JĒKABA VĒSTULE 1
1
1Jēkabs, Dieva un Kunga Jēzus Kristus kalps, sūta sveicienu divpadsmit ciltīm, kas dzīvo izkaisītas.
2Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdinā-šanās,
3Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana sagādā izturību.
4Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim, un jums nebūtu nekāda trū-kuma.
5Bet ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.
6Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.
7Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,
8Lai nedomā, ka viņš no tā Kunga ko saņems.
9Bet lai zemais brālis lepojas ar savu augstumu,
10Bet bagātais ar savu zemumu, jo kā zāles zieds viņš iznīks.
11Jo saule uzlec ar savu svelmi un izkaltē zāli, un viņas zieds nokrīt, un tās vaiga skaistums iet bojā. Tāpat bagātnieks novītīs savās gaitās.
12Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas viņu mīl.
13Neviens kārdināšanā lai nesaka: Dievs mani kārdina, jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina.
14Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama.
15Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks, padarīts, dzemdē nāvi.
16Nemaldaities, mani mīļie brāļi!
17Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas.
18No brīvas gribas viņš mūs ir dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu savā ziņā viņa radījumu pirmaji.
19Zinait, mani mīļie brāļi: lai ikviens eilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties,
20Jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.
21Tāpēc nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.
22Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami.
23Jo, ja kads ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas līdzinās vīram, kas savu miesīgo seju aplūko spogulī.
24Jo viņš sevi aplūko un aiziet un tūlīt aizmirst, kāds viņš bija.
25Bet kas, ieskatīsies un paliks pilnīgajā svabadības likumā, nebūdams aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.
26Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta.
27Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.
Currently Selected:
JĒKABA VĒSTULE 1: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.