Salamana Pamācības 6
6
1Mans dēls, ja tu par savu tuvāko galvo un ja tu savu roku galvojumam par svešinieku esi devis, 2tad tu esi ar savas mutes sacīto saistīts, un tava paša mutes vārdi tevi tur savā gūstā. 3Tad dari, mans dēls, un rīkojies šādi un glāb sevi, jo tu tagad esi pilnīgi nokļuvis sava tuvākā rokās: steidzies, meties viņa priekšā zemē, centies piespiest un skubini savu tuvāko ar lūgšanām! 4Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti lai nesnauž! 5Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas! 6Dodies pie skudrām, tu sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies! 7Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu, 8viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā. 9Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega? 10Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu! 11Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs. 12Nelietīgs cilvēks un ļauna nesējs staigā ar viltīgu muti, 13māj mirkšķinādams ar acīm, dod zīmes ar kājām, rāda ar pirkstiem, 14kāro savā sirdī nemitīgi pēc kaut kā ļauna un neganta, rada pārpratumus un nesaskaņas. 15Tāpēc viņu skars pēkšņa pazudināšana, viņš drīz kļūs galīgi satriekts un salauzts, jo viņam nebūs ne no kurienes nekā - ne palīdzības, ne atbalsta. 16Šīs sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā Viņam ir negantība: 17augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis, 18sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu, 19viltīgs liecinieks, kurš nekaunīgi runā melus, un tas, kurš rada nesaskaņas brāļu starpā. 20Mans dēls, glabā sava tēva baušļus un nepamet savas mātes mācību! 21Sasaisti tos kopā visiem laikiem un visām vietām savā sirdī un nēsā tos pakārtus kā plāksnīti sev kaklā! 22Lai tie pavada tevi, kad tu ej, lai pasarga tevi, kad tu liecies dusēt, lai tie runā uz tevi, kad tu mosties. 23Jo bauslis ir gaismeklis, un likums ir gaisma, un pārmācības sods ir dzīvības ceļš, 24lai tu tiktu pasargāts no ļaunas sievas un no mīkstas un lokanas svešas sievietes mēles. 25Neiekāro savā sirdī viņas skaistuma un nesapinies, un lai viņa tevi nesagūsta ar savu acu plakstu tīkliem! 26Jo netikle gan nereti noved vīrieti līdz maizes trūkumam, bet sveša vīra sieva sagrābj savā varā visu kāda pat cildena cilvēka dārgo dzīvību. 27Vai kāds var saglabāt savā azotē uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes? 28Kā varētu kāds staigāt pa kvēlošām oglēm, lai nesadegtu viņa kājas? 29Tā klājas tam, kas labinās un iet pie sava tuvāka sievas; neviens nepaliks nesodīts, kas viņu aizskar. 30Zaglim nav tik liels negods, kad viņš zog, lai apmierinātu savu izsalkumu, kad viņš cieš badu, 31jo pienākts un satverts viņš nozagto septiņkārtīgi atlīdzinās un izlietos šim nolūkam visu sava nama padomu. 32Bet, kas ar cita sievu laulību pārkāpj, tas ir neprātis: tas savu dzīvību ved pazudināšanā. 33Viņu piemeklēs nelaime, viņam būs negods un kauns, un no šā kauna viņš nekad vaļā netiks. 34Jo viņas vīrā iedegušās nežēlīgās dusmas kvēlo un atriebības brīdī nevienu netaupa, 35un neraugās ne pēc viena, kas varētu būt par samierinātāju un izlīdzinātāju, un negribēs neko no tavas puses pieņemt, pat ja tu daudz viņam gribētu dāvināt.
Pašlaik izvēlēts:
Salamana Pamācības 6: RT65
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965
Salamana Pamācības 6
6
1Mans dēls, ja tu par savu tuvāko galvo un ja tu savu roku galvojumam par svešinieku esi devis, 2tad tu esi ar savas mutes sacīto saistīts, un tava paša mutes vārdi tevi tur savā gūstā. 3Tad dari, mans dēls, un rīkojies šādi un glāb sevi, jo tu tagad esi pilnīgi nokļuvis sava tuvākā rokās: steidzies, meties viņa priekšā zemē, centies piespiest un skubini savu tuvāko ar lūgšanām! 4Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti lai nesnauž! 5Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas! 6Dodies pie skudrām, tu sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies! 7Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu, 8viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā. 9Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega? 10Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu! 11Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs. 12Nelietīgs cilvēks un ļauna nesējs staigā ar viltīgu muti, 13māj mirkšķinādams ar acīm, dod zīmes ar kājām, rāda ar pirkstiem, 14kāro savā sirdī nemitīgi pēc kaut kā ļauna un neganta, rada pārpratumus un nesaskaņas. 15Tāpēc viņu skars pēkšņa pazudināšana, viņš drīz kļūs galīgi satriekts un salauzts, jo viņam nebūs ne no kurienes nekā - ne palīdzības, ne atbalsta. 16Šīs sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā Viņam ir negantība: 17augstprātīgas acis, melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis, 18sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu, 19viltīgs liecinieks, kurš nekaunīgi runā melus, un tas, kurš rada nesaskaņas brāļu starpā. 20Mans dēls, glabā sava tēva baušļus un nepamet savas mātes mācību! 21Sasaisti tos kopā visiem laikiem un visām vietām savā sirdī un nēsā tos pakārtus kā plāksnīti sev kaklā! 22Lai tie pavada tevi, kad tu ej, lai pasarga tevi, kad tu liecies dusēt, lai tie runā uz tevi, kad tu mosties. 23Jo bauslis ir gaismeklis, un likums ir gaisma, un pārmācības sods ir dzīvības ceļš, 24lai tu tiktu pasargāts no ļaunas sievas un no mīkstas un lokanas svešas sievietes mēles. 25Neiekāro savā sirdī viņas skaistuma un nesapinies, un lai viņa tevi nesagūsta ar savu acu plakstu tīkliem! 26Jo netikle gan nereti noved vīrieti līdz maizes trūkumam, bet sveša vīra sieva sagrābj savā varā visu kāda pat cildena cilvēka dārgo dzīvību. 27Vai kāds var saglabāt savā azotē uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes? 28Kā varētu kāds staigāt pa kvēlošām oglēm, lai nesadegtu viņa kājas? 29Tā klājas tam, kas labinās un iet pie sava tuvāka sievas; neviens nepaliks nesodīts, kas viņu aizskar. 30Zaglim nav tik liels negods, kad viņš zog, lai apmierinātu savu izsalkumu, kad viņš cieš badu, 31jo pienākts un satverts viņš nozagto septiņkārtīgi atlīdzinās un izlietos šim nolūkam visu sava nama padomu. 32Bet, kas ar cita sievu laulību pārkāpj, tas ir neprātis: tas savu dzīvību ved pazudināšanā. 33Viņu piemeklēs nelaime, viņam būs negods un kauns, un no šā kauna viņš nekad vaļā netiks. 34Jo viņas vīrā iedegušās nežēlīgās dusmas kvēlo un atriebības brīdī nevienu netaupa, 35un neraugās ne pēc viena, kas varētu būt par samierinātāju un izlīdzinātāju, un negribēs neko no tavas puses pieņemt, pat ja tu daudz viņam gribētu dāvināt.
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965