Jozuas 7
7
Ahans ņem no tā izdeldējamā. Ajas apkarošana.
1Bet Israēla bērni noziedzās pie izdeldējamā, jo Ahans, Karmus dēls, tas bija Zabdus, tas Zerus dēls no Jūda cilts, ņēma no izdeldējamā. Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret Israēla bērniem. #22:20. 1Laik 2:7. 2Kad nu Jozua izsūtīja vīrus no Jērikas uz Aju pie Bet-Avenas, no Bēteles pret rītiem, un uz tiem runāja sacīdams: noejat un izlūkojiet zemi, 3Tad vīri nogāja un izlūkoja Aju, un griezās atpakaļ pie Jozua un uz to sacīja: lai visi ļaudis nenoiet, bet lai kādi divtūkstoš vai trīstūkstoš vīri noiet un Aju kauj, neapgrūtini visus ļaudis, jo viņu tur ir maz. 4Tad no ļaudīm cēlās uz turieni trīstūkstoš vīri, bet tiem bija jābēg Ajas vīru priekšā. 5Un Ajas vīri apkāva no tiem trīsdesmit un sešus vīrus un vajāja tos no vārtiem līdz Šebarim, un tos sakāva pakalnē. Tad ļaužu sirds izkusa un palika kā ūdens. 6Un Jozua saplēsa savas drēbes un metās zemē uz savu vaigu Tā Kunga šķirsta priekšā līdz pat vakaram, viņš un Israēla vecaji, un tie kaisīja pīšļus uz savām galvām. #1Sam 4:12. 2Sam 13:19, 13:31. Jon 3:6. Mih 1:10. 7Un Jozua sacīja: ak Kungs, Dievs! Kāpēc Tu šiem ļaudīm esi licis iet caur Jordāni, mūs dodams Amoriešu rokās, ka tie mūs izdeldē? Ak, kaut mēs mierā būtu palikuši viņpus Jordānes. 8Ak Kungs, ko lai saku, kad nu Israēls muguru griež saviem ienaidniekiem? 9Kad Kanaānieši un visi zemes iedzīvotāji to dzirdēs, tad tie mūs apstās visapkārt un izdeldēs mūsu vārdu no zemes. Ko tad Tu darīsi Sava lielā Vārda dēļ? 10Tad Tas Kungs sacīja uz Jozua: celies, kāpēc tu tā guli uz sava vaiga? 11Israēls ir apgrēkojies un arī pārkāpis Manu derību, ko Es tiem esmu pavēlējis; tie ir arī ņēmuši no izdeldējamā un ir zaguši un slēpuši un to ir likuši pie savas mantas. 12Tāpēc Israēla bērni nevar pastāvēt savu ienaidnieku priekšā, tiem bēdzin jābēg no saviem ienaidniekiem, jo tie ir izdeldējami. Es nebūšu vairs ar jums, ja jūs to, kas izdeldējams, no sava vidus neizdeldēsiet. 13Celies, svētī ļaudis un saki: svētījaties uz rītdienu, jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: izdeldējama lieta ir tavā vidū, Israēl; tu nevari pastāvēt savu ienaidnieku priekšā, tiekams tu nebūsi izdeldējis no sava vidus izdeldējamo. 14Rītā agri nākat priekšā pēc savām ciltīm, un tā cilts, ko Tas Kungs uzrādīs, lai nāk priekšā pēc saviem radiem, un rads, ko Tas Kungs uzrādīs, lai nāk priekšā pēc savām saimēm, un tā saime, ko Tas Kungs uzrādīs, lai nāk priekšā pēc saviem vīriem. 15Un kas taps atrasts ar izdeldējamo, to būs sadedzināt ar uguni, līdz ar visu, kas tam pieder, tāpēc ka viņš pārkāpis Tā Kunga derību, un tāpēc ka viņš kauna lietu darījis Israēlā. 16Tad Jozua cēlās no rīta agri un veda priekšā Israēli pēc viņu ciltīm, - tad Jūda cilts tapa uzrādīta. 17Un kad viņš Jūda cilti veda priekšā, tad tapa uzrādīts Zeraha rads, un kad Zeraha radu veda priekšā pēc saimniekiem, tad Zabdus tapa uzrādīts. 18Kad šo saimi veda priekšā pēc vīriem, tad Ahans tapa uzrādīts, Karmus dēls, tas bija Zabdus, tas Zeraha dēls no Jūda cilts. 19Tad Jozua sacīja uz Ahanu: mans dēls, dod jel Tam Kungam, Israēla Dievam, godu un dod Viņam slavu un stāsti man jel, ko tu esi darījis, un neslēpi to man. 20Tad Ahans atbildēja Jozuam un sacīja: tiešām, es esmu apgrēkojies pret To Kungu, Israēla Dievu, un esmu tā un tā darījis. 21Jo es ieraudzīju pie laupījuma vienu skaistu Babiloniešu mēteli un divsimt sudraba sēķeļus un vienu zelta sprādzi, tā svēra piecdesmit sēķeļus, un es tās lietas iekāroju un tās ņēmu, un redzi, tās manā teltī ir paslēptas zemē un sudrabs tur apakšā. 22Tad Jozua sūtīja vīrus un tie skrēja uz telti, un redzi, tas bija apslēpts viņa teltī, un sudrabs tur apakšā. 23Un tie to izņēma no tās telts un atnesa pie Jozuas un pie visiem Israēla bērniem un to izbēra Tā Kunga priekšā. 24Tad Jozua un viss Israēls līdz ar viņu ņēma Ahanu, Zeraha dēlu, un sudrabu un mēteli un zelta sprādzi un viņa dēlus un viņa meitas un viņa vēršus un viņa ēzeļus un viņa sīkos lopus un viņa telti un visu, kas tam bija, un tos veda uz Ahora ieleju. 25Un Jozua sacīja: kā tu mūs esi apbēdinājis, tā tev Tas Kungs šodien apbēdinās; un viss Israēls to akmeņiem nomētāja un tos sadedzināja ar uguni un uzkrāva pār tiem akmeņus. 26Un tie uzcēla pār tiem lielu akmeņu kopu, kas stāv līdz šai dienai. Tā Tas Kungs atgriezās no Savas bardzības karstuma; tādēļ tās vietas vārds top nosaukts Ahora ieleja līdz šai pašai dienai.
Currently Selected:
Jozuas 7: LG8
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)