Dāvida dziesmas 84:1-12

Koraha bērnu dziesma uz arfas, dziedātāju vadonim. Cik mīlīgas ir Tavas mājvietas, ak Kungs Cebaot! Mana dvēsele iekārojās un ilgojās ļoti pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa priecājās par dzīvo Dievu. Putniņš ir atradis namu un bezdelīga savu ligzdu, kur tā savus bērnus izperē, - pie Taviem altāriem, Kungs Cebaot, mans ķēniņš un mans Dievs. Svētīgi ir, kas Tavā namā dzīvo, tie Tevi slavē vienmēr. (Sela.) Svētīgi tie cilvēki, kas savu stiprumu meklē pie Tevis, kam sirdīs stāv Tavi ceļi, Kas caur raudu ieleju staigājot to dara par avoksnainu zemi; un lietus to pušķo ar svētību. Tie iet no spēka uz spēku, tie parādās Dieva priekšā Ciānā. Kungs, Dievs Cebaot, klausi manu lūgšanu, atgriez ausis, ak Jēkaba Dievs. (Sela.) Dievs, mūsu priekšturamās bruņas, skaties un uzlūko Sava svaidītā vaigu. Jo viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas; man gribās labāk pie Dieva nama sliekšņa stāvēt, nekā mājot bezdievības dzīvokļos. Jo Dievs Tas Kungs ir saule un priekšturamās bruņas; Tas Kungs dod žēlastību un godu, Viņš neatrauj labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā. Kungs Cebaot, svētīgs ir cilvēks, kas uz Tevi paļaujas.

Bezmaksas lasīšanas plāni un pārdomas par tēmu Dāvida dziesmas 84:1-12