Marka 7:31-37
Marka 7:31-37 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Un atkal, izgājis no Tiras robežām, Viņš nāca caur Sidonu pie Galilejas jūras desmit pilsētu robežās. Un pie Viņa atveda kādu kurlmēmu un Viņu lūdza, lai Viņš tam uzliktu roku. Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika Savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizskāra viņa mēli, un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: "Efata, tas ir: atveries." Un viņa ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja. Un Viņš tiem pavēlēja to nevienam nesacīt; bet, jo vairāk to aizliedza, jo vairāk tie to izpauda un brīnījās ļoti par to un sacīja: "Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš dara, ka pat kurlie dzird un mēmie runā."
Marka 7:31-37 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Un atkal izgājis no Tīras robežām, viņš nāca caur Sidonu pie Galilejas jūtas desmit pilsētu robežās. Un pie viņa atveda kādu kurlmēmu un viņu lūdza, lai viņš tam uzliktu roku. Un viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizkāra viņa mēli, Un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: „Efata,“ tas ir: „Atveries.“ Un viņa ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja. Un viņš tiem pavēlēja to nevienam nesacīt; bet, jo vairāk to aizliedza, jo vairāk tie to izpauda Un brīnījās ļoti par to un sacīja: „Viņš visas lietas ir labi darījis; viņš dara, ka pat kurlie dzird un mēmie runā.“
Marka 7:31-37 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un atkal izgājis no Tirus un Sidonas robežām, Viņš caur Dekapoles robežām nonāca pie Galilejas jūras. Un pie Viņa atveda vienu, kas bija kurlmēms, un Viņu lūdza, ka tam uzliktu roku. Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup pie malas un lika Savus pirkstus viņa ausīs un izspļāvis aizskāra viņa mēli; Un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: “Efata,” tas ir: “Atveries!” Un tūdaļ viņa ausis atvērās, un viņa mēles saite tapa svabada, un viņš runāja pareizi. Un Viņš tiem aizliedza, lai nevienam to nesaka; bet jo vairāk Viņš aizliedza, jo vairāk tie to sludināja, Un brīnījās ļoti par to un sacīja: “Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš kurlus dara dzirdošus un mēmus runājošus.”