2. Laiku 20
20
Jehošafats uzvar Amoniešus un Moabiešus.
1Un pēc tam notika, ka Moaba bērni un Amona bērni, un līdz ar tiem kādi no Mehuniešiem nāca, karot pret Jehošafatu. #26:7. 2Un vēstneši nāca un sacīja Jehošafatam: liels pulks nāk pret tevi no viņpus jūras, no Sīrijas, un redzi, tie ir Hacecon-Tamārā, tas ir Enģedijā. 3Tad Jehošafats izbijās un grieza savu vaigu, To Kungu meklēt, un izsauca gavēni pa visu Jūdu. 4Un Jūda ļaudis sapulcinājās, meklēt no Tā Kunga palīgu, un no visām Jūda pilsētām tie nāca, To Kungu meklēt. 5Un Jehošafats stāvēja Jūda un Jeruzālemes draudzes vidū Tā Kunga namā jaunā pagalma priekšā, 6Un sacīja: Kungs mūsu tēvu Dievs! Vai Tu neesi Dievs debesīs un valdītājs visu ļaužu valstīs? Un Tavā rokā ir spēks un vara, ka neviens pret Tevi nevar celties! 7Vai Tu, mūsu Dievs, šās zemes iedzīvotājus neesi izdzinis Savu Israēla ļaužu priekšā, un vai to neesi devis Ābrahāma, Sava mīļā, dzimumam uz mūžīgiem laikiem? 8Un tie tur dzīvojuši un Tev tur taisījuši svētu vietu Tavam vārdam, sacīdami: 9Kad pār mums nāk nelaime, zobens, sodība, mēris un bads, tad mēs stāvēsim šī nama priekšā un Tava vaiga priekšā, tāpēc ka Tavs Vārds ir šinī namā, un kad Tevi piesauksim savās bēdās, tad Tu paklausīsi un izpestīsi. #6:28. 1Ķēn 8:33. 2Laik 7:14. 10Un nu, redzi, Amona bērni un Moabs un tie no Seīra kalniem, kur Tu Israēlim neļāvi iet cauri, kad tie nāca no Ēģiptes zemes, bet tie no tiem atstājās un tos neizdeldēja, - #5Moz 2:9, 2:19. 11Redzi nu, tie mums to atmaksā, nākdami, mūs izdzīt no mūsu zemes, ko Tu mums licis iemantot. 12Ak mūsu Dievs! Vai Tu nenesīsi tiesu pret viņiem? Jo mums nav spēka pret šo lielo pulku, kas pret mums nāk, un mēs nezinām, ko būs darīt, bet mūsu acis ir vērstas#20:12 vērstas GL1 griežas uz Tevi. 13Un visa Jūda valsts stāvēja Tā Kunga priekšā, arī viņu bērni, viņu sievas un viņu dēli. 14Tad Tā Kunga Gars nāca draudzes vidū pār Jehasiēli, Zaharijas dēlu, tas bija Benajas, tas Jeiēļa, tas Levīta Matanijas dēls, no Asafa bērniem. 15Un tas sacīja: klausāties, visa Jūda valsts un Jeruzālemes iedzīvotāji, un ķēniņ Jehošafat, - tā saka Tas Kungs uz jums: nebīstaties un neizbaiļojaties šā lielā pulka priekšā, jo tas karš nepieder jums, bet Dievam. 16Ejat rīt tiem pretī, redzi, tie nāks augšā pa Cic kalnu, un jūs tos sastapsiet ielejas galā šaipus Jeruēles tuksneša. 17Šinī kaujā jums nebūs jākaujas, ejat tikai klāt, stāviet un redziet Tā Kunga pestīšanu, kas ir ar jums. Jūda un Jeruzāleme, nebīstaties un neizbaiļojaties, izejat rīt viņiem pretī, jo Tas Kungs būs ar jums. 18Tad Jehošafats locījās ar savu vaigu pie zemes, un visi Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji metās pie zemes Tā Kunga priekšā un pielūdza To Kungu. 19Un Levīti no Kohāta bērniem un no Koraha bērniem cēlās, augsti slavēt To Kungu, Israēla Dievu ar skanīgu balsi, 20Un tie cēlās agri no rīta un izgāja uz Tekoas tuksnesi, un tiem izejot Jehošafats stāvēja un sacīja: klausiet mani, Jūda un Jeruzālemes iedzīvotāji, ticiet uz To Kungu, savu Dievu, tad jūs pastāvēsiet; ticiet Viņa praviešiem, tad jums labi izdosies. 21Un viņš sarunājās ar ļaudīm un iecēla dziedātājus Tā Kunga priekšā, ka tie svētā glītumā slavētu, apbruņoto priekšā iedami un sacīdami: “Slavējiet To Kungu, jo Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” #Dāv.dz 136:1. 22Un to brīdi, kad tie sāka dziedāt prieka un slavas dziesmas, tad Tas Kungs sūtīja domstarpības#20:22 domstarpības GL1 glūnētājus; ebreju val. arī: slazdus pret Amona bērniem, Moabu un tiem no Seīra kalniem, kas bija nākuši uz Jūdu, un tie tika sakauti. 23Jo Amona bērni un Moabs cēlās pret Seīra kalnu iedzīvotājiem un tos izdeldēja un nomaitāja, un kad tie visus Seīra iedzīvotājus bija nokāvuši, tad tie palīdzēja nomaitāt cits citu. 24Un Jūda nāca kalna galā pie tuksneša un griezās pret pulkiem, un redzi, tur bija miroņi, kas zemē gulēja, un neviens nebija izbēdzis. 25Tad Jehošafats un viņa ļaudis nāca un tos aplaupīja un atrada pie tiem ļoti daudz mantas un drēbes un dārgus rīkus, un paņēma tik daudz, ka nevarēja panest, un tie laupīja laupījumu trīs dienas, jo tur bija ļoti daudz. 26Un ceturtā dienā tie sapulcējās Emak Berahā#20:26 Emak Berahā GL1 teikšanas ielejā, jo tur tie bija svētījuši#20:26 svētījuši GL1 teica To Kungu, tāpēc tie tās vietas vārdu nosauca Emek Beraha ieleja līdz šai dienai. 27Pēc tam visi vīri no Jūda un Jeruzālemes griezās atpakaļ, un Jehošafats viņu priekšā, un gāja uz Jeruzālemi ar prieku; jo Tas Kungs viņus bija darījis priecīgus par viņu ienaidniekiem. 28Un tie nonāca Jeruzālemē ar somastabulēm un koklēm un taurēm uz Tā Kunga namu. 29Un bailes no Dieva nāca pār visām zemes valstīm, kad dzirdēja, ka Tas Kungs bija karojis pret Israēla ienaidniekiem. 30Un Jehošafata valsts bija mierā, un viņa Dievs tam deva mieru visapkārt. 31Un Jehošafats valdīja pār Jūdu; viņš bija trīsdesmit piecus gadus vecs, kad tas palika par ķēniņu, un valdīja divdesmit piecus gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Azuba, Šilhija meita. #1Ķēn 22:42. 32Un viņš staigāja sava tēva Asas ceļos un neatstājās no tiem, darīdams, kas Tam Kungam patika. 33Taču kalnu altāri netapa nopostīti, un vēl ļaudis ar savu sirdi pilnīgi neturējās pie savu tēvu Dieva. 34Un kas vēl par Jehošafatu stāstāms, par viņa pirmām un pēdējām dienām, redzi, tas rakstīts Jehus, Hananija dēla, stāstos, ko viņš sarakstījis Israēla ķēniņu grāmatā. 35Un pēc tam Jehošafats, Jūda ķēniņš, sabiedrojās ar Ahaziju, Israēla ķēniņu; tas bija bezdievīgs savos darbos. 36Un viņš ar to vienojās, kuģus taisīt, ar ko braukt uz Taršišu, un tie taisīja kuģus EcionGeberā. 37Bet Eliēzers, Dodava dēls, no Marešas, sludināja pret Jehošafatu sacīdams: tādēļ ka tu ar Ahaziju esi sabiedrojies, Tas Kungs salauzīs tavu darbu. Un kuģi tika sadragāti un nevarēja tikt uz Taršišu.
Currently Selected:
2. Laiku 20: LG8
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)