VĒSTULE EBRĒJIEM 11
11
1Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.
2Jo, tanī stāvēdami, tēvi ir saņēmuši liecību.
3Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.
4Ticības spēkā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains; tās dēļ par viņu ir liecināts, ka viņš ir taisns, kā Dievs par viņa dāvanām ir liecinājis; tās dēļ viņš vēl runā, kaut arī miris.
5Ticības spēkā Enochs tika aizrauts, tā ka viņš neredzēja nāvi, un viņu neatrada, tāpēc ka Dievs viņu bij aizrāvis. Jo pirms aizraušanas par viņu ir nodota liecība, ka viņš Dievam paticis.
6Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.
7Ticības spēkā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu attiecībā uz vēl neredzamo un savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai; tās dēļ viņš nicināja pasauli un kļuva tās taisnības mantinieks, kas nāk no ticības.
8Ticības spēkā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja nezinādams, kurp viņš iet.
9Ticības spēkā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Izāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem.
10Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kujras cēlējs un radītājs ir Dievs.
11Ticības spēkā ari tā pati Sāra spēja kļūt māte, neraugoties uz vecumu, jo turēja par uzticamu to, kas devis apsolījumu.
12Tāpēc ari no viena cilvēka, kas turklāt vēl bija vecuma nespēkā, ir dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmala.
13Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes.
14Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka viņi meklē tēviju.
15Un ja viņi būtu domājuši par to zemi, no kuras bija izgājuši, tad viņiem būtu bijis laiks atgriezties.
16Bet nu tie tiecas pēc labākas, tas ir—debesu tēvijas. Tāpēc arī Dievs netur par kaunu, ka tie viņu sauc par savu Dievu, jo viņš tiem sagatavojis pilsētu.
17Ticības spēkā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Izāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumus,
18Par ko bija teikts: „Pēc Izāka tev pēcnācēji tiks nosaukti,“
19Jo viņš domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to ari saņēma atpakaļ kā līdzību.
20Ticības spēkā Izāks nākotnei svētīja Jēkabu un Ēzavu.
21Ticības spēkā Jēkabs mirdams it svētījis abus Jāzepa dēlus un ir pielūdzis Dievu, noliecies pār sava zižļa galu.
22Ticības spēkā Jāzeps mirdams ir runājis par Israēla bērnu iziešanu un devis norādījumus par saviem kauliem.
23Ticības spēkā Mozu pēc dzimšanas viņa vecāki paslēpa trīs mēnešus, tāpēc ka viņi redzēja, ka bērns ir jauks. Un viņi nebijās no valdnieka pavēlēm.
24Ticības spēkā Mozus, liels izaudzis, liedzās saukties par faraona meitas dēlu,
25Labāk gribēdams kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu, nekā īsu laiku baudīt grēcīgu laimi,
26Par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā Ēģiptes mantas, jo viņš raudzījās uz atmaksu.
27Ticības spēkā viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no valdnieka dusmām, jo, it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja.
28Ticības spēkā viņš izpildīja paschas svētku ierašu un slacīšanu ar asinīm, lai pirmdzimušo maitātājs tos neaiztiktu.
29Ticības spēkā viņi izgāja cauri Sarkanajai jūpai kā pa sausu zemi, ko mēģinot, ēģiptieši noslīka.
30Ticības spēkā sabruka Jerikas mūri pēc tam, kad septiņas dienas tiem bija gājuši apkārt.
31Ticības spēkā netikle Rahaba negāja bojā līdz ar neticīgajiem, draudzīgi uzņēmusi pie sevis izlūkus.
32Un ko vēl lai saku? Man pietrūktu laika stāstīt par Gideonu, Baraku, Sampsonu, Jeftu, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem,
33Kas ar ticību valstis ir uzvarējuši, taisnus darbus darījuši, apsolījumus saņēmuši, lauvu rīkles aizbāzuši,
34Uguns spēku nodzēsuši, zobena asmenim izbēguši, pārvarējuši nespēku, karā stipri kļuvuši, svešus kara pulkus piespieduši bēgt.
35Sievas savus mirušos atguvušas ar augšāmcelšanos. Bet citi tika mocīti, nepieņemdami atsvabināšanu, lai iegūtu augšāmcelšanos.
36Citi izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu.
37Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti;
38Viņi, kupu pasaule nebija cienīga, maldījās pa tuksnešiem un kalniem un alām un zemes aizām.
39Un šie visi, lai gan ticības dēļ viņi ir saņēmuši liecību, nesaņēma apsolīto,
40Tāpēc, ka Dievs mums kaut ko labāku bija paredzējis, lai viņi bez mums nesasniegtu pilnību.
Currently Selected:
VĒSTULE EBRĒJIEM 11: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.