Marka ev. 6:14-29

Un ķēniņš Hērods to dzirdēja (jo Viņa Vārds bija tapis zināms) un sacīja: “Jānis Kristītājs, no miroņiem ir uzmodināts, un tādēļ Viņš dara tādus varenus brīnumus.” Citi sacīja: “Viņš ir Elija,” un citi sacīja: “Viņš ir pravietis, jeb tā kā viens no praviešiem.” Bet Hērods to dzirdējis sacīja: “Viņš ir Jānis, kuram es nocirtu galvu, tas no miroņiem ir uzmodināts.” Jo pats Hērods bija sūtījis un Jāni grābis un to cietumā licis Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas dēļ; jo viņš to bija precējis. Jo Jānis uz Hērodu bija sacījis: “Tev nepieklājās, ka tev ir sava brāļa sieva.” Bet Hērodija viņu nīdēja un viņu gribēja nokaut, bet nevarēja; Jo Hērods Jāni bijās zinādams, viņu esam taisnu un svētu vīru, un viņu turēja cieņā, un viņu klausīdams viņš daudz ko darīja un labprāt viņu dzirdēja. Tad pienāca piemērota diena, kad Hērods savā dzimšanas dienā dzīres taisīja saviem lieliem kungiem, virsniekiem un Galilejas augstākajiem vīriem. Un Hērodijas meita ienākusi dejoja un labi patika Hērodam un tiem, kas līdz pie galda sēdēja. Tad ķēniņš sacīja uz meiteni: “Lūdz no manis ko gribēdama, es tev došu.” Un viņš tai zvērēja: “Ko tu no manis lūgsi, to es tev došu, ar līdz pat pusei no manas valsts.” Bet viņa izgājusi sacīja savai mātei: “Ko lai es lūdzu?” Bet tā sacīja: “Jāņa Kristītāja galvu.” Un tūdaļ viņa gāja steigšus iekšā pie ķēniņa, lūdza un sacīja: “Es gribu, ka tu man tūlīt dod kādā bļodā Jāņa Kristītāja galvu.” Un ķēniņš ļoti noskuma; tomēr zvērēšanas un to dēļ, kas pie galda sēdēja, viņš negribēja viņai to liegt. Un ķēniņš tūdaļ sūtīja bendi, un pavēlēja, viņa galvu atnest. Un tas nogājis, viņam cietumā galvu nocirta un atnesa viņa galvu bļodā un deva to meitenei, un meitene to deva savai mātei. Un kad viņa mācekļi to dzirdēja, tad tie nāca un paņēma viņa miesas un tās ielika kapā.