ka tas karā nemirst un cits to neiesvēti. 6Un ja kas dēstījis vīna dārzu un augļus#20:6 trīs gadus bija kokam augt, un neviens nedrīkstēja augļus no tā ēst; ceturtā gadā bija augļi priesterim jādod; un piektajā piederēja tie savam kungam. no tā nav baudījis, tas lai iet un griežas atpakaļ uz savu namu, ka tas karā nemirst un cits nebauda viņa augļus. #3Moz 19:23-25. 7Un ja kas sievu precējis un to vēl nav pārvedis, tas lai iet un griežas uz savu namu, ka tas karā nemirst un cits to neapņem. #24:5. 8Pēc tam, priekšniekiem vēl būs runāt uz ļaudīm un sacīt: ja kas bīstas un kam ir bailīga sirds, tas lai iet un griežas uz savu namu, ka tas savu brāļu sirdi neiebaida tā kā savu paša sirdi. #Soģ 7:3. 9Un kad virsnieki ir pabeiguši uz ļaudīm runāt, tad tiem būs iecelt karaspēka virsniekus ļaužu priekšā. 10Kad tu nāc pie kādas pilsētas pret viņu karot, tad tev būs viņai piedāvāt mieru. #4Moz 21:21. 11Un ja tā ar tevi līgs mieru un tev atvērs, tad lai visi ļaudis, kas tur atrodas, tev nodevas dod#20:11 nodevas dod GL1 meslus dod; GL7 paliek par klausītājiem un tev kalpo. 12Bet ja tie mieru ar tevi nelīgs, bet pret tevi karos, tad spiedi tos ar varu. 13Un kad Tas Kungs, tavs Dievs, pilsētu nodos tavā rokā, tad visus vīriešus, kas tur ir, tev būs apkaut ar zobena asmeni. 14Bet sievas un bērniņus un lopus un visu, kas pilsētā, visu viņu laupījumu, ņem sev un ēd savu ienaidnieku laupījumu, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir devis. 15Tā tev būs darīt visām pilsētām, kas tālu no tevis, kas nav no šo tautu pilsētām. 16Bet no šo ļaužu pilsētām, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu, tev neko nebūs atstāt dzīvu, kam ir dzīva dvaša. #7:1-2. 4Moz 33:52. 17Bet izdeldi tos pavisam: Hetiešus, Amoriešus, Kanaāniešus, Fereziešus, Hiviešus un Jebusiešus, itin kā tev Tas Kungs, tavs Dievs, ir pavēlējis. 18Lai tie jūs nemāca darīt pēc visām savām negantībām, ko tie darījuši saviem dieviem, un lai jūs pret To Kungu, savu Dievu, negrēkojat. 19Kad tu kādu pilsētu ilgu laiku apstāsi, pret viņu karodams, lai viņu uzvarētu, tad tev nebūs postīt viņas kokus, cirvi tiem pielikdams; jo tu no tiem vari ēst, bet tev tos nebūs nocirst; jo vai koks laukā ir cilvēks, ka tu pret viņu karotu? 20Bet kokus, ko jūs pazīsiet, ka tie nav ēdami koki, tos tu vari postīt un nocirst, un no tiem uzcelt apcietinājumu pret pilsētu, kas ar tevi karo, kamēr tu to uzvari.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)