ECECHIELA 34
34
1Pēc tam man atklājās tā Kunga vārds, kas man sacīja:
2„Cilvēka bērns, vērs savus pravietojumus pret Israēla ganiem, saki šiem ganiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Bēdas Israēla ganiem, kas ganījuši tikai paši sevi! Vai ganiem nebija avis ganīt?
3Jūs viņu pienu gan dzerat, ar viņu vilnu ģērbjaties un kaujat taukās, bet avis vispārīgi jūs neganāt.
4Vājās jūs nekopjat un nespēcināt, slimās nedziedināt, ievainotās nepārsienat, izklīdušās nesadzenat kopā, pazudušās nemeklējat, bet ar tām rīkojaties varmācīgi un nežēlīgi.
5Tā tās izklīda, tāpēc ka tām nebija gana, un izklīdušas tās kļuva plēsīgiem zvēriem par barību un pazuda.
6Manas avis maldās pa visiem kalniem un augstiem pakalniem, tās izklīdušas pa visu zemi, un neviens nerūpējas par tām un neuzmeklē tās.
7Tādēļ jūs, gani, uzklausait tā Kunga vārdu!
8Tik tiešām, ka Es dzīvoju“, —saka Dievs tas Kungs, —„tāpēc ka manas avis kritušas laupītājiem par guvumu un lauku zvēriem par barību, jo tām nebija gana un mani gani nerūpējās par manām avīm, bet tikai paši par sevi, tie neganīja manas avis, bet aprūpēja tikai sevi pašus,
9Tāpēc jūs, gani, uzklausait tā Kunga vārdu!
10Tā saka Dievs tas Kungs: Es celšos pret šiem ganiem, Es atprasīšu savas avis no viņu rokas un izbeigšu viņu gana amatu, lai tie negana paši sevi. Es atraušu savas avis viņu mutei, lai tās nav viņiem vairāk par barību.“
11Jo tā saka Dievs tas Kungs: „Redzi, Es pats tagad rūpēšos par savām avīm un gādāšu par tām,
12Kā gans rūpējas par savu ganāmo pulku, tiklīdz kā dažas no viņa avīm atšķīrušās no pārējā bara, tā Es rūpēšos par savām avīm un centīšos dabūt tās atpakaļ no visām tām vietām, kur tās bija izklīdinātas apmākušās un tumšās dienās.
13Es tās izvedīšu ārā no tautām un salasīšu tās pa dažādām zemēm un aizvedīšu tās atpakaļ viņu pašu zemē un tās ganīšu Israēla kalnos un lejās un visos apdzīvotos zemes novados.
14Es tās ganīšu labās ganībās, Israēla augstajos kalnos būs viņu ganāmās vietas. Tur tās atdusēsies jauko nokaļņu aplokos, un tur tām būs treknas ganības Israēla kalnos.
15Es pats būšu savu avju gans, un Es pats tās saguldīšu“, saka Dievs tas Kungs.
16„Nomaldījušās Es uzmeklēšu, noklīdušās Es salasīšu un atgādāšu atpakaļ, ievainotās pārsiešu un slimās dziedināšu, taukās un stiprās Es pasargāšu, Es tās ganīšu, kā Man tas liksies pareizi.
17Bet jūs, manas avis“, —tā saka Dievs tas Kungs—„uzklausiet Mani: Es turēšu tagad tiesu pašu avju starpā un uzstāšos arī pret auniem un āžiem.
18Vai tā jums vēl par maz, ka jūs ganāties pašās labākās ganībās? Vai gribat arī savas atlikušās ganības kājām samīdīt? Jums ir skaidrs ūdens dzeršanai. Vai jūs gribat arī atlikušo ar savām kājām saduļķot?
19Un tad manas avis lai ēd ganībās, ko jūs kājām samīdījuši, un lai dzer to ūdeni, ko jūs ar savām kājām saduļķojuši?
20Tādēļ saka Dievs tas Kungs: „Redzi, Es šķirošu treknās un liesās avis un turēšu tiesu viņu starpā.
21Tāpēc ka jūs vājās avis stumdāt ar sāniem un pleciem un badāt tās ar ragiem, kamēr tās esat izdzinuši laukā,
22Tad Es nākšu savām avīm palīgā, lai tās nekļūst jums par laupījumu, un Es spriedīšu tiesu atsevišķu avju starpā.
23Es tām iecelšu vienu vienīgu ganu, kas tās ganīs, savu kalpu Dāvidu, viņš tās ganīs un būs viņu gans.
24Un Es, tas Kungs, būšu viņu Dievs, un mans kalps Dāvids būs valdnieks viņu vidū, Es, tas Kungs, esmu to tā noteicis.
25Un Es slēgšu ar tām miera derību un izdzīšu ārā no zemes kaitīgos dzīvniekus, tā ka tās varēs pat tukšos klajumos droši dzīvot un mežos mierīgi dusēt.
26Es tās svētīšu un piešķiršu svētību arī visai savai kalna zemei, Es došu lietu savā laikā: tas būs svētības lietus.
27Koki laukā nesīs savus augļus, un zeme dos savas ražas, un tie droši dzīvos savā zemē un atzīs, ka Es esmu tas Kungs, ja Es sarauju viņu jūga sakas un atsvabinu tos no viņu kalpinātāju rokas.
28Tad tie nebūs vairs pagāniem par laupījumu, meža zvēri tos neaprīs, tie dzīvos drošībā, un neviens tos netraucēs un nebiedēs.
29Es tiem došu ražīgus un auglīgus stādus, tā ka tiem nebūs jācieš savā zemē bads un nebūs jādzird pagānu ļaunprātīgie nicinājumi.
30Tad tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs, viņu Dievs, un esmu kopā ar viņiem un tie, Israēla nams, ir mana tauta“, tā saka Dievs tas Kungs.
31„Jūs esat manas avis, manu ganību avis, jūs cilvēki, un Es esmu jūsu Dievs“, —tā saka Dievs tas Kungs.
Currently Selected:
ECECHIELA 34: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
