Evangelijs pēc Jōņa 4
4
IV.
K. Jezus Samarijā.
1Kad Kungs izzynōja, ka farizejim asūt stōsteits, ka Jezus īgyun vairōk mōcekļu un vairōk nūkrista na kai Jōņs, 2lai gon na pats Jezus, bet Jō mōcekli kristeja.
3Tad Jys, atstōjis Judeju, nūgōja uz Galileju.
4Jam beja jōīt pōri Samarijai. 5Jys atgōja natōli nu samarīšu mīsta, kuru sauce Sichar, klōt pi teiruma, kuru Jākubs atvēlēja sovam dālam Jezupam. 6Tur beja Jākuba oka. Jezus, nu ceļa nūguris, pi okas apsāda. Tys beja ap sastū stuņdi. #4:6 Ap sastū, pēc myusu laika, ap 12 dīnā. #4:6 Jākuba oka vēļ tagad ir ap 23 metri dziļa.
7Te atgōja vīna samarīte yudiņa smaltu. Jezus tai saceja: īdūd maņ dzert. 8Jō mōcekli beja aizgōjuši uz mīstu pōrtykas nūpērktu.
9Bet sīvīte samarīte Jam saceja: Kai tad tu, jūds byudams, prosi nu manis, sīvītes, kas asu samarīte, dzert? (jūdi tadei ar samarīšim sadareigi nadzeivōja). 10Jezus jai atbyldādams saceja: Jo tu pazeitu Dīva dōvonu un kas ir Tys, kas tev soka: Dūd maņ dzert, tad gon tu poša praseitu, un Jys tev īdūtu dzeivū yudini. #4:10 Dzeivū yudini — patīseibu un žēlesteibu. 11Kungs, saceja sīvīte, tev tadei nava ar kū īsmeļt, bet oka ir dziļa. Kur tad tu jimsi dzeivū yudini? 12Vai tu esi lelōks par myusu tāvu Jākubu, kurs mums šū oku īdeve, un nu jōs dzēre i pats, i jō bārni, i jō gonomi pulki.
13Jezus atbyldādams jai saceja: Ikvīns, kas šytū yudini dzer, otkon slōpst, 14bet kas dzers yudini, kuru Es jam īdūšu, tys myužam vairs naslōps, jo yudiņs, kuru Es jam īdūšu, paliks jamā par strūklojūšū uz myužeigū dzeivi yudiņa olūtu. 15Sīvīte Jam saceja: Kungs, īdūd maņ tō yudiņa, ka es naslōptu, un ka maņ vairs navajadzatu īt uz šenīni smaltu. 16Jezus jai saceja: Ej, pasauc sovu veiru un atej šur. 17Sīvīte atbiļdēja un saceja: Maņ veira navā. Jezus tai saceja: Tu labi soki, ka tev navā veira, 18tev gon beja pīci veiri, un tys, ar kuru tagad dzeivoj, navā tovs veirs. Šyte tu pasaceji taisneibu. 19Sīvīte Jam saceja: Kungs, es radzu, ka tu esi pravīts. 20Myusu tāvi tadei lyudzēs vērs šō kolna, bet jyus sokat, ka Jeruzalemā asūt tei vīta, kur vajag Dīvu lyugt. 21Jezus atbiļdēja: Tici Maņ, sīvīt, ka tyvojās stuņde, kad ni Jeruzalemā, ni vērs šō kolna jyus Tāvam gūda naatdūsit. 22Jyus atdūdat gūdu tam, kō nazynot, mes atdūdam gūdu tam, kū zynom: Pesteišona tadei nōk nu jūdim. 23Bet jau tyvojās stuņde, un jei ir jau patlaban te, kod eistī gūdynōtōji atdūs Tāvam gūdu gorā un patīseibā. Un Tāvs taidu Jō gūdynōtōju grib. 24Dīvs ir Gors, un tōpēc tim, kas Jū gūdynoj, jōgūdynoj gorā un patīseibā. 25Sīvīte Jam saceja: Es zynu, ka atīs Mesiass, kuru sauc Kristus; un kad Jys atīs, tad vysu mums pasludynōs. 26Jezus jai atbiļdēja: Es asmu Tys, kas ar tevi runoju.
27Tamā breidī atgōja mōcekli un breinōjōs, ka Jys runojās ar sīvīti. Tūmār nivīns navaicōja: Kō Tu gribi, vai ari: Kū Tu ar jū runoj? 28Sīvīte, atstōjuse sovus yudiņa traukus, aizgōja uz mīstu un īdzeivōtōjim saceja: 29Ejte un apskotit cylvāku, kurs maņ vysu izstōsteja, kū beju darejuse. Vai tys nav tik Kristus? 30Un tī, izgōjuši nu mīsta, atgōja pi Jō.
31Tam laikam mōcekli Jū pīrunōja: Mōceitōj, ēd. 32Bet Jys tim atbiļdēja: Maņ ēsšonai ir pōrtyka, kuras jyus nazynot. 33Mōcekli sovā storpā saceja: Vai tad Jam kas ēst ir atnesis? 34Jezus tim saceja: Muna pōrtyka ir piļdeit Tō vaļu, kas Mani syuteja, un Jō lītu izvest leidz golam. 35Vai tad jyus nasokot: Par četri mēneši byus klōt pļōves laiks? Raug, Es jums soku: Pacelit uz augšu jyusu acis un apskotit teirumus, ka jī jau pļōvei ir bolti. #4:35 Sākla, kuru K. Jezus īsēja samarīšu sirdīs, dūd bogōtu ražu. Jūs sirdis jau ir nūbrīdušas K. Jezus mōceibas pījimšonai. 36Raug, pļōvējs jau sajam atmoksu un krōj augļus myužeigai dzeivei; lai, kai sējējs, tai ari pļōvējs reizē varātu prīcōtīs. #4:36 Sējējs ir K. Jezus; pļōvēji — K. Jezus mōcekli. 37Šite ir pīmārojams sokamvōrds: Vīns ir sējējs, ūtrs — pļōvējs. 38Es jyusus syutu tō savōktu, par kū naasat pyulējušīs; dorbu ir pastrōdōjuši citi, un jyus asat jūs dorbā īgōjuši.
39Daudzeji tō mīsta samarīši Jam īticēja, jo sīvīte apgolvōja: Jys maņ pastōsteja vysu, kū es beju darejuse. 40Samarīši, atgōjuši pi Jō, lyudze, ka Jys pi jim palyktu. 41Un Jys tur palyka divi dīnas. Un vēļ daudzejī Jō mōceibas dēļ Jam īticēja. 42Jī sīvītei saceja: Tagad mes natycam tovas līceibas dēļ, bet gon poši Jū dzērdējom un pōrsalīcynōjom, ka Tys ir eistyn pasauļa Pesteitōjs. #4:42 Samarīši izzeist, ka K. Jezus na tikai jūs, bet ari vysu pasauli izpesteis.
K. Jezus Galilejā.
43Pēc divejom dīnom Jys nu turīnes izgōja un aizgōja uz Galileju. 44Un Jezus pats līcynōja, ka nivīns pravīts sovā dzimtinē nateik cīneits. 45Kad Jys īgōja Galilejā, galilejīši Jū pījēme ar prīcu, jo jī vysu zynōja, kū Jys svātku laikā Jeruzalemā padareja, jo ari jī ap svātkim beja tur aizgōjuši.
46Tai tad Jys otkon atgōja uz Galilejas Kanu, kur yudini par veinu beja pōrvērtis. Kafarnaumā gulēja slyms vīna vērsinīka dāls. 47Izdzērdis, ka Jezus nu Judeas atgōjis uz Galileju, tys atgōja pi Jō un lyudze, ka Jys aizītu un padareitu vasalu jō dālu, jo tys jau beja tyvu pi mēršonas. 48Jezus tam saceja: Jo naredzēsit zeim’u un breinumu, jyus naticēsit. 49Vērsinīks lyudze: Kungs, aizej, koleidz muns dāls vēļ navā miris. 50Jezus jam saceja: Ej, tovs dāls dzeivoj.
51Tys cylvāks īticēja vōrdim, kurus Jezus saceja, un aizgōja. Uz ceļa jam aizgōja prīškā jō kolpi un saceja: Tovs dāls dzeivoj. 52Tad jys praseja, kurā stuņdē jam ir sōcis byut lobōk. Tī jam atbiļdēja: Vakar ap septeitū stuņdi karstīne jū atstōja. 53Tad tāvs pazyna, ka tei ir tei poša stuņde, kurā Jezus jam saceja: Tovs dāls dzeivoj. Un jys reizē ar vysu sovu sātu palyka ticeigs.
54Šytys ir pēc kōrtas ūtrais breinums, kuru Jezus, nu Judeas uz Galileju atsagrīzis, padareja.
Цяпер абрана:
Evangelijs pēc Jōņa 4: LGT
Пазнака
Падзяліцца
Капіяваць
Хочаце, каб вашыя адзнакі былі захаваны на ўсіх вашых прыладах? Зарэгіструйцеся або ўвайдзіце
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.