3. Mozus 14
14
Par šķīstīšanos no spitālības
(Mt 8:1–4; Lk 5:12–14)
1Kungs sacīja Mozum: 2#Mt 8:4; Mk 1:44; Lk 5:14; 17:14“Šis ir likums par spitālīgo viņa šķīstīšanās dienā. Viņu lai ved pie priestera. 3Lai priesteris iziet ārpus nometnes un lai priesteris apskata, un redzi – ja spitālīgais ir dziedēts no sērgas, 4tad priesteris lai pavēl priekš šķīstāmā ņemt divus dzīvus, šķīstus putnus, ciedru koku, purpuru un īzapu. 5Lai priesteris pavēl nokaut vienu putnu māla traukā virs tekoša ūdens. 6Lai ņem dzīvo putnu, ciedru koku, purpuru un īzapu un iemērc tos kopā ar dzīvo putnu tā putna asinīs, kas nokauts virs tekoša ūdens. 7Lai slaka pār šķīstāmo septiņas reizes un tad atzīst viņu par šķīstu, un palaiž vaļā dzīvo putnu. 8Lai šķīstāmais mazgā savas drānas, noskuj matus un mazgājas ūdenī un pēc tam lai iet uz nometni, bet mīt ārpus savas telts vēl septiņas dienas. 9Septītajā dienā lai viņš noskuj visus matus uz galvas, arī bārdu un uzacis un noskuj visus savas miesas matus, lai mazgā visas savas drānas un mazgā ūdenī miesu, tad viņš būs šķīsts!
10Astotajā dienā lai viņš ņem divus jērus bez vainas, gadu vecu avi bez vainas un trīs desmitdaļas ēfas labāko miltu labības dāvanai, iejautus eļļā, un vienu kausiņu eļļas. 11Priesteris, kas viņu šķīsta, lai ved šķīstāmo ar visām šīm lietām Kunga priekšā pie Saiešanas telts durvīm. 12Lai priesteris ņem vienu jēru un pienes to par vainas upuri kopā ar kausiņu eļļas. Tos lai šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā. 13Lai viņš kauj jēru tajā vietā, kur kauj grēku upuri un sadedzināmo upuri – svētajā vietā, jo vainas upuris tiek priesterim tāpat kā grēku upuris, tas ir svētumu svētums! 14Lai priesteris ņem vainas upura asinis un apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi. 15Lai priesteris lej no eļļas kausiņa savā kreisajā plaukstā. 16Lai priesteris iemērc labās rokas pirkstu eļļā, kas viņa kreisajā rokā, un ar pirkstu slaka eļļu septiņas reizes Kunga priekšā. 17Ar atlikušo eļļu lai priesteris apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi virs vainas upura asinīm. 18Atlikušo eļļu lai priesteris lej pār šķīstāmā galvu, lai priesteris veic izlīgumu par viņa nešķīstību Kunga priekšā. 19Lai priesteris kauj grēku upuri un veic izlīgumu šķīstāmajam par viņa nešķīstību, pēc tam lai kauj sadedzināmo upuri. 20Lai priesteris upurē sadedzināmo upuri un labības dāvanu uz altāra, lai priesteris veic izlīgumu par viņu, tad viņš būs šķīsts.
21Bet, ja viņš ir nabags un viņam nav rocības priekš tā, tad viņš izlīgumam lai ņem jēru līgojamam vainas upurim un labības dāvanai desmito daļu ēfas miltu, kas iejauti eļļā, un kausiņu eļļas. 22Un divas dūjas vai divus balodēnus, ko atļauj viņa rocība, – viens lai ir grēku upurim, bet otrs sadedzināmajam upurim. 23Astotajā dienā lai viņš nes tos priesterim priekš savas šķīstīšanas pie Saiešanas telts durvīm Kunga priekšā. 24Lai priesteris ņem jēru vainas upurim un kausiņu eļļas, un lai priesteris tos šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā. 25Lai kauj jēru vainas upurim, un lai priesteris ņem vainas upura asinis un apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi. 26Lai priesteris lej eļļu savā kreisajā rokā. 27Lai priesteris ar labās rokas pirkstu Kunga priekšā septiņas reizes slaka eļļu, kas tam kreisajā rokā. 28Lai priesteris ziež eļļu, kas tam rokā, uz šķīstāmā labās auss ļipiņas, labās rokas īkšķa un kreisās kājas īkšķa virs vainas upura asinīm. 29Atlikušo eļļu lai viņš lej pār šķīstāmā galvu un veic izlīgumu par viņa nešķīstību Kunga priekšā. 30Lai upurē vienu no dūjām vai balodēniem, līdz kam viņa rocība sniegusies, 31ko viņš varējis atļauties – vienu par grēku upuri un vienu par sadedzināmo upuri kopā ar labības dāvanu, lai priesteris Kunga priekšā veic izlīgumu par viņa nešķīstību. 32Šis ir likums par to, kam ir spitālības sērga, bet kuram nav rocības viņa šķīstīšanai.”
Nama šķīstīšana no spitālības
33Un Kungs sacīja Mozum un Āronam: 34“Kad jūs nonāksiet Kanaāna zemē, kuru es došu jums īpašumā, un ja es būšu uzsūtījis jūsu īpašuma zemes namiem spitālības sērgu, 35tad, kam ir tāds nams, tas lai nāk un izstāsta priesterim, sacīdams: man izskatījās, ka namā ir sērga. 36Lai priesteris pavēl sakopt namu, pirms priesteris nāk apskatīt sērgu, lai netiek atzīts par nešķīstu viss, kas namā, – pēc tam priesteris lai nāk apskatīt namu. 37Lai viņš apskata sērgu, un redzi – ja sērga iegrauzusies ēkas sienās, zaļgana, sarkanīga un dziļāka par sienas virsmu, 38tad priesteris lai iet ārā pa durvīm un aizslēdz māju uz septiņām dienām. 39Septītajā dienā lai priesteris nāk atpakaļ, apskata, un redzi – sērga ir izplatījusies nama sienās! 40Tad priesteris lai pavēl tiem izņemt no sienām akmeņus, kuros ir sērga, un izmest tos ārpus pilsētas nešķīstā vietā. 41Lai liek izskrāpēt māju no visām pusēm, un noskrāpēto apmetumu lai izber ārpus pilsētas nešķīstā vietā. 42Tad lai tie ņem citus akmeņus un liek to akmeņu vietā un ņem citu javu un atkal apmet māju. 43Ja sērga atgriežas un atkal parādās mājā pēc tam, kad noņemti akmeņi un māja noskrāpēta, un pēc tam, kad atkal apmesta, 44tad priesteris lai iet un apskata, un redzi – ja mājā izplatījusies sērga, tad mājā ir ļauna spitālība, tā ir nešķīsta! 45Lai māju nojauc – akmeņus, kokus, visu mājas javu lai nes ārpus pilsētas uz nešķīstu vietu. 46Tas, kurš gājis uz šo māju kādu dienu, kamēr tā bija aizslēgta, ir nešķīsts līdz vakaram. 47Kas apguļas tādā mājā, lai mazgā savas drānas, kas ēd tādā mājā, lai mazgā savas drānas. 48Bet, ja priesteris atnāk, apskatās, un redzi – sērga mājā nav izplatījusies pēc tam, kad māja apmesta, lai priesteris atzīst māju par šķīstu, jo sērga ir izdziedēta! 49Mājas šķīstīšanai viņš lai ņem divus putnus, ciedru koku, purpuru un īzapu. 50Lai kauj vienu putnu māla traukā virs tekoša ūdens. 51Lai ņem ciedru koku, īzapu, purpuru un dzīvo putnu un mērc tos tā putna asinīs, kas tika nokauts, un tekošā ūdenī un apslaka māju septiņas reizes. 52Lai šķīsta māju ar putna asinīm un ar tekošu ūdeni, un ar dzīvo putnu, un ar ciedru koku, un ar īzapu, un ar purpuru. 53Dzīvo putnu lai palaiž vaļā ārpus pilsētas – tā tiek veikts izlīgums par mājas nešķīstību, tad tā būs šķīsta.” 54Šis ir likums par visām spitālības sērgām un kraupi 55un par spitālību drānās un mājā, 56un par pampumu un krevi, un baltajiem ādas plankumiem, 57lai noteiktu, kas nešķīsts un kas šķīsts, – šis ir likums par spitālību.
Pašlaik izvēlēts:
3. Mozus 14: NLBDC
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
3. Mozus 14
14
Par šķīstīšanos no spitālības
(Mt 8:1–4; Lk 5:12–14)
1Kungs sacīja Mozum: 2#Mt 8:4; Mk 1:44; Lk 5:14; 17:14“Šis ir likums par spitālīgo viņa šķīstīšanās dienā. Viņu lai ved pie priestera. 3Lai priesteris iziet ārpus nometnes un lai priesteris apskata, un redzi – ja spitālīgais ir dziedēts no sērgas, 4tad priesteris lai pavēl priekš šķīstāmā ņemt divus dzīvus, šķīstus putnus, ciedru koku, purpuru un īzapu. 5Lai priesteris pavēl nokaut vienu putnu māla traukā virs tekoša ūdens. 6Lai ņem dzīvo putnu, ciedru koku, purpuru un īzapu un iemērc tos kopā ar dzīvo putnu tā putna asinīs, kas nokauts virs tekoša ūdens. 7Lai slaka pār šķīstāmo septiņas reizes un tad atzīst viņu par šķīstu, un palaiž vaļā dzīvo putnu. 8Lai šķīstāmais mazgā savas drānas, noskuj matus un mazgājas ūdenī un pēc tam lai iet uz nometni, bet mīt ārpus savas telts vēl septiņas dienas. 9Septītajā dienā lai viņš noskuj visus matus uz galvas, arī bārdu un uzacis un noskuj visus savas miesas matus, lai mazgā visas savas drānas un mazgā ūdenī miesu, tad viņš būs šķīsts!
10Astotajā dienā lai viņš ņem divus jērus bez vainas, gadu vecu avi bez vainas un trīs desmitdaļas ēfas labāko miltu labības dāvanai, iejautus eļļā, un vienu kausiņu eļļas. 11Priesteris, kas viņu šķīsta, lai ved šķīstāmo ar visām šīm lietām Kunga priekšā pie Saiešanas telts durvīm. 12Lai priesteris ņem vienu jēru un pienes to par vainas upuri kopā ar kausiņu eļļas. Tos lai šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā. 13Lai viņš kauj jēru tajā vietā, kur kauj grēku upuri un sadedzināmo upuri – svētajā vietā, jo vainas upuris tiek priesterim tāpat kā grēku upuris, tas ir svētumu svētums! 14Lai priesteris ņem vainas upura asinis un apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi. 15Lai priesteris lej no eļļas kausiņa savā kreisajā plaukstā. 16Lai priesteris iemērc labās rokas pirkstu eļļā, kas viņa kreisajā rokā, un ar pirkstu slaka eļļu septiņas reizes Kunga priekšā. 17Ar atlikušo eļļu lai priesteris apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi virs vainas upura asinīm. 18Atlikušo eļļu lai priesteris lej pār šķīstāmā galvu, lai priesteris veic izlīgumu par viņa nešķīstību Kunga priekšā. 19Lai priesteris kauj grēku upuri un veic izlīgumu šķīstāmajam par viņa nešķīstību, pēc tam lai kauj sadedzināmo upuri. 20Lai priesteris upurē sadedzināmo upuri un labības dāvanu uz altāra, lai priesteris veic izlīgumu par viņu, tad viņš būs šķīsts.
21Bet, ja viņš ir nabags un viņam nav rocības priekš tā, tad viņš izlīgumam lai ņem jēru līgojamam vainas upurim un labības dāvanai desmito daļu ēfas miltu, kas iejauti eļļā, un kausiņu eļļas. 22Un divas dūjas vai divus balodēnus, ko atļauj viņa rocība, – viens lai ir grēku upurim, bet otrs sadedzināmajam upurim. 23Astotajā dienā lai viņš nes tos priesterim priekš savas šķīstīšanas pie Saiešanas telts durvīm Kunga priekšā. 24Lai priesteris ņem jēru vainas upurim un kausiņu eļļas, un lai priesteris tos šūpo par līgojamo upuri Kunga priekšā. 25Lai kauj jēru vainas upurim, un lai priesteris ņem vainas upura asinis un apziež šķīstāmā labās auss ļipiņu, labās rokas īkšķi un labās kājas īkšķi. 26Lai priesteris lej eļļu savā kreisajā rokā. 27Lai priesteris ar labās rokas pirkstu Kunga priekšā septiņas reizes slaka eļļu, kas tam kreisajā rokā. 28Lai priesteris ziež eļļu, kas tam rokā, uz šķīstāmā labās auss ļipiņas, labās rokas īkšķa un kreisās kājas īkšķa virs vainas upura asinīm. 29Atlikušo eļļu lai viņš lej pār šķīstāmā galvu un veic izlīgumu par viņa nešķīstību Kunga priekšā. 30Lai upurē vienu no dūjām vai balodēniem, līdz kam viņa rocība sniegusies, 31ko viņš varējis atļauties – vienu par grēku upuri un vienu par sadedzināmo upuri kopā ar labības dāvanu, lai priesteris Kunga priekšā veic izlīgumu par viņa nešķīstību. 32Šis ir likums par to, kam ir spitālības sērga, bet kuram nav rocības viņa šķīstīšanai.”
Nama šķīstīšana no spitālības
33Un Kungs sacīja Mozum un Āronam: 34“Kad jūs nonāksiet Kanaāna zemē, kuru es došu jums īpašumā, un ja es būšu uzsūtījis jūsu īpašuma zemes namiem spitālības sērgu, 35tad, kam ir tāds nams, tas lai nāk un izstāsta priesterim, sacīdams: man izskatījās, ka namā ir sērga. 36Lai priesteris pavēl sakopt namu, pirms priesteris nāk apskatīt sērgu, lai netiek atzīts par nešķīstu viss, kas namā, – pēc tam priesteris lai nāk apskatīt namu. 37Lai viņš apskata sērgu, un redzi – ja sērga iegrauzusies ēkas sienās, zaļgana, sarkanīga un dziļāka par sienas virsmu, 38tad priesteris lai iet ārā pa durvīm un aizslēdz māju uz septiņām dienām. 39Septītajā dienā lai priesteris nāk atpakaļ, apskata, un redzi – sērga ir izplatījusies nama sienās! 40Tad priesteris lai pavēl tiem izņemt no sienām akmeņus, kuros ir sērga, un izmest tos ārpus pilsētas nešķīstā vietā. 41Lai liek izskrāpēt māju no visām pusēm, un noskrāpēto apmetumu lai izber ārpus pilsētas nešķīstā vietā. 42Tad lai tie ņem citus akmeņus un liek to akmeņu vietā un ņem citu javu un atkal apmet māju. 43Ja sērga atgriežas un atkal parādās mājā pēc tam, kad noņemti akmeņi un māja noskrāpēta, un pēc tam, kad atkal apmesta, 44tad priesteris lai iet un apskata, un redzi – ja mājā izplatījusies sērga, tad mājā ir ļauna spitālība, tā ir nešķīsta! 45Lai māju nojauc – akmeņus, kokus, visu mājas javu lai nes ārpus pilsētas uz nešķīstu vietu. 46Tas, kurš gājis uz šo māju kādu dienu, kamēr tā bija aizslēgta, ir nešķīsts līdz vakaram. 47Kas apguļas tādā mājā, lai mazgā savas drānas, kas ēd tādā mājā, lai mazgā savas drānas. 48Bet, ja priesteris atnāk, apskatās, un redzi – sērga mājā nav izplatījusies pēc tam, kad māja apmesta, lai priesteris atzīst māju par šķīstu, jo sērga ir izdziedēta! 49Mājas šķīstīšanai viņš lai ņem divus putnus, ciedru koku, purpuru un īzapu. 50Lai kauj vienu putnu māla traukā virs tekoša ūdens. 51Lai ņem ciedru koku, īzapu, purpuru un dzīvo putnu un mērc tos tā putna asinīs, kas tika nokauts, un tekošā ūdenī un apslaka māju septiņas reizes. 52Lai šķīsta māju ar putna asinīm un ar tekošu ūdeni, un ar dzīvo putnu, un ar ciedru koku, un ar īzapu, un ar purpuru. 53Dzīvo putnu lai palaiž vaļā ārpus pilsētas – tā tiek veikts izlīgums par mājas nešķīstību, tad tā būs šķīsta.” 54Šis ir likums par visām spitālības sērgām un kraupi 55un par spitālību drānās un mājā, 56un par pampumu un krevi, un baltajiem ādas plankumiem, 57lai noteiktu, kas nešķīsts un kas šķīsts, – šis ir likums par spitālību.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.