Evangelijs pēc Mateusa 2
2
II.
Gudrī nu austrumim.
1Kad, Judeas Betleemā kēneņa Eroda laikā, pīdzyma Jezus, raug, nu austrumim uz Jeruzalemu atgōja gudrī un saceja: #2:1 Gudrūs austrumu zemēs sauce par magim. Jī nūsadorbōja ar dobas, seviški zvaigžņu pēteišonu. Vālōk gudrūs, kuri beja aizgōjuši uz Betleemu, sōce saukt par kēnenim. 2kur ir jaunpīdzymušais jūdu kēneņš? Mes tadei redzējom austrumūs Jō zvaigzni un atgōjom Jō gūdynōtu. 3Tū izdzērdis, kēneņš Erods ļūti nūsabeida, un reizē ar jū ari vysa Jeruzalema. 4Saaicynōjis tad vysus tautas vērsgoreidznīkus un Rokstim mōceitūs, klause nu jim, kur Kristum beja jōdzymst. 5Un tī jam atbiļdēja: Judeas Betleemā, jo pi pravīša stōv raksteits tai:
6Un tu, jūdu zemes Betleem,
nimoz naesi tei mozōkō storp jūdu golvas piļsātom,
jo nu tevis nōks vaļdinīks,
kas vaļdēs munu tautu Izraeli.
7Tad Erods, slapyn ataicynōjis pi sevis gudrūs, ryupeigi nu jim izvaicōja par zvaigznes pasarōdeišonōs laiku, 8un, syuteidams jūs uz Betleemu, saceja: Ejte un izzynojit labi par bārnu un, kai tik atrassit, paziņojit maņ, lai un es aizgōjis Jū pagūdynōtu.
9Jī, nūsaklausejuši kēneņa, devēs ceļā. Un, raug, tei zvaigzne, kuru beja redzējuši austrumūs, otkon gōja jūs prīškā, koleidz, nūgōjuse vērs tōs vītas, kur beja bārns, nūstōja. 10Īraugūt zvaigzni, jī nūsaprīcōja ar ļūti lelu prīcu. 11Un, īejūt mōjā, īraudzeja bārnu ar Jō mōti Mariju, un, pakreitūt uz vaiga, atdeve Jam gūdu. Tad, atdarejuši sovus krōjumus, upurēja Jam dōvonas: zaltu, kyupynojamū un myrru. #2:11 Pēc austrumu īroduma nivīns bez dōvonom pi kēneņa nagōja. Gudrī Pesteitōjam kai kēneņam atnese dōvonā zaltu, kai prīsteram — kyupynojamū, kai cylvākam — myrru.
12Un, sapnā pōrsorgōti, lai naītu pi Eroda, jī atsagrīze uz sovu molu pa cytu ceļu.
13Kad jī beja aizgōjuši, raug, Kunga eņgeļs pasarōdeja Jezupam sapnā un saceja: Celīs, jem Bārnu un Jō mōti un bēdz uz Egipti, un palīc tur, cikom tev pasaceišu, jo Erods meklēs Bārna, lai jū nūnōvātu.
14Jys pīsacēlis pajēme Bārnu un Jō mōti un tamā pat naktī aizbāga uz Egipti 15un palyka tur leidz Eroda nōvei. Lai izapiļdeitu tys, kū Kungs caur pravīti beja sacejis:
Nu Egiptes atsauču sovu dālu.
16Erods, radzādams, ka gudrī jū pīvyla, ļūti aizadusmōja un lyka nūnōvēt vysus Betleemā un vysā jōs apkōrtnē asūšūs diveju godu un jaunōkūs bārnus, skaitūt pēc tō laika, kuru jys nu gudrajim beja izklaušņōjis. 17Tad izapiļdeja tys, kū pravīts Jeremijs beja sacejis:
18Ramā ir dzēržams bolss,
daudz bažu un ryugtu osoru;
Rachele apraud sovus bārnus
un naļaun sevis prīcynōt, jo jūs vairs navā.
19Kad Erods beja nūmiris, raug, Egiptē Kunga eņgeļs pasarōdeja Jezupam sapnā un saceja: 20Celīs, jem Bārnu un Jō mōti un ej atpakaļ uz izraelīšu zemi, jo tī, kas meklēja Bārna dzeiveibas, jau nūmyra.
21Pīsacēlis, jys pajēme Bārnu un Jō mōti un gōja uz izraelīšu zemi. 22Bet izdzērdis, ka pēc sova tāva Eroda, Judeas apgobolu pōrvolda jō dāls Archeļauss, beidōs tur īt, un, sapnā pōrsorgōts, aizgōja uz Galilejas apgobolu. 23Un īgōjis tur nūsamete dzeivōt vīnā mīstā, kuru sauc Nazarete, jo tai beja jōizapylda pravīšu vōrdim: Jū sauks par Nazarejīti.
Цяпер абрана:
Evangelijs pēc Mateusa 2: LGT
Пазнака
Падзяліцца
Капіяваць
Хочаце, каб вашыя адзнакі былі захаваны на ўсіх вашых прыладах? Зарэгіструйцеся або ўвайдзіце
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.