YouVersion logotips
Meklēt ikonu

2. Mozus 19

19
Israēlieši nonāk pie Sīnaja kalna
1Trešā mēneša pirmajā dienā pēc Israēla dēlu iziešanas no Ēģiptes viņi nonāca Sīnaja tuksnesī. 2Viņi devās ceļā no Refidīmas un nonāca Sīnaja tuksnesī, apmetās tuksnesī, un tur Israēls uzcēla nometni kalna pakājē. 3Tad Mozus kāpa pie Dieva, un Kungs sauca uz viņu no kalna: “Tā saki Jēkaba namam, stāsti Israēla dēliem: 4jūs redzējāt, ko es darīju ēģiptiešiem, ka es jūs nesu uz ērgļa spārniem un atvedu pie sevis! 5#5Moz 4:20; 7:6; 14:2; 26:18; Tit 2:14; 1Pēt 2:9Un tagad – ja jūs man klausīt klausīsiet un turēsiet manu derību, tad no visām tautām jūs būsiet mans īpašums, jo mana ir visa zeme! 6#Atkl 1:6; 5:10Jūs man būsiet priesteru valsts un svēta tauta! – saki šos vārdus Israēla dēliem!”
7Tad Mozus gāja, sasauca tautas vecajos un stāstīja tiem visu, ko Kungs viņam bija pavēlējis. 8Un visa tauta atbildēja: “Mēs darīsim visu, ko Kungs teicis!” Mozus atstāstīja Kungam, ko tauta bija teikusi. 9Un Kungs teica Mozum: “Redzi, es nākšu pie tevis biezā mākonī, lai tauta dzirdētu, kad es runāšu ar tevi, un lai tie tev ticētu mūžam!” Mozus pastāstīja Kungam, ko tauta bija teikusi. 10Un Kungs teica Mozum: “Ej pie tautas un svētī tos šodien un rīt, un lai tie mazgā savas drānas! 11Lai tie ir gatavi trešajai dienai, jo trešajā dienā Kungs visas tautas acu priekšā nolaidīsies Sīnaja kalnā. 12#Ebr 12:18–20Noliec visapkārt robežas tautas priekšā un saki: sargieties, ka jūs nekāptu kalnā un neskartu tā pakāji; ikviens, kas pieskarsies kalnam, mirtin mirs! 13Roka to neskars, bet tas tiks nomētāts akmeņiem vai nošauts bultām – cilvēks vai lops, tam nedzīvot! Kad atskanēs rags, tad lai tie kāpj augšā kalnā!” 14Mozus nokāpa no kalna pie tautas, svētīja tautu, un tie mazgāja savas drānas. 15Un viņš teica tautai: “Esiet gatavi trešajai dienai, netuvojieties sievietei!” 16#Atkl 4:5; 5Moz 4:11–12Un trešajā dienā, kad pienāca rīts, pār kalnu bija pērkoni, zibeņi, biezs mākonis un jo stipra raga skaņa – visa tauta, kas bija nometnē, trīcēja. 17Mozus izveda tautu no nometnes pretī Dievam, un tauta nostājās kalna pakājē. 18Viss Sīnaja kalns bija dūmos, jo Kungs bija nolaidies ugunī, no tās cēlās dūmi kā no lietuves, un viss kalns varen trīcēja. 19Raga skaņa dārdēja jo stipri! Mozus runāja, un Dievs viņam atbildēja pērkonā. 20Kungs nolaidās Sīnaja kalnā, kalna virsotnē, un Kungs pasauca Mozu uz kalna virsotni, un Mozus uzkāpa. 21Kungs teica Mozum: “Kāp lejā, brīdini tautu, lai neraujas redzēt Kungu, ka nekrīt daudzi no viņiem! 22Un arī priesteri, kas tuvojas Kungam, lai svētās, ka Kungs tos nesatriec!” 23Mozus teica Kungam: “Tauta nekāps Sīnaja kalnā, jo tu pats mūs brīdināji, sacīdams: norobežojiet kalnu un svētiet to!” 24Bet Kungs viņam teica: “Kāp lejā, un lai Ārons nāk kopā ar tevi, bet priesteri un tauta lai neraujas kāpt pie Kunga, ka viņš tos nesatriec!” 25Un Mozus nokāpa pie tautas un teica to viņiem.

Pašlaik izvēlēts:

2. Mozus 19: NLBDC

Izceltais

Dalīties

Kopēt

None

Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties