Mateja 22
22
Līdzība par ķēniņa dēla kāzām
(Lk 14:15–24)
1Jēzus tiem atkal runāja līdzībās: 2“Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas rīkoja savam dēlam kāzas. 3Viņš sūtīja savus kalpus paziņot aicinātajiem par kāzām, bet tie negribēja nākt. 4Viņš sūtīja vēl citus kalpus, likdams teikt aicinātajiem: redzi, mans mielasts ir sagatavots, mani vērši un nobaroti teļi jau ir nokauti, un viss ir gatavs, nāciet uz kāzām! 5Taču tie nelikās ne zinis un aizgāja – cits uz savu lauku, cits savās veikala darīšanās. 6Bet pārējie, satvēruši viņa kalpus, par tiem ņirgājās un tos nonāvēja. 7Ķēniņš sadusmojās un nosūtīja savu karaspēku iznīcināt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu. 8Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzām viss ir sagatavots, bet aicinātie nebija cienīgi; 9ejiet pa apkārtējiem ceļiem un aiciniet kāzās visus, ko vien sastopat! 10Kalpi izgāja uz ceļiem un atveda visus, ko vien sastapa, gan ļaunus, gan labus; un kāzu nams bija pilns mielasta viesiem. 11Tad ķēniņš iegāja savus viesus aplūkot un ieraudzīja tur kādu cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drēbēs. 12Ķēniņš tam jautāja: mans draugs, kā tu esi šeit ieradies bez kāzu drēbēm? – Bet tas klusēja. 13#Mt 8:12; 25:30; Lk 13:28Tad ķēniņš sacīja kalpiem: sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana. 14Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto.”
Par nodevu maksāšanu cēzaram
(Mk 12:13–17; Lk 20:20–26)
15Tad farizeji aizgāja un apspriedās, ka Jēzu vajadzētu pieķert kādā vārdā. 16Tie sūtīja pie viņa savus mācekļus kopā ar Hēroda piekritējiem, un tie jautāja: “Skolotāj, mēs zinām, ka tu esi patiess, tu Dieva ceļus māci patiesībā un nelokies neviena priekšā, jo tu neuzlūko cilvēka ārieni; 17saki mums – kā tu domā, vai ir atļauts dot cēzaram nodevas vai ne?” 18Jēzus, noprazdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Ko jūs mani izaicināt, jūs liekuļi? 19Parādiet man naudu, ko maksājat nodevās.” Tie atnesa viņam denāriju. 20Tad viņš tiem jautāja: “Kā attēls šis un uzraksts?” 21Tie viņam atbildēja: “Cēzara.” Tad Jēzus tiem sacīja: “Tad dodiet cēzaram, kas cēzaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” 22Tie izbrīnījās par dzirdēto un, viņu atstājuši, aizgāja.
Saduķeji izjautā Jēzu par augšāmcelšanos
(Mk 12:18–27; Lk 20:27–40)
23 #
Apd 23:8
Tajā pašā dienā atnāca pie viņa saduķeji, kas apgalvoja, ka augšāmcelšanās neesot. Tie viņu izjautāja: 24#5Moz 25:5“Skolotāj, Mozus ir sacījis: ja kāds nomirst, būdams bez bērniem, lai viņa brālis apprec viņa sievu un dod savam brālim pēcnācējus. – 25Pie mums, redzi, bija septiņi brāļi, pirmais apprecējās un nomira, neatstājis pēcnācējus, un viņa sieva palika viņa brālim. 26Tāpat notika arī otrajam un trešajam – un tā līdz pat septītajam. 27Visbeidzot nomira arī sieva. 28Tad nu kuram no septiņiem viņa piederēs pēc augšāmcelšanās, jo tā taču tiem visiem bijusi sieva?” 29Jēzus tiem atbildēja: “Jūs maldāties, nesaprazdami ne Rakstus, ne Dieva spēku. 30Jo tie, kas augšāmcēlušies, nedz prec, nedz tiek precēti, bet ir kā eņģeļi debesīs. 31Vai tad jūs neesat lasījuši, ko Dievs jums teicis par mirušo augšāmcelšanos? 32#2Moz 3:6– Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs! – Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.” 33Ļaužu pūlis, to dzirdot, bija pārsteigts par viņa mācību.
Lielākais bauslis
(Mk 12:28–34; Lk 10:25–28)
34Bet farizeji, padzirdējuši, ka viņš saduķejus apklusinājis, sapulcējās vienkopus. 35#Lk 10:25–28Tad viens no viņiem, likuma zinātājs, Jēzu izaicinādams, jautāja: 36“Skolotāj, kurš ir pats nozīmīgākais bauslis bauslībā?” 37#5Moz 6:5Jēzus atbildēja: “Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu. – 38Šis ir pats lielākais un pirmais bauslis. 39#3Moz 19:18Bet otrs ir tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. – 40Šie divi baušļi ir pamatā visai bauslībai un praviešu mācībai.”
Par Kristu – Dāvida dēlu un Kungu
(Mk 12:35–37; Lk 20:41–44)
41Un Jēzus jautāja farizejiem, kas bija sapulcējušies: 42“Ko jūs domājat par Kristu, kā dēls viņš ir?” Tie viņam atbildēja: “Dāvida.” 43Viņš tiem jautāja: “Kā tad Dāvids viņu Garā sauc par Kungu, sacīdams:
44 #
Ps 110:1
Kungs sacīja manam Kungam:
sēdies pie manas labās rokas,
līdz es tavus ienaidniekus nolieku tev par kājsolu. –
45Ja Dāvids sauc viņu par Kungu, kā tad viņš var būt tā dēls?” 46Un neviens nevarēja viņam nekā atbildēt, nedz arī uzdrīkstējās kopš šīs dienas viņam ko jautāt.
Pašlaik izvēlēts:
Mateja 22: NLB-POR
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
Mateja 22
22
Līdzība par ķēniņa dēla kāzām
(Lk 14:15–24)
1Jēzus tiem atkal runāja līdzībās: 2“Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas rīkoja savam dēlam kāzas. 3Viņš sūtīja savus kalpus paziņot aicinātajiem par kāzām, bet tie negribēja nākt. 4Viņš sūtīja vēl citus kalpus, likdams teikt aicinātajiem: redzi, mans mielasts ir sagatavots, mani vērši un nobaroti teļi jau ir nokauti, un viss ir gatavs, nāciet uz kāzām! 5Taču tie nelikās ne zinis un aizgāja – cits uz savu lauku, cits savās veikala darīšanās. 6Bet pārējie, satvēruši viņa kalpus, par tiem ņirgājās un tos nonāvēja. 7Ķēniņš sadusmojās un nosūtīja savu karaspēku iznīcināt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu. 8Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzām viss ir sagatavots, bet aicinātie nebija cienīgi; 9ejiet pa apkārtējiem ceļiem un aiciniet kāzās visus, ko vien sastopat! 10Kalpi izgāja uz ceļiem un atveda visus, ko vien sastapa, gan ļaunus, gan labus; un kāzu nams bija pilns mielasta viesiem. 11Tad ķēniņš iegāja savus viesus aplūkot un ieraudzīja tur kādu cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drēbēs. 12Ķēniņš tam jautāja: mans draugs, kā tu esi šeit ieradies bez kāzu drēbēm? – Bet tas klusēja. 13#Mt 8:12; 25:30; Lk 13:28Tad ķēniņš sacīja kalpiem: sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana. 14Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto.”
Par nodevu maksāšanu cēzaram
(Mk 12:13–17; Lk 20:20–26)
15Tad farizeji aizgāja un apspriedās, ka Jēzu vajadzētu pieķert kādā vārdā. 16Tie sūtīja pie viņa savus mācekļus kopā ar Hēroda piekritējiem, un tie jautāja: “Skolotāj, mēs zinām, ka tu esi patiess, tu Dieva ceļus māci patiesībā un nelokies neviena priekšā, jo tu neuzlūko cilvēka ārieni; 17saki mums – kā tu domā, vai ir atļauts dot cēzaram nodevas vai ne?” 18Jēzus, noprazdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Ko jūs mani izaicināt, jūs liekuļi? 19Parādiet man naudu, ko maksājat nodevās.” Tie atnesa viņam denāriju. 20Tad viņš tiem jautāja: “Kā attēls šis un uzraksts?” 21Tie viņam atbildēja: “Cēzara.” Tad Jēzus tiem sacīja: “Tad dodiet cēzaram, kas cēzaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” 22Tie izbrīnījās par dzirdēto un, viņu atstājuši, aizgāja.
Saduķeji izjautā Jēzu par augšāmcelšanos
(Mk 12:18–27; Lk 20:27–40)
23 #
Apd 23:8
Tajā pašā dienā atnāca pie viņa saduķeji, kas apgalvoja, ka augšāmcelšanās neesot. Tie viņu izjautāja: 24#5Moz 25:5“Skolotāj, Mozus ir sacījis: ja kāds nomirst, būdams bez bērniem, lai viņa brālis apprec viņa sievu un dod savam brālim pēcnācējus. – 25Pie mums, redzi, bija septiņi brāļi, pirmais apprecējās un nomira, neatstājis pēcnācējus, un viņa sieva palika viņa brālim. 26Tāpat notika arī otrajam un trešajam – un tā līdz pat septītajam. 27Visbeidzot nomira arī sieva. 28Tad nu kuram no septiņiem viņa piederēs pēc augšāmcelšanās, jo tā taču tiem visiem bijusi sieva?” 29Jēzus tiem atbildēja: “Jūs maldāties, nesaprazdami ne Rakstus, ne Dieva spēku. 30Jo tie, kas augšāmcēlušies, nedz prec, nedz tiek precēti, bet ir kā eņģeļi debesīs. 31Vai tad jūs neesat lasījuši, ko Dievs jums teicis par mirušo augšāmcelšanos? 32#2Moz 3:6– Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs! – Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.” 33Ļaužu pūlis, to dzirdot, bija pārsteigts par viņa mācību.
Lielākais bauslis
(Mk 12:28–34; Lk 10:25–28)
34Bet farizeji, padzirdējuši, ka viņš saduķejus apklusinājis, sapulcējās vienkopus. 35#Lk 10:25–28Tad viens no viņiem, likuma zinātājs, Jēzu izaicinādams, jautāja: 36“Skolotāj, kurš ir pats nozīmīgākais bauslis bauslībā?” 37#5Moz 6:5Jēzus atbildēja: “Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu. – 38Šis ir pats lielākais un pirmais bauslis. 39#3Moz 19:18Bet otrs ir tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. – 40Šie divi baušļi ir pamatā visai bauslībai un praviešu mācībai.”
Par Kristu – Dāvida dēlu un Kungu
(Mk 12:35–37; Lk 20:41–44)
41Un Jēzus jautāja farizejiem, kas bija sapulcējušies: 42“Ko jūs domājat par Kristu, kā dēls viņš ir?” Tie viņam atbildēja: “Dāvida.” 43Viņš tiem jautāja: “Kā tad Dāvids viņu Garā sauc par Kungu, sacīdams:
44 #
Ps 110:1
Kungs sacīja manam Kungam:
sēdies pie manas labās rokas,
līdz es tavus ienaidniekus nolieku tev par kājsolu. –
45Ja Dāvids sauc viņu par Kungu, kā tad viņš var būt tā dēls?” 46Un neviens nevarēja viņam nekā atbildēt, nedz arī uzdrīkstējās kopš šīs dienas viņam ko jautāt.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.