OTRA ĶĒNIŅU 14
14
1Un Joasa, Israēla ķēniņa Joahasa dēla, otrā valdīšanas gadā Amacja, Jūdas ķēniņa Joasa dēls, kļuva ķēniņš Jūdā.
2Viņam bija divdesmit pieci gadi, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja kā ķēniņš divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē; viņa māte saucās Joadana un bija cēlusies no Jeruzālemes.
3Un viņš darīja to, kas ir taisns tā Kunga acīs, kaut gan ne tā kā viņa ciltstēvs Dāvids, bet gan kā viņa paša tēvs Joass.
4Tikai augstieņu svētnīcas netika nopostītas, tauta vēl joprojām pienesa kaujamos upurus un kvēpināja augstienēs.
5Pēc tam, kad viņa ķēniņa vara bija nostipnnājusies, viņš lika sodīt ar nāvi tos savus kalpus, kuj-i bija viņa tēvu, ķēniņu, nogalinājuši.
6Bet slepkavu dēlus viņš nenogalināja, kā tas ir rakstīts Mozus bauslības grāmatā, kur tas Kungs ir pavēlējis, sacīdams: „Nenonāvējiet tēvus bērnu dēļ nedz arī bērnus tēvu dēļ, bet lai ikviens mirst pats savu grēku dēļ.“
7Un viņš bija arī tas, kas nogalināja desmit tūkstoš ēdomiešus Sāls ielejā un ieņēma Selu ar cīņu un nosauca to—tāds tās vārds ir vēl līdz šai dienai—Jokteēla.
8Toreiz Amacja nosūtīja vēstnešus pie Joasa, Joahasa dēla, Jehus mazdēla, Israēla ķēniņa, un lika tam pateikt: „Nāc, mērosimies viens ar otru spēkiem!“
9Bet Israēla ķēniņš Joass sūtīja sūtņus pie Jūdas ķēniņa Amacjas un lika tam atbildēt: „Ērkšķu krūms Libanonā sūtīja pie ciedru koka Libanonā, sacīdams: „Dodi savu meitu manam dēlam par sievu!“ Bet tad skrēja Libanona meža zvēri pāri par ērkšķu krūmu un to samina.
10Tu gan, patiešām, esi sakāvis Ēdomu, un tāpēc tavs sirdsprāts lepojas. Paturi savu godu un paliec mājās; kāpēc tu gribi dzīties pēc nelaimes, ka tu pats krīti, un Jūda līdz ar tevi?“
11Bet kad Amacja neklausīja, tad Joass, Israēla ķēniņš, devās kalnā, un tie mērojās spēkiem viens ar otru, viņš un Amacja, Jūdas ķēniņš, pie Bet-Šemešas Jūdas zemē.
12Un Israēls sakāva Jūdu, un tie bēga ikviens savā teltī.
13Un Joass, Israēla ķēniņš, sagūstīja Amacju, Joasa dēlu, Ahasjas dēla dēlu, Jūdas ķēniņu pie Bet-Šemešas, un viņš lika, pēc tam kad tas ienāca Jeruzālemē, nopostīt tās mūļ-us četri simti olekšu garumā, sākot no Ēfraima vārtiem līdz Stūra vārtiem.
14Un viņš paņēma visu zeltu un sudrabu un visus rīkus, kas bija novie-toti ta Kunga namā un ķēniņa pils noliktavās, un viņš paņēma bērnus par ķīlniekiem un atgriezās atpakaļ Samarijā.
15Un kas vēl par Joasu stāstāms, ko viņš darījis, un viņa varoņa gaitas, kā viņš cīnījās ar Jūdas ķēniņu Amacju, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
16Un Joass apgūlās pie saviem tēviem, un viņš tika aprakts pie Israēla ķēniņiem Samarijā, un viņa dēls Jerobeāms kļuva ķēniņš viņa vietā.
17Bet Jūdas ķēniņš Amacja, Joasa dēls, pēc Israēla ķēniņa Joasa, Joahasa dēla, nāves, dzīvoja vēl piecpadsmit gadus.
18Un kas vēl ir stāstāms par Amacju, tas ir uzrakstīts Jūdas ķēniņu Laiku grāmatā.
19Kad nu notika sacelšanās pret viņu Jeruzālemē, tad viņš aizbēga uz Lachišu; bet viņam uz Lachišu nosūtīja pakaļ ļaudis, kas viņu tur nogalināja.
20Un tie viņu pārveda uzliktu uz zirgu mugurām, un viņš tika aprakts pie saviem tēviem Jeruzālemē Dāvida pilsētā.
21Un visa Jūdas tauta izraudzīja Asarju, kas bija sešpadsmit gadus vecs, un iecēla viņu par ķēniņu viņa tēva Amacjas vietā.
22Un viņš uzcēla Ēlatu un to atkal pievienoja Jūdam, pēc tam kad pats ķēniņš jau bija apgūlies pie saviem tēviem.
23Un Jūdas ķēniņa Amacjas, Joasa dēla, piecpadsmitajā valdīšanas gadā Jerobeāms, Joasa dēls, sāka valdīt Samarijā kā ķēniņš pār Israēlu un valdīja četrdesmit vienu gadu.
24Un viņš darīja to, kas bija ļauns tā Kunga acīs, un viņš nenovērsās no Jerobeāma, Nebata dēla, grēku darbiem, ar kuriem tas pavedināja Israēlu grēkot.
25Un viņš pievienoja atkal atpakaļ Israēlam to robežu novadu, kas sākas no ieejas uz Hamatu un sniedzas līdz Tuksneša jūrai, kā tas Kungs, Israēla Dievs, bija ar sava kalpa, pravieša Jonas, Amitaja dēla, kas bija no Gat-Heferas, starpniecību runājis.
26Patiesi, tas Kungs ievēroja, ka Israēla piemeklējumi bija ļoti rūgti un ka tie, kufi saistīti un pat kup vēl brīvībā, visi bija Israēlā pagalam un ka nekāda palīga Israēlam nebija.
27Arī nebija tas Kungs izsacījis draudus, ka Viņš nodomājis izdzēst Israēlu vārdu no pasaules, un tādēļ Viņš sniedza viņiem savu palīdzību ar Jerobeāma, Joasa dēla, roku.
28Un pārējie Jerobeāma vārdi un viss, ko vien viņš ir darījis, arī viņa varoņdarbi, kujrus tas izcīnīja, un kā viņš atkal atguva no Jūdas un pievienoja Israēlam ir Damasku, ir Hamatu, tas viss ir aprakstīts Israēla ķēniņu Laiku grāmatā.
29Un Jerobeāms apgūlās pie saviem tēviem, Israēla ķēniņiem, un viņa dēls Zacharja kļuva ķēniņš viņa vietā.
Currently Selected:
OTRA ĶĒNIŅU 14: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.