3. Mozus 2:1-10 - Salīdzināt visas versijas

Dalīties

Bet, ja kāds grib nest Tam Kungam ēdamo upuri, tad viņa upurim jābūt no kviešu miltiem, kam pārlieta eļļa un pārkaisīts vīraks. Un tad viņam tas jāpienes Ārona dēliem, priesteriem, un tiem jāgrābj pilna sauja kviešu miltu un arī eļļa līdz ar vīraku pāri tai; tad priesteris to aizdedzina kā piemiņas tiesu uz altāra; tas ir uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. Atlikums no ēdamā upura pieder Āronam un viņa dēliem; tas ir augsti svēts no Tā Kunga uguns upuriem. Bet, ja tu gribi nest ēdamo upuri no tā, kas cepts krāsnī, tad tam jābūt neraudzētam no kviešu miltiem, kas iejaukti eļļā, vai arī plāniem raušiem no neraudzētas mīklas, kas ar eļļu apziesti. Bet, ja tavs upuris ir ēdamais upuris, kas cepts pannā, tad arī tam ir jābūt neraudzētam no eļļā iejauktiem kviešu miltiem. Saberz to gabaliņos un uzlej eļļu; tas ir ēdamais upuris. Bet, ja tavs upuris ir ēdamais upuris, kas vārāms katlā, tad tas tev sataisāms no kviešu miltiem ar eļļu. Tad tev ēdamais upuris, kas tā ir sataisīts, ir jāatnes Tam Kungam; tev tas jādod priesterim, un viņam tas jāliek uz altāra. Un no visa ēdamā upura priesterim jāpaņem piemiņas tiesa un ir jāsadedzina kā upuris uz altāra; tas ir uguns upuris Tam Kungam par patīkamu smaržu. Atlikums no ēdamā upura pieder Āronam un viņa dēliem; tas ir augsti svēts no Tā Kunga uguns upuriem.

„Bet ja kāds grib nest tam Kungam ēdamo upuri dāvinājuma veidā, tad viņa dāvinājumam būs būt no kviešu miltiem, kam pārlieta eļļa un pārkaisīts vīrāks. Un tad viņam tas jāpienes Arona dēliem, priesteriem, un tiem jāgrābj pilna sauja kviešu miltu un arī svaidāmā eļļa līdz ar vīrāku pāri tai; tad priesteris to aizdedzina kā sadedzināmo tiesu uz altāra, tāds ir uguns upuris tam Kungam par patīkamu smaržu. Atlikums no ēdamā upura pieder Āronam un viņa dēliem; tas ir visai svēts no tā Kunga uguns upuriem. Bet ja kāds grib nest ēdamo upuri kā dāvinājumu no tā, kas cepts krāsnī, tad tam jābūt neraudzētam no kviešu miltiem, kas iejaukti eļļā, vai arī mazākiem cepumiņiem no neraudzētas mīklas, kas ar eļļu apziesti. Bet ja tavs upuris ir ēdamais upuris, kas cepts pannā, tad arī tam ir jābūt neraudzētam no eļļā iejauktiem kviešu miltiem. Saberz to gabaliņos, uzlej eļļu, tad tas ir ēdamais upuris. — Bet ja tavs upuris kā dāvinājums vārāms katlā, tad viņš tev kā ēdamais upuris sataisāms no kviešu miltiem ar eļļu. Tad tev ēdamais upuris, kas tā ir sataisīts, ir jāatnes tam Kungam; tev tas jādod priesterim, un viņam tas jāliek uz altāra. Un no visa ēdamā upura priesterim jāpaņem sadedzināmā tiesa un ir jāsadedzina kā upuris uz altāra; tas ir uguns upuris tam Kungam par patīkamu smaržu. Bet atlikušā tiesa no šā ēdamā upura pieder Aronam un viņa dēliem; tā ir pārlieku svēta starp tā Kunga uguns upuriem.

Ja nu kāds Tam KUNGAM grib pienest ēdamo upuri, tad viņa upurim jābūt no kviešu miltiem, un tam būs uzliet eļļu un uzlikt vīraku. Un viņam to būs nest pie priesteriem, Ārona dēliem, tad priesterim būs ņemt pilnu sauju no kviešu miltiem un no viņa eļļas ar visu viņa vīraku un viņa piemiņas tiesu uz altāra iededzināt; tas ir uguns upuris Tam KUNGAM par saldu smaržu. Un kas atliek no ēdamā upura, pieder Āronam un viņa dēliem; tas ir augsti svēts no Tā KUNGA uguns upuriem. Un, ja gribi pienest ēdamo upuri no tā, kas krāsnī cepts, tad lai tās ir neraudzētas karašas no kviešu miltiem, ar eļļu sajauktas, un neraudzēti rauši ar eļļu apziesti. Un, ja tavs upuris ir ēdamais upuris, kas pannā cepts, tad tam jābūt no neraudzētiem, ar eļļu sajauktiem kviešu miltiem. Griez to gabalos un lej tur eļļu virsū, tas ir ēdamais upuris. Un, ja tavs upuris ir ēdamais upuris, katlā vārāms, tad to būs sataisīt no kviešu miltiem ar eļļu. Tad tev ēdamo upuri, kas no tā ir sataisīts, būs nest Tā KUNGA priekšā un to būs nest pie priestera, un tam to būs likt uz altāri. Un priesterim no ēdamā upura būs ņemt piemiņas tiesu un uz altāra iededzināt; tas ir uguns upuris Tam KUNGAM par saldu smaržu. Bet, kas no ēdamā upura atliek, pieder Āronam un viņa dēliem; tas ir augsti svēts no Tā KUNGA uguns upuriem.