Папулярныя біблейскія вершы з Evangelijs pēc Mateusa 10

Падзяліцца

Raug, Es jyusus syutu, kai vuškas vylku vydā. Esit tad gudri, kai čyuskas, un vīnkōrši, kai bolūži.

Kas sovu dzeiveibu ceņšās izglōbt, tys jū pazaudēs; bet kas Manis dēļ sovu dzeiveibu pazaudēs, tys jū izglōbs.

Nasabeistit tūs, kas nōvej mīsu, bet dvēseles nūnōvēt naspēj; bet gon beistitēs Tō, kas dvēseli un mīsu var pazudynōt eļnē.

Kas sova krysta najam uz sevis un naīt Maņ pakaļ, tys Manis navā cīneigs.

Ikvīnu, kas Mani atzeis ļaužu prīškā, arī Es atzeišu muna Tāva prīškā, kurs ir dabasūs. Bet kas Manis aizalīgtu ļaužu prīškā, tō ari Es aizalīgšu sova Tāva prīškā, kurs ir dabasūs.

Dorit vasalus slymūs, celit augšā nūmyrušūs, padorit teirus špitaleigūs, dzenit ōrā valnus. Par veļti sajēmet, par veļti dūdit.

Tōpēc nasabeistit; jyus asat vērteigōki na zvērbuļu daudzums.

Nadūmojit, ka Es asmu atgōjis vērs zemes mīra nastu: na mīra, bet škāpa nastu atgōju.