Marka ev. 6:45-52

Un Viņš tūdaļ Saviem mācekļiem lika laivā kāpt un pa priekšu pārcelties uz Betsaidu, kamēr Viņš ļaudis atlaistu. Un tos atlaidis, Viņš gāja uz kalnu, Dievu lūgt. Un kad vakars metās, tad laiva bija jūras vidū un Viņš viens pats uz zemes. Un redzēdams tos braucot nomocītus esam, jo vējš tiem bija pretī, Viņš ap nakts ceturto sardzes stundu pie tiem nāca, pa jūru staigādams un gribēja tiem iet garām. Bet kad tie Viņu redzēja pa jūru staigājam, tad tiem šķita ķēmu esam un tie iebrēcās. Jo visi Viņu redzēja un izbijās. Un tūdaļ Viņš ar tiem runāja un uz tiem sacīja: “Turiet drošu prātu, Es tas esmu; nebīstaties!” Un Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš nostājās, un tie pārlieku iztrūcinājās pie sevis un brīnījās. Jo viņi pie tām maizēm neko nebija nopratuši, jo viņu sirds bija cieta.