1. Mozus 32
32
Jēkabs redz Dieva eņģeļus, 1; bīstas no sava brāļa, 7; pielūdz Dievu, 9; cīnās ar Dievu, 24; un top nosaukts Israēls, 28.
1Un Jēkabs gāja savu ceļu, un Dieva eņģeļi to sastapa. 2Un šos redzēdams Jēkabs sacīja: “Tas ir Dieva karaspēks,” - un nosauca tās vietas vārdu Mahānaīma. #Dāv.dz 34:7-8. 2Ķēn 6:17. 3Un Jēkabs sūtīja vēstnešus savā priekšā pie Ēsava, sava brāļa, uz Seīra zemi, uz Edoma tiesu, 4Un tiem pavēlēja un sacīja: “Tā jums būs sacīt manam kungam Ēsavam: tā saka tavs kalps Jēkabs: es esmu svešumā mitis pie Lābana un līdz šim tur palicis. 5Un man ir vērši un ēzeļi, avis un kalpi un kalpones, un es esmu sūtījis savam kungam vēstīt, lai es žēlastību tavās acīs atrodu.” 6Un vēstneši atgriezās atpakaļ pie Jēkaba un sacīja: “Mēs nācām pie tava brāļa Ēsava, un viņš tev arīdzan iet pretī, un četrsimt vīri līdz ar viņu.” 7Tad Jēkabs ļoti izbijās un viņam bija bail, un viņš šķīra divos pulkos ļaudis, kas tam bija, un avis un vēršus un kamieļus, 8Un sacīja: “Ja Ēsavs uzbruks vienam pulkam un to apkaus, tad otrs pulks izmuks.” 9Un Jēkabs sacīja: “Tu mana tēva Ābrahāma Dievs, un mana tēva Īzaka Dievs, ak Kungs! Kas uz mani sacījis: griezies atpakaļ uz savu zemi un pie saviem radiem, un Es tev gribu labu darīt, #1Moz 31:3. Dāv.dz 27:8. 10Es esmu mazs pret visām apžēlošanām un pret visu uzticību, ko Tu Savam kalpam esi darījis. Jo ar savu spieķi es pār šo Jordāni esmu pārgājis un nu es esmu palicis par diviem pulkiem. 11Izpestī mani lūdzams no mana brāļa rokas, no Ēsava rokas, jo es bīstos, ka tas nenāk un mani neapkauj, (un) mātes ar bērniem. 12Tu esi sacījis: Es nemitēšos tev labu darīt un vairošu tavu dzimumu kā jūras smiltis, ko nevar izskaitīt aiz liela pulka.” #1Moz 28:13-15. 13Un viņš palika tur to nakti un ņēma no tā, kas tam pie rokas bija, dāvanu savam brālim Ēsavam: 14Divi simti kazas un divdesmit āžus, divi simti avis un divdesmit aunus, 15Trīsdesmit zīdošas kamieļu mātes ar viņu kumeļiem, četrdesmit govis un desmit vēršus, divdesmit ēzeļu mātes un desmit kumeļus, 16Un deva tos savu kalpu rokā, ikkatru pulku atsevišķi, un sacīja uz saviem kalpiem: “Ejat man priekšā un pametiet starpu starp pulku un pulku.” 17Un viņš pavēlēja pirmajam sacīdams: “Kad Ēsavs, mans brālis, tevi sastaps un tev vaicās un sacīs: kam tu piederi un uz kurieni tu ej, un kam pieder šie, kas tavā priekšā? 18Tad tev būs sacīt: tie pieder tavam kalpam Jēkabam; tas sūta savam kungam Ēsavam dāvanu, un redzi, viņš pats ir arīdzan aiz mums.” 19Un viņš pavēlēja arī otram un trešajam un visiem, kas lopus dzina sacīdams: “Pēc šiem vārdiem jums būs sacīt uz Ēsavu, kad to sastapsiet. 20Un jums būs arī sacīt: redzi, tavs kalps Jēkabs aiz mums nāk!” Jo viņš domāja: es apmierināšu viņa vaigu ar šo dāvanu, kas man iet pa priekšu, un pēc es redzēšu viņa vaigu, varbūt viņš mani pieņems. 21Tad nu dāvana aizgāja viņam pa priekšu, bet viņš pats palika to nakti pie sava pulka. 22Un viņš cēlās tanī naktī un ņēma savas divas sievas un savas divas kalpones un savus vienpadsmit bērnus, un gāja pie Jabokas brasla; 23Un viņš tos ņēma un pārveda pār upi, un pārveda, kas tam bija; 24Bet Jēkabs palika viens pats. Tad kāds Vīrs ar to cīnījās, līdz kamēr diena ausa. 25Un kad Tas redzēja, ka viņu nepārspēja, tad Tas aizskāra viņa ciskas locekli#32:25 ciskas locekli gūža, tā ka Jēkaba ciskas loceklis cīkstoties izgriezās. 26Un Tas sacīja: “Palaid Mani, jo gaisma jau aust;” bet viņš atbildēja: “Es Tevi nepalaidīšu, ja Tu mani nesvēti.” 27Un Tas uz viņu sacīja: “Kāds ir tavs vārds?” Un viņš sacīja: “Jēkabs.” #1Moz 35:10. 28Tad Tas sacīja: “Tavs vārds vairs nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu esi cīnījies ar Dievu un ar cilvēkiem un esi pārspējis.” 29Un Jēkabs vaicāja un sacīja: “Saki man jel Savu vārdu.” Un Tas sacīja: “Kāpēc tu jautā pēc Mana vārda?” Un Tas viņu turpat svētīja. 30Un Jēkabs nosauca tās vietas vārdu Pniēli: jo es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā, un mana dvēsele ir izglābta. 31Un saule tam uzlēca gar Pniēli aizejot. Un viņš bija klibs ar savu cisku. 32Tāpēc Israēla bērni līdz šai dienai neēd no dzīslas pie ciskas locekļa, tāpēc ka Jēkabam dzīsla pie ciskas locekļa tapa maitāta.
Pašlaik izvēlēts:
1. Mozus 32: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
1. Mozus 32
32
Jēkabs redz Dieva eņģeļus, 1; bīstas no sava brāļa, 7; pielūdz Dievu, 9; cīnās ar Dievu, 24; un top nosaukts Israēls, 28.
1Un Jēkabs gāja savu ceļu, un Dieva eņģeļi to sastapa. 2Un šos redzēdams Jēkabs sacīja: “Tas ir Dieva karaspēks,” - un nosauca tās vietas vārdu Mahānaīma. #Dāv.dz 34:7-8. 2Ķēn 6:17. 3Un Jēkabs sūtīja vēstnešus savā priekšā pie Ēsava, sava brāļa, uz Seīra zemi, uz Edoma tiesu, 4Un tiem pavēlēja un sacīja: “Tā jums būs sacīt manam kungam Ēsavam: tā saka tavs kalps Jēkabs: es esmu svešumā mitis pie Lābana un līdz šim tur palicis. 5Un man ir vērši un ēzeļi, avis un kalpi un kalpones, un es esmu sūtījis savam kungam vēstīt, lai es žēlastību tavās acīs atrodu.” 6Un vēstneši atgriezās atpakaļ pie Jēkaba un sacīja: “Mēs nācām pie tava brāļa Ēsava, un viņš tev arīdzan iet pretī, un četrsimt vīri līdz ar viņu.” 7Tad Jēkabs ļoti izbijās un viņam bija bail, un viņš šķīra divos pulkos ļaudis, kas tam bija, un avis un vēršus un kamieļus, 8Un sacīja: “Ja Ēsavs uzbruks vienam pulkam un to apkaus, tad otrs pulks izmuks.” 9Un Jēkabs sacīja: “Tu mana tēva Ābrahāma Dievs, un mana tēva Īzaka Dievs, ak Kungs! Kas uz mani sacījis: griezies atpakaļ uz savu zemi un pie saviem radiem, un Es tev gribu labu darīt, #1Moz 31:3. Dāv.dz 27:8. 10Es esmu mazs pret visām apžēlošanām un pret visu uzticību, ko Tu Savam kalpam esi darījis. Jo ar savu spieķi es pār šo Jordāni esmu pārgājis un nu es esmu palicis par diviem pulkiem. 11Izpestī mani lūdzams no mana brāļa rokas, no Ēsava rokas, jo es bīstos, ka tas nenāk un mani neapkauj, (un) mātes ar bērniem. 12Tu esi sacījis: Es nemitēšos tev labu darīt un vairošu tavu dzimumu kā jūras smiltis, ko nevar izskaitīt aiz liela pulka.” #1Moz 28:13-15. 13Un viņš palika tur to nakti un ņēma no tā, kas tam pie rokas bija, dāvanu savam brālim Ēsavam: 14Divi simti kazas un divdesmit āžus, divi simti avis un divdesmit aunus, 15Trīsdesmit zīdošas kamieļu mātes ar viņu kumeļiem, četrdesmit govis un desmit vēršus, divdesmit ēzeļu mātes un desmit kumeļus, 16Un deva tos savu kalpu rokā, ikkatru pulku atsevišķi, un sacīja uz saviem kalpiem: “Ejat man priekšā un pametiet starpu starp pulku un pulku.” 17Un viņš pavēlēja pirmajam sacīdams: “Kad Ēsavs, mans brālis, tevi sastaps un tev vaicās un sacīs: kam tu piederi un uz kurieni tu ej, un kam pieder šie, kas tavā priekšā? 18Tad tev būs sacīt: tie pieder tavam kalpam Jēkabam; tas sūta savam kungam Ēsavam dāvanu, un redzi, viņš pats ir arīdzan aiz mums.” 19Un viņš pavēlēja arī otram un trešajam un visiem, kas lopus dzina sacīdams: “Pēc šiem vārdiem jums būs sacīt uz Ēsavu, kad to sastapsiet. 20Un jums būs arī sacīt: redzi, tavs kalps Jēkabs aiz mums nāk!” Jo viņš domāja: es apmierināšu viņa vaigu ar šo dāvanu, kas man iet pa priekšu, un pēc es redzēšu viņa vaigu, varbūt viņš mani pieņems. 21Tad nu dāvana aizgāja viņam pa priekšu, bet viņš pats palika to nakti pie sava pulka. 22Un viņš cēlās tanī naktī un ņēma savas divas sievas un savas divas kalpones un savus vienpadsmit bērnus, un gāja pie Jabokas brasla; 23Un viņš tos ņēma un pārveda pār upi, un pārveda, kas tam bija; 24Bet Jēkabs palika viens pats. Tad kāds Vīrs ar to cīnījās, līdz kamēr diena ausa. 25Un kad Tas redzēja, ka viņu nepārspēja, tad Tas aizskāra viņa ciskas locekli#32:25 ciskas locekli gūža, tā ka Jēkaba ciskas loceklis cīkstoties izgriezās. 26Un Tas sacīja: “Palaid Mani, jo gaisma jau aust;” bet viņš atbildēja: “Es Tevi nepalaidīšu, ja Tu mani nesvēti.” 27Un Tas uz viņu sacīja: “Kāds ir tavs vārds?” Un viņš sacīja: “Jēkabs.” #1Moz 35:10. 28Tad Tas sacīja: “Tavs vārds vairs nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu esi cīnījies ar Dievu un ar cilvēkiem un esi pārspējis.” 29Un Jēkabs vaicāja un sacīja: “Saki man jel Savu vārdu.” Un Tas sacīja: “Kāpēc tu jautā pēc Mana vārda?” Un Tas viņu turpat svētīja. 30Un Jēkabs nosauca tās vietas vārdu Pniēli: jo es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā, un mana dvēsele ir izglābta. 31Un saule tam uzlēca gar Pniēli aizejot. Un viņš bija klibs ar savu cisku. 32Tāpēc Israēla bērni līdz šai dienai neēd no dzīslas pie ciskas locekļa, tāpēc ka Jēkabam dzīsla pie ciskas locekļa tapa maitāta.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)