SALAMANA PAMĀCĪBAS 7
7
1Mans dēls, iegaumē manus vārdus un saglabā sevī dzīvus manus baušļus!
2Ja tu paturēsi savā atmiņā dzīvus manus baušļus un ja tu glabāsi manus likumus kā savu acu raugu, tad tu dzīvosi!
3Piesieni tos pie saviem pirkstiem, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes!
4Uzrunā patiesības atziņu, sacīdams: „Tu esi mana māsa!“ Un nosauc gudrību par savu draudzeni,
5Lai tu kļūtu pasargāts gan no sveša vīra sievas, gan ari ik no vienas citas, kas lokanu valodu runā.
6Lūk, es skatījos pa sava nama logu cauri sētas skadriņiem
7Un noraudzījos jaunajos nejēgās, un starp jaunajiem zēniem manu uzmanību it īpaši saistīja kāds muļķīgi vientiesīgs jauneklis,
8Kas pagāja garām zināmam ielas stūrim un novirzījās uz ceļu gar viņas māju
9Vakara krēslā, kad jau bija satumsis un bezmaz jau iestājusies nakts.
10Un raugi, viņa priekšā parādās sieviete greznā netikles tērpā, viltīga savā sirdī,
11Trakulīga, palaidnīga un nesavaldīga, tā, ka viņas kājas nevar viņas namā mieru atrast.
12Brīžiem viņa ir vienkārši ārā, mājas priekšā, brīžiem klejo pa ielu un glūn gar visiem stūriem.
13Tagad viņa panāk jaunekli, nekautrīgi noskūpsta jaunekli un saka viņam:
14„Es šodien nokārtoju par sevi pateicības ziedojuma nodevu saskaņā ar savu solījumu.
15Tāpēc es esmu ari izgājusi, lai tevi sastaptu, lai redzētu tavu vaigu, —un nu es esmu tevi atradusi.
16Es esmu izrotājusi jo skaisti savu gultu ar raibām ēģiptiešu segām un grezniem pārklājiem.
17Es esmu izsmidzinājusi savu guļas vietu ar mirrēm un alvejām un apputekšņojusi to ar kanēļa smelkni.
18Nāc, lai iegrimstam saldkāres priekos līdz pašam rītam un izbaudām mīlestību līdz pašiem apslēptākiem tās dziļumiem!
19Jo mana vīra nav mājās, viņš ir devies tālā ceļā;
20Viņš ir paņēmis sev līdz savu naudas maisu, viņš atgriezīsies tikai uz svētkiem.“
21Viņa pārliecināja viņu ar saviem daudzajiem vārdiem un pakļāva viņu sev ar savu mīksto mēli.
22Un viņš seko viņai tūliņ pa pēdām kā vērsis, ko ved uz kaušanu, vai arī kā trakais, kas ļaujas uzmest sev cilpu un valgu, ar kuriem to parasti saista un savalda,
23Kamēr kāda bulta pāršķeļ viņa sirdi; līdzīgi putnam viņš steidzas uz ķeļramo sprostu un nezina, ka tas maksā viņam dzīvību.
24Tā nu esiet uzmanīgi pret mani, mani bērni, un ievērojiet labi manas mutes vārdus!
25Lai tava sirds nenovirzās uz netikles ceļu, un neļaujies ievilināt sevi viņas gaitās!
26Jo daudzus viņa ir nāvīgi ievainojusi un gar zemi gāzusi, un visāda veida varenie ir viņas nožņaugti kļuvuši.
27Viņas nams ir sākums ceļam uz pazušanu, un pa to noiet drūmajos nāves mājokļos. —
Currently Selected:
SALAMANA PAMĀCĪBAS 7: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.