1. Ķēniņu 19
19
Elija bēg no Izebeles un nonāk tuksnesī. Eņģelis viņu ēdina un Dievs viņu iepriecina. Eliša tiek aicināts par pravieti.
1Un Ahabs teica Izebelei visu, ko Elija bija darījis, un visu, kā viņš praviešus ar zobenu bija nokāvis. 2Tad Izebele sūtīja vēstnesi pie Elijas un lika sacīt: lai dievi man šā un tā dara, ja es rīt ap šo laiku tā nedaru tavai dvēselei, kā visām viņu dvēselēm (noticis). 3Kad viņš to redzēja, tad viņš cēlās un aizgāja savas dzīvības pēc, un nonāca Bēršebā, kas ir Jūdā, un atstāja tur savu puisi. 4Bet pats gāja tuksnesī dienas gājumu un nāca un apsēdās apakš paegles krūma un vēlējās, ka viņa dvēsele mirtu, un sacīja: nu ir gan! Ņem nu, Kungs, manu dvēseli, jo es neesmu labāks nekā mani tēvi. 5Un viņš apgūlās un aizmiga apakš tā paegles krūma. Un redzi, eņģelis viņu aizskāra un uz viņu sacīja: celies un ēd! 6Un viņš skatījās atpakaļ, un redzi, viņa galvas galā bija karaša uz oglēm cepta un krūze ar ūdeni. Un viņš ēda un dzēra un atkal apgūlās. 7Un Tā Kunga eņģelis nāca atkal otrā reizē un to aizskāra un sacīja: celies, ēd, jo tev ir garš ceļš priekšā. 8Tā viņš cēlās un ēda un dzēra un gāja ar šās barības spēku četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva kalnam Horebam. 9Un viņš tur iegāja vienā alā un palika tur pa nakti. Un redzi, Tā Kunga vārds uz to notika un Viņš uz to sacīja: ko tu še dari, Elija? 10Un tas sacīja: degt esmu dedzis par Tā Kunga, Dieva Cebaot, godu;#19:10 degt esmu dedzis par Tā Kunga, Dieva Cebaot, godu; GL1 es esmu bargi dusmojies Tā Kunga, Tā Dieva Cebaot, pēc; jo Israēla bērni Tavu derību atstājuši un Tavus altārus nolauzījuši un Tavus praviešus ar zobenu nokāvuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē, man paņemt dzīvību. #18:4, 18:22. 11Un Viņš sacīja: izej un nostājies kalnā Tā Kunga priekšā. Un redzi, Tas Kungs gāja garām, un liela briesmīga vētra, kas kalnus saplosīja un klintis sašķēla, Tā Kunga priekšā, - bet Tas Kungs nebija vētrā. Un pēc vētras bija zemestrīce, bet Tas Kungs nebija zemestrīcē. 12Un pēc zemestrīces nāca uguns, bet Tas Kungs nebija ugunī. Un pēc uguns nāca klusa un lēna vēsma. 13Un kad Elija to dzirdēja, tad viņš apklāja savu vaigu ar savu mēteli un izgāja un stāvēja alas priekšā, un redzi, balss uz to nāca un sacīja: ko tu še dari, Elija? #2Moz 3:6. 14Un viņš sacīja: degt esmu dedzis par Tā Kunga, Dieva Cebaot, godu; jo Israēla bērni Tavu derību atstājuši, Tavus altārus nolauzījuši un Tavus praviešus ar zobenu nokāvuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē, man paņemt dzīvību. #Rom 11:3. 15Un Tas Kungs uz to sacīja: ej un griezies atpakaļ pa savu ceļu, pa tuksnesi uz Damasku, un ieej un svaidi Hazaēli par ķēniņu pār Sīriju. 16Un Jehu, Nimšus dēlu, svaidi par ķēniņu pār Israēli, un Elišu, Šafata dēlu no AbelMeholas, svaidi par pravieti savā vietā. #2Ķēn 9:2-3. 17Un notiks, kas no Hazaēļa zobena izglābsies, to nokaus Jehus, un kas no Jehus zobena izglābsies, to nokaus Eliša. 18Un Es atlicināšu Israēlā septiņus tūkstošus, visus, kas savus ceļus nav locījuši Baāla priekšā, un visus, kas ar savu muti viņu nav skūpstījuši. #Rom 11:4. 19Tad viņš no turienes aizgāja un atrada Elišu, Šafata dēlu, un tas ara; divpadsmit jūgi vēršu bija viņa priekšā, un viņš pats bija pie divpadsmitā, un Elija piegāja pie viņa un uzmeta viņam savu mēteli. 20Tad viņš atstāja vēršus un skrēja pēc Elijas un sacīja: ļauj man jel skūpstīt savu tēvu un savu māti, tad es tev sekošu. Un viņš uz to sacīja: ej un griezies atpakaļ, jo (piemini) ko es tev esmu darījis? #Lūk 9:60-61. 21Un viņš griezās atpakaļ un ņēma vienu jūgu vēršu un tos nokāva un vārīja viņu gaļu ar viņu rīku kokiem un deva to ļaudīm ēst. Pēc viņš cēlās un sekoja Elijam un tam kalpoja.
Currently Selected:
1. Ķēniņu 19: LG8
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)