PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 2
2
1Tāpēc tu, cilvēka bērns, ikviens kas spriedi tiesu, ne ar ko nevari aizbildi-nāties, jo spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo tiesnesis būdams, tu dari to pašu.
2Bet mēs zinām, ka pār tiem, kas tā dara, nāk pelnītā Dieva tiesa.
3Vai nu tu, cilvēks, kas spriedi tiesu pār tiem, kas tā dara, un pats dari to pašu, domā, ka izbēgsi Dieva sodam?
4Jeb tu pārproti viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos?
5Ar savu apcietināto un neatgriezīgo sirdi tu sev pašam krāji sodu, kas nāks pār tevi dienā, kad parādīsies Dieva dusmība un viņa taisnā tiesa.
6Jo viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem.
7Tiem, kas neatlaidīgi dara labu un meklē godu un atzinību Dieva priekšā un to, kas neiznīkst, viņš dos mūžīgu dzīvību.
8Bet pār tiem, kas ir spītīgi un neklausa patiesībai, bet seko netaisnībai—dusmas un bardzība!
9Mokas un izbailes ikvienai cilvēka dvēselei, kas dara ļaunu—jūdam visupirms un arī grieķim!
10Gods, slava un labklājība ikvienam, kas dara labu—jūdam visupirms un arī grieķim!
11Jo Dievs nespriež pēc cilvēka stāvokļa.
12Kas bez likuma grēkojuši, bez likuma ies bojā, bet kas grēkojuši, pazīdami likumu, pēc likuma tiks tiesāti.
13Jo nevis likuma klausītāji ir taisni Dieva priekšā, bet likuma darītāji tiks atzīti par taisniem.
14Jo, ja pagāni, kam nav bauslības likuma, sekodami savai dabai, izpilda tikumības likuma prasības, tad viņi, būdami bez bauslības likuma, paši sev ir likums.
15Jo ar to viņi pierāda, ka likuma prasība ierakstīta viņu sirdīs. To pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz vai attaisno,
16Tai dienā, kad Dievs caur Jēzu Kristu spriedīs tiesu par to, kas cilvēkos apslēpts, pēc mana evaņģēlija.
17Labi, tu dižojies ar to, ka saucies jūds, ka vari balstīties uz bauslību un ka tev ir Dievs.
18Tu zini viņa gribu un, būdams bauslībā mācīts, proti atšķirt svarīgo no nesvarīgā;
19Tu apzinies esam aklo ceļvedis, gaisma tiem, kas ir tumsībā,
20Audzinātājs tādiem, kas nekā nezina, skolotājs nepieaugušiem, tāds, kam bauslībā dots atziņas un patiesības redzamais veids, —
21Citus tu māci—un pats sevi nemāci? sludinādams, ka nebūs zagt, tu pats zodzi?
22Sacīdams, ka nebūs pārkāpt laulību, pats to pārkāpi? Ar riebumu no-vērzdamies no elkiem, aplaupi viņu tempļus?
23Tā tad pats, dižodamies ar bausibu, to pārkāpdams, tu pulgo Dievu?
24Kā rakstīts: „Jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots pagānu starpā!“
25Jūdu derības zīmei ir nozīme, ja tu pildi bauslību. Bet, ja tu esi bauslības pārkāpējs, šī tava zīme kļuvusi par pagānismu.
26Un tālāk—ja pagāni pilda bauslības prasības, vai viņu pagānisms neskaitīsies līdzvērtīgs jūdu derības zīmei?
27Tādā kārtā tie, kas pēc dabas ir pagāni un pilda bauslību, spriedīs tiesu pār tevi, kas ar savu bauslības burtu un ārējo derības zīmi esi bauslības pārkāpējs.
28Jo nevis tas ir jūds, kas ārīgi ir tāds; ne arī tā ir derības zīme, kas redzama ārīgi pie miesas.
29Bet īstais jūds ir neredzams, un viņa sirdsderības zīme ir garā un nevis burtā; tādam ir atzinība nevis cilvēku starpā, bet pie Dieva.
Currently Selected:
PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 2: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
