Lūkas ev. 15:25-32

Bet vecākais dēls bija uz lauka, un pārnākdams tuvu pie mājām viņš dzirdēja dziedāšanu un diešanu. Un vienu no kalpiem pasaucis, viņš jautāja, kas tas esot? Un šis sacīja uz viņu: tavs brālis ir pārnācis, un tavs tēvs ir nokāvis treknu teļu, tāpēc ka viņš to veselu atdabūjis. Tad viņš apskaitās un negribēja ieiet. Bet viņa tēvs gāja ārā un to lūdza iekšā. Bet viņš atbildēja un sacīja uz tēvu: redzi, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad vēl neesmu pārkāpis tavu bausli, un tomēr man tu vēl nekad ne kazlēnu neesi devis, ka es būtu līksmojies ar saviem draugiem. Bet kad nu šis tavs dēls ir atnācis, kas tavu mantu aprijis ar maukām, tad tu viņam esi nokāvis barotu teļu. Un viņš sacīja uz to: dēls, tu pie manis esi vienmēr un viss, kas mans, tas ir arī tavs. Bet tev vajadzēja būt līksmam un priecīgam, jo šis, tavs brālis, bija nomiris un ir atkal tapis dzīvs, viņš bija pazudis un ir atrasts.”

Bezmaksas lasīšanas plāni un pārdomas par tēmu Lūkas ev. 15:25-32