Папулярныя біблейскія вершы з Evangelijs pēc Mateusa 9

Падзяліцца

Tūlaik Jys sovim mōceklim saceja: Pļōves lauks gon ir lels, bet strōdnīku moz. Tōpēc lyudzit pļōves lauka saiminīku, lai syuta uz sovu lauku strōdnīkus.

Ejte un mōcitēs saprast, kū tys nūzeimoj: Es grybu žāļsirdeibas, bet na upura. Jo Es naasmu nōcis aicynōt taisneigūs, bet gon grēcinīkus.

Radzādams ļaužu pulkus, jim leidzcīte; jo jī beja nūvōrguši un nūlaisti, kai vuškas, kurom navā gona.

Tū dzērdādams, Jezus saceja: Na vasalajim, bet gon slymajim ir vajadzeigs ōrsts.

Un Jezus apstaigōja vysus mīstus un sadžas, mōceidams tūs synagogōs, sludynōdams kēnests Evangeliju un dzīdynōdams ikvīnu slimeibu un ikvīnu vōjumu.