Psalmi 90:1-12 - Salīdzināt visas versijas

Dalīties

Mozus, Dieva vīra, lūgšana. Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak, Dievs! Tu cilvēkus atkal dari par pīšļiem un saki: "Griezieties atkal atpakaļ, jūs cilvēku bērni!" Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze. Tu tos aizrauj kā plūdos, tie ir kā rīta miegs, tie ir kā zāle, kas agrumā ir augšanas spēka pilna, kas rītā atzeļ un zied, vakarā vīst un kalst. Jo mēs iznīkstam Tavu dusmu priekšā, tiekam iznīcināti Tavas bardzības dēļ. Tu liec mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus Sava vaiga gaismā. Jo visas mūsu dienas zūd Tavu dusmu kvēlē, mēs pavadām savus gadus kā pasaku. Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem. Bet kas gan izprot Tavu dusmu spēku, un kas saredz Tavas bardzības niknumu, Tevi bīdamies? Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!

Mozus, Dieva vīra, lūgšana. Kungs, Tu mums esi bijis par patvērumu uz radu radiem. Pirms kalni radušies, pirms zeme un pasaule radīta, Tu esi no mūžības uz mūžību, ak Dievs! Tu cilvēkus atkal dari par pīšļiem un saki: „Griezieties atkal atpakaļ, jūs cilvēku bērni!“ Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā vakardiena, kad tā pagājusi, kā vienas nakts sardze. Tu tos aizrauj kā plūdos, tie ir kā rīta miegs, tie ir kā zāle, kas agrumā ir augšanas spēka pilna, Kas rītā atz, eļ un zied, vakarā vīst un kalst. Jo mēs iznīkstam Tavu dusmu priekšā, tiekam iznīcināti Tavas bardzī-bas dēļ. Tu liec mūsu noziegumus savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus sava vaiga gaismā. Jo visas mūsu dienas zūd Tavu dusmu kvēlē, mēs pavadām savus gadus kā pasaku. Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem. Bet kas gan izprot Tavu dusmu spēku, un kas saredz Tavas bardzības niknumu, Tevi bīdamies? Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!

Mozus, Tā Dieva vīra, lūgšana. Kungs, Tu mums esi par patvērumu uz paaudžu paaudzēm; pirms kalni radušies un Tu zemi un pasauli biji izveidojis, Tu esi mūžīgi mūžam Stiprais Dievs. Tu cilvēkus dari par pīšļiem un saki: griezieties atpakaļ, jūs cilvēku bērni. Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā diena, kas vakar pagājusi, un kā vienas nakts sardze. Tu tos aizrauj kā plūdos; tie ir kā miegs, tie ir kā zāle, kas agrumā atzeļ, kas rītā zaļo un atzeļ un vakarā top nopļauta un kalst. Jo caur Tavu dusmību mēs iznīkstam un caur Tavu bardzību mēs topam izbiedēti. Tu liec mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus Sava vaiga gaismā. Jo visas mūsu dienas aiziet caur Tavu dusmību; mēs pavadām savus gadus kā nopūtas. Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi vai, ja kas ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un viņas labums ir grūtums un bēdas; jo tas aiziet ātri un mēs aizlidojam. Bet kas atzīst Tavas dusmības stiprumu un Tavu bardzību, Tevi bīdamies? Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka gudru sirdi dabūjam!