Psalmi 139
139
Dievs visuzinātājs un visu valdnieks
1Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. 2Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. 3Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, 4jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. 5Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani. 6Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast. 7Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga? 8Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur. 9Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā, 10tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu. 11Ja es teiktu: galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma,- 12tad arī tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma. 13Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. 14Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. 15Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. 16Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. 17Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums! 18Ja tās gribētu saskaitīt, tad to būtu vairāk nekā smiltis. Kad es uzmostos, es esmu vēl arvienu pie Tevis. 19Kaut Tu bezdievjus nokautu, ak, Dievs! Kaut asinskārie atstātos no manis! 20Ar ļaunprātīgu viltu viņi runā par Tevi un kā Tavi ienaidnieki nelietīgi valkā Tavu Vārdu. 21Vai lai es neienīstu tos, kas Tevi, Kungs, ienīst, un nenovēršos ar riebumu no tiem, kas pret Tevi ceļas? 22Nīstin es viņus ienīstu, līdz galam viņi ir mani ienaidnieki. 23Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, 24un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!
Pašlaik izvēlēts:
Psalmi 139: RT65
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965
Psalmi 139
139
Dievs visuzinātājs un visu valdnieks
1Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. 2Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. 3Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, 4jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. 5Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani. 6Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast. 7Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga? 8Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur. 9Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā, 10tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu. 11Ja es teiktu: galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma,- 12tad arī tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma. 13Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. 14Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. 15Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. 16Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. 17Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums! 18Ja tās gribētu saskaitīt, tad to būtu vairāk nekā smiltis. Kad es uzmostos, es esmu vēl arvienu pie Tevis. 19Kaut Tu bezdievjus nokautu, ak, Dievs! Kaut asinskārie atstātos no manis! 20Ar ļaunprātīgu viltu viņi runā par Tevi un kā Tavi ienaidnieki nelietīgi valkā Tavu Vārdu. 21Vai lai es neienīstu tos, kas Tevi, Kungs, ienīst, un nenovēršos ar riebumu no tiem, kas pret Tevi ceļas? 22Nīstin es viņus ienīstu, līdz galam viņi ir mani ienaidnieki. 23Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, 24un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!
Pašlaik izvēlēts:
:
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965