Latvian - Latvijas Bībeles biedrība, 2012 (NT) Non-Drama

Latvian - Latvijas Bībeles biedrība, 2012 (NT)

<div class="version vid3197 iso6393lvs" data-vid="3197" data-iso6393="lvs">
 <div class="book bkJHN">
 <div class="chapter ch4" data-usfm="JHN.4">
 <div class="label">4</div><div class="s">J&#275;zus un samariete</div><div class="p"> 1J&#275;zus uzzin&#257;ja, ka farizeji bija dzird&#275;ju&#353;i, ka vi&#326;&#353; darot par m&#257;cek&#316;iem un krist&#299;jot daudz vair&#257;k &#316;au&#382;u nek&#257; J&#257;nis, &#8211; 2lai gan J&#275;zus pats nekrist&#299;ja, bet vi&#326;a m&#257;cek&#316;i, &#8211; 3vi&#326;&#353; atst&#257;ja J&#363;deju un atkal dev&#257;s uz Galileju. 4Vi&#326;am vajadz&#275;ja iet caur Samariju. 5#1Moz 33:19; Joz 24:32Vi&#326;&#353; non&#257;k Samarijas pils&#275;t&#257;, v&#257;rd&#257; Zihara, tuvu pie t&#299;ruma, ko J&#275;kabs bija devis savam d&#275;lam J&#257;zepam. 6Tur bija J&#275;kaba aka. Bija ap sesto stundu, kad J&#275;zus, no ce&#316;a noguris, aps&#275;d&#257;s turpat pie akas. 7Tad n&#257;ca k&#257;da samariete smelt &#363;deni. J&#275;zus vi&#326;ai sac&#299;ja: &#8220;Dod man dzert!&#8221; 8Vi&#326;a m&#257;cek&#316;i bija nog&#257;ju&#353;i pils&#275;t&#257; iepirkt p&#257;rtiku. 9#Ezr 4:1&#8211;5; Neh 4:1&#8211;2Samariete vi&#326;am jaut&#257;ja: &#8220;K&#257; tu, j&#363;ds b&#363;dams, l&#363;dz dzert man, samarietei?&#8221; &#8211; jo j&#363;di ar samarie&#353;iem nesag&#257;j&#257;s. 10J&#275;zus atbild&#275;ja un vi&#326;ai sac&#299;ja: &#8220;Ja tu zin&#257;tu Dieva d&#257;vanu un kas ir tas, kas tev saka: dod man dzert, &#8211; tad tu b&#363;tu l&#363;gusi vi&#326;u un vi&#326;&#353; tev b&#363;tu devis dz&#299;vu &#363;deni.&#8221; 11Sieviete vi&#326;am sac&#299;ja: &#8220;Kungs, tev nav sme&#316;am&#257; trauka, un aka ir dzi&#316;a; no kurienes tad tev ir dz&#299;vais &#363;dens? 12Vai tu esi liel&#257;ks par m&#363;su t&#275;vu J&#275;kabu, kas devis mums &#353;o aku un dz&#275;ris no t&#257;s pats un vi&#326;a d&#275;li un vi&#326;a gan&#257;mpulki?&#8221; 13J&#275;zus vi&#326;ai atbild&#275;ja: &#8220;Ikvienam, kur&#353; dzer no &#353;&#299; &#363;dens, atkal sl&#257;ps. 14Bet, kur&#353; dzers no &#363;dens, ko es tam do&#353;u, tam nesl&#257;ps nem&#363;&#382;am; &#363;dens, ko es tam do&#353;u, k&#316;&#363;s vi&#326;&#257; par &#363;dens avotu, kas verd m&#363;&#382;&#299;gai dz&#299;v&#299;bai.&#8221; 15Sieviete vi&#326;am sac&#299;ja: &#8220;Kungs, dod man &#353;o &#363;deni, lai man vairs nesl&#257;ptu un man vairs neb&#363;tu j&#257;n&#257;k &#353;urp smelt.&#8221; 16Vi&#326;&#353; tai sac&#299;ja: &#8220;Ej, pasauc savu v&#299;ru un n&#257;c &#353;urp!&#8221; 17Sieviete atbild&#275;ja: &#8220;Man nav v&#299;ra.&#8221; J&#275;zus vi&#326;ai sac&#299;ja: &#8220;Tu pareizi saki: man nav v&#299;ra, &#8211; 18jo pieci v&#299;ri tev ir biju&#353;i, un tas, kas tev tagad ir, ar&#299; nav tavs v&#299;rs. To tu esi patiesi teikusi.&#8221; 19Sieviete vi&#326;am sac&#299;ja: &#8220;Kungs, es redzu, ka tu esi pravietis. 20M&#363;su t&#275;vi ir piel&#363;gu&#353;i Dievu &#353;aj&#257; kaln&#257;, bet j&#363;s sak&#257;t, ka t&#257; vieta, kur j&#257;piel&#363;dz, ir Jeruz&#257;lem&#275;.&#8221; 21J&#275;zus vi&#326;ai sac&#299;ja: &#8220;Tici man, sieva: n&#257;k stunda, kad j&#363;s nepiel&#363;gsiet T&#275;vu nedz &#353;aj&#257; kaln&#257;, nedz Jeruz&#257;lem&#275;. 22J&#363;s piel&#363;dzat to, ko j&#363;s nezin&#257;t, m&#275;s piel&#363;dzam, ko m&#275;s zin&#257;m, jo pest&#299;&#353;ana ir no j&#363;diem. 23Bet n&#257;k stunda, un t&#257; ir jau tagad, kad patiesie dievl&#363;dz&#275;ji piel&#363;gs T&#275;vu Gar&#257; un paties&#299;b&#257;. Jo T&#275;vs mekl&#275; t&#257;dus, kas vi&#326;u t&#257; piel&#363;dz. 24Dievs ir Gars, un, kas vi&#326;u piel&#363;dz, tiem to b&#363;s piel&#363;gt Gar&#257; un paties&#299;b&#257;.&#8221; 25Sieviete vi&#326;am sac&#299;ja: &#8220;Es zinu, ka n&#257;k Mesija, saukts Kristus, kad vi&#326;&#353; atn&#257;ks, vi&#326;&#353; to visu mums pasludin&#257;s.&#8221; 26J&#275;zus vi&#326;ai sac&#299;ja: &#8220;Tas esmu es, kas ar tevi run&#257;!&#8221; 27Un taj&#257; pa&#353;&#257; br&#299;d&#299; n&#257;ca vi&#326;a m&#257;cek&#316;i, un tie br&#299;n&#299;j&#257;s, ka vi&#326;&#353; run&#257; ar sievieti, tom&#275;r neviens neteica: ko tu mekl&#275;? &#8211; vai: ko tu run&#257; ar vi&#326;u? 28Tad sieviete atst&#257;ja savu &#363;dens trauku, nog&#257;ja pils&#275;t&#257; un sac&#299;ja &#316;aud&#299;m: 29&#8220;N&#257;ciet, skatiet cilv&#275;ku, kas man ir sac&#299;jis visu, ko es esmu dar&#299;jusi! Vai tikai tas nav Kristus?&#8221; 30Tad tie izg&#257;ja no pils&#275;tas un n&#257;ca pie vi&#326;a. 31Pa to starpu m&#257;cek&#316;i l&#363;dza vi&#326;u, sac&#299;dami: &#8220;Rabi, &#275;d!&#8221; 32Bet vi&#326;&#353; tiem teica: &#8220;Man ir &#275;diens, ko &#275;st, kuru j&#363;s nezin&#257;t.&#8221; 33Tad m&#257;cek&#316;i cits citam sac&#299;ja: &#8220;Neb&#363;s ta&#269;u k&#257;ds vi&#326;am atnesis &#275;st?&#8221; 34J&#275;zus tiem sac&#299;ja: &#8220;Mans &#275;diens ir dar&#299;t t&#257; gribu, kas mani ir s&#363;t&#299;jis, un piepild&#299;t vi&#326;a darbu. 35Vai j&#363;s nesak&#257;t: v&#275;l &#269;etri m&#275;ne&#353;i, un n&#257;k p&#316;aujamais laiks? &#8211; Redziet, es jums saku: paceliet savas acis un skatiet druvas, kas jau ir baltas p&#316;aujai. 36Jau p&#316;&#257;v&#275;js sa&#326;em algu un v&#257;c aug&#316;us m&#363;&#382;&#299;gai dz&#299;v&#299;bai, lai kop&#257; priec&#257;tos abi, s&#275;j&#275;js un p&#316;&#257;v&#275;js. 37Jo te patiess ir teiciens, ka cits ir, kas s&#275;j, un cits ir, kas p&#316;auj. 38Es j&#363;s s&#363;t&#299;ju p&#316;aut, kur j&#363;s neesat p&#363;l&#275;ju&#353;ies. Citi ir str&#257;d&#257;ju&#353;i, bet j&#363;s esat ien&#257;ku&#353;i vi&#326;u darb&#257;.&#8221; 39Bet daudzi samarie&#353;i no &#353;&#299;s pils&#275;tas s&#257;ka vi&#326;am tic&#275;t t&#257;s sievietes v&#257;rdu d&#275;&#316;, kura liecin&#257;ja: vi&#326;&#353; man ir pateicis visu, ko es esmu dar&#299;jusi. 40Kad nu samarie&#353;i n&#257;ca, l&#363;gdami vi&#326;u palikt pie tiem, tad vi&#326;&#353; palika tur divas dienas. 41Un daudz vair&#257;k &#316;au&#382;u k&#316;uva tic&#299;gi vi&#326;a v&#257;rdu d&#275;&#316;, 42bet sievietei tie sac&#299;ja: &#8220;M&#275;s ticam vairs ne tavas run&#257;&#353;anas d&#275;&#316;, jo pa&#353;i esam dzird&#275;ju&#353;i un zin&#257;m, ka patie&#353;&#257;m vi&#326;&#353; ir pasaules Pest&#299;t&#257;js!&#8221;</div><div class="s">Galminieka d&#275;la dziedin&#257;&#353;ana</div><div class="r">(Mt 8:5&#8211;13; Lk 7:1&#8211;10)</div><div class="p"> 43Un p&#275;c t&#257;m div&#257;m dien&#257;m vi&#326;&#353; izg&#257;ja no turienes uz Galileju. 44#Mt 13:57; Mk 6:4; Lk 4:24Jo J&#275;zus pats gan bija apliecin&#257;jis, ka pravietis sav&#257; t&#275;vu zem&#275; nav cie&#326;&#257;. 45#J&#326; 2:23Kad nu vi&#326;&#353; atn&#257;ca uz Galileju, tad galilejie&#353;i vi&#326;u uz&#326;&#275;ma, jo tie bija redz&#275;ju&#353;i visu, ko vi&#326;&#353; sv&#275;tkos Jeruz&#257;lem&#275; bija dar&#299;jis, jo ar&#299; vi&#326;i bija biju&#353;i sv&#275;tkos. 46#J&#326; 2:1&#8211;11Tad J&#275;zus atkal n&#257;ca Galilejas K&#257;n&#257;, kur vi&#326;&#353; &#363;deni bija p&#257;rv&#275;rtis v&#299;n&#257;. Un bija k&#257;ds &#311;&#275;ni&#326;a galminieks, kuram Kapernaum&#257; bija slims d&#275;ls. 47Izdzirdis, ka J&#275;zus ir atn&#257;cis no J&#363;dejas uz Galileju, tas n&#257;ca pie vi&#326;a un l&#363;dza, lai vi&#326;&#353; noietu un dziedin&#257;tu vi&#326;a d&#275;lu, kas bija pie mir&#353;anas. 48Tad J&#275;zus vi&#326;am sac&#299;ja: &#8220;Ja j&#363;s z&#299;mes un br&#299;numus neredzat, j&#363;s neticat.&#8221; 49&#310;&#275;ni&#326;a galminieks vi&#326;am sac&#299;ja: &#8220;Kungs, n&#257;c, pirms mans d&#275;ls mirst!&#8221; 50J&#275;zus tam sac&#299;ja: &#8220;Ej, tavs d&#275;ls ir dz&#299;vs!&#8221; Cilv&#275;ks notic&#275;ja v&#257;rdiem, ko sac&#299;ja J&#275;zus, un aizg&#257;ja. 51Vi&#326;am v&#275;l ejot, pret&#299; n&#257;ca vi&#326;a kalpi un tam pav&#275;st&#299;ja: &#8220;Tavs d&#275;ls ir dz&#299;vs!&#8221; 52Tad vi&#326;&#353; tiem vaic&#257;ja, kur&#257; br&#299;d&#299; d&#275;lam k&#316;uvis lab&#257;k. Tie vi&#326;am sac&#299;ja: &#8220;Vakar ap sept&#299;to stundu drudzis vi&#326;u atst&#257;ja.&#8221; 53Tad t&#275;vs saprata, ka tas noticis br&#299;d&#299;, kad J&#275;zus vi&#326;am sac&#299;ja: &#8220;Tavs d&#275;ls ir dz&#299;vs!&#8221; Un vi&#326;&#353; k&#316;uva tic&#299;gs pats un viss vi&#326;a nams. 54&#352;&#299; bija jau otr&#257; z&#299;me, ko J&#275;zus dar&#299;ja, no J&#363;dejas atn&#257;cis Galilej&#257;.</div>
 </div>
 </div>
</div>

New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.

Jēzus uzzināja, ka farizeji bija dzirdējuši, ka viņš darot par mācekļiem un kristījot daudz vairāk ļaužu nekā Jānis, – lai gan Jēzus pats nekristīja, bet viņa mācekļi, – viņš atstāja Jūdeju un atkal devās uz Galileju. Viņam vajadzēja iet caur Samariju. Viņš nonāk Samarijas pilsētā, vārdā Zihara, tuvu pie tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam. Tur bija Jēkaba aka. Bija ap sesto stundu, kad Jēzus, no ceļa noguris, apsēdās turpat pie akas. Tad nāca kāda samariete smelt ūdeni. Jēzus viņai sacīja: “Dod man dzert!” Viņa mācekļi bija nogājuši pilsētā iepirkt pārtiku. Samariete viņam jautāja: “Kā tu, jūds būdams, lūdz dzert man, samarietei?” – jo jūdi ar samariešiem nesagājās. Jēzus atbildēja un viņai sacīja: “Ja tu zinātu Dieva dāvanu un kas ir tas, kas tev saka: dod man dzert, – tad tu būtu lūgusi viņu un viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.” Sieviete viņam sacīja: “Kungs, tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad tev ir dzīvais ūdens? Vai tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas devis mums šo aku un dzēris no tās pats un viņa dēli un viņa ganāmpulki?” Jēzus viņai atbildēja: “Ikvienam, kurš dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kurš dzers no ūdens, ko es tam došu, tam neslāps nemūžam; ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” Sieviete viņam sacīja: “Kungs, dod man šo ūdeni, lai man vairs neslāptu un man vairs nebūtu jānāk šurp smelt.” Viņš tai sacīja: “Ej, pasauc savu vīru un nāc šurp!” Sieviete atbildēja: “Man nav vīra.” Jēzus viņai sacīja: “Tu pareizi saki: man nav vīra, – jo pieci vīri tev ir bijuši, un tas, kas tev tagad ir, arī nav tavs vīrs. To tu esi patiesi teikusi.” Sieviete viņam sacīja: “Kungs, es redzu, ka tu esi pravietis. Mūsu tēvi ir pielūguši Dievu šajā kalnā, bet jūs sakāt, ka tā vieta, kur jāpielūdz, ir Jeruzālemē.” Jēzus viņai sacīja: “Tici man, sieva: nāk stunda, kad jūs nepielūgsiet Tēvu nedz šajā kalnā, nedz Jeruzālemē. Jūs pielūdzat to, ko jūs nezināt, mēs pielūdzam, ko mēs zinām, jo pestīšana ir no jūdiem. Bet nāk stunda, un tā ir jau tagad, kad patiesie dievlūdzēji pielūgs Tēvu Garā un patiesībā. Jo Tēvs meklē tādus, kas viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas viņu pielūdz, tiem to būs pielūgt Garā un patiesībā.” Sieviete viņam sacīja: “Es zinu, ka nāk Mesija, saukts Kristus, kad viņš atnāks, viņš to visu mums pasludinās.” Jēzus viņai sacīja: “Tas esmu es, kas ar tevi runā!” Un tajā pašā brīdī nāca viņa mācekļi, un tie brīnījās, ka viņš runā ar sievieti, tomēr neviens neteica: ko tu meklē? – vai: ko tu runā ar viņu? Tad sieviete atstāja savu ūdens trauku, nogāja pilsētā un sacīja ļaudīm: “Nāciet, skatiet cilvēku, kas man ir sacījis visu, ko es esmu darījusi! Vai tikai tas nav Kristus?” Tad tie izgāja no pilsētas un nāca pie viņa. Pa to starpu mācekļi lūdza viņu, sacīdami: “Rabi, ēd!” Bet viņš tiem teica: “Man ir ēdiens, ko ēst, kuru jūs nezināt.” Tad mācekļi cits citam sacīja: “Nebūs taču kāds viņam atnesis ēst?” Jēzus tiem sacīja: “Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani ir sūtījis, un piepildīt viņa darbu. Vai jūs nesakāt: vēl četri mēneši, un nāk pļaujamais laiks? – Redziet, es jums saku: paceliet savas acis un skatiet druvas, kas jau ir baltas pļaujai. Jau pļāvējs saņem algu un vāc augļus mūžīgai dzīvībai, lai kopā priecātos abi, sējējs un pļāvējs. Jo te patiess ir teiciens, ka cits ir, kas sēj, un cits ir, kas pļauj. Es jūs sūtīju pļaut, kur jūs neesat pūlējušies. Citi ir strādājuši, bet jūs esat ienākuši viņu darbā.” Bet daudzi samarieši no šīs pilsētas sāka viņam ticēt tās sievietes vārdu dēļ, kura liecināja: viņš man ir pateicis visu, ko es esmu darījusi. Kad nu samarieši nāca, lūgdami viņu palikt pie tiem, tad viņš palika tur divas dienas. Un daudz vairāk ļaužu kļuva ticīgi viņa vārdu dēļ, bet sievietei tie sacīja: “Mēs ticam vairs ne tavas runāšanas dēļ, jo paši esam dzirdējuši un zinām, ka patiešām viņš ir pasaules Pestītājs!”


Un pēc tām divām dienām viņš izgāja no turienes uz Galileju. Jo Jēzus pats gan bija apliecinājis, ka pravietis savā tēvu zemē nav cieņā. Kad nu viņš atnāca uz Galileju, tad galilejieši viņu uzņēma, jo tie bija redzējuši visu, ko viņš svētkos Jeruzālemē bija darījis, jo arī viņi bija bijuši svētkos. Tad Jēzus atkal nāca Galilejas Kānā, kur viņš ūdeni bija pārvērtis vīnā. Un bija kāds ķēniņa galminieks, kuram Kapernaumā bija slims dēls. Izdzirdis, ka Jēzus ir atnācis no Jūdejas uz Galileju, tas nāca pie viņa un lūdza, lai viņš noietu un dziedinātu viņa dēlu, kas bija pie miršanas. Tad Jēzus viņam sacīja: “Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat.” Ķēniņa galminieks viņam sacīja: “Kungs, nāc, pirms mans dēls mirst!” Jēzus tam sacīja: “Ej, tavs dēls ir dzīvs!” Cilvēks noticēja vārdiem, ko sacīja Jēzus, un aizgāja. Viņam vēl ejot, pretī nāca viņa kalpi un tam pavēstīja: “Tavs dēls ir dzīvs!” Tad viņš tiem vaicāja, kurā brīdī dēlam kļuvis labāk. Tie viņam sacīja: “Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.” Tad tēvs saprata, ka tas noticis brīdī, kad Jēzus viņam sacīja: “Tavs dēls ir dzīvs!” Un viņš kļuva ticīgs pats un viss viņa nams. Šī bija jau otrā zīme, ko Jēzus darīja, no Jūdejas atnācis Galilejā.

Dëgjoj Jāņa 4