2. Mozus 10
10
Astotā mocība: siseņi
(Jl 1:2–4)
1Kungs teica Mozum: “Ej pie faraona, jo es esmu nocietinājis viņa un viņa kalpu sirdis, lai darītu pie tiem savas zīmes, 2lai tu varētu stāstīt savam dēlam un dēla dēlam, ko esmu darījis Ēģiptei, par manām zīmēm, ko es pie tiem esmu darījis, – lai jūs zinātu, ka es esmu Kungs!” 3Mozus un Ārons gāja pie faraona, un viņi tam teica: “Tā saka Kungs, ebreju Dievs: cik ilgi tu liegsies man atbildēt?! Atlaid manu tautu, lai tā man kalpo! 4Ja tu liegsies laist manu tautu, tad, redzi, rīt tavām robežām es uzsūtīšu siseņus! 5Tie apklās zemes plakstus, ka nevarēs redzēt, tie rīs visu, kas jums pēc krusas vēl palicis, un aprīs visus kokus, kas jums aug uz lauka. 6Tie piepildīs tavu namu, visu tavu kalpu namus un visas Ēģiptes namus – neko tādu nav redzējuši ne jūsu tēvi, ne jūsu tēvutēvi, kopš dienas, kad tie radās virs zemes, līdz šai dienai!” Un viņš pagriezās un aizgāja no faraona. 7Un faraona kalpi tam teica: “Cik ilgi šis vīrs būs mums par nelaimi?! Laid tos ļaudis, lai viņi kalpo Kungam, savam Dievam! Vai tu gribi sagaidīt, ka Ēģipte aiziet bojā?” 8Tad Mozu un Āronu atkal aicināja pie faraona, un viņš tiem teica: “Ejiet, kalpojiet Kungam, savam Dievam! Kuri tad būs tie gājēji?” 9Mozus teica: “Mēs iesim kopā ar mūsu zēniem un mūsu vecajiem, mēs iesim kopā ar dēliem, meitām, mēs iesim kopā ar mūsu avīm un vēršiem, jo mums ir svētki Kungam!” 10Un viņš tiem teica: “Lai Kungs ar jums! Nelaidīšu jūs un jūsu mazos! Pieraugiet! Ļaunu jūs esat sadomājuši! 11Tā ne! Lai iet tikai vīri un kalpo Kungam, jo to jūs gribējāt!” Un viņš aizdzina tos projām.
12Un Kungs teica Mozum: “Izstiep savu roku pār Ēģiptes zemi, lai pār Ēģiptes zemi nāk siseņi un aprij ik lauka zāli – visu, kas palicis pāri pēc krusas!” 13Mozus izstiepa savu spieķi pār Ēģiptes zemi – tad Kungs dzina pār zemi austrumu vēju visu dienu un visu nakti. Pienāca rīts, un austrumu vējš atnesa siseņus. 14#Atkl 9:2–3Siseņi nāca pār visu Ēģiptes zemi un apsēda pilnīgi visas Ēģiptes robežas – pirms tiem vēl nebija bijis tādu siseņu kā šie, un arī pēc tiem tādu vairs nebija. 15Tie apklāja zemes virsu, zeme satumsa, un tie aprija ik lauka zāli un visus koku augļus, kas bija atlikuši pēc krusas. Visā Ēģiptes zemē nepalika ne zaļuma kokā, ne zāles uz lauka. 16Tad faraons steidza saukt Mozu un Āronu un sacīja: “Es esmu grēkojis pret Kungu, jūsu Dievu, un pret jums! 17Un nu – vēl tikai šoreiz piedodiet manu grēku, izlūdzieties Kungam, jūsu Dievam, lai noņem no manis šo nāvi!” 18Un viņš aizgāja no faraona un pielūdza Kungu. 19Tad Kungs iegrieza jo stipru jūras vēju, un tas pacēla siseņus un ietrieca tos Niedru jūrā. Visās Ēģiptes robežās nepalika neviena siseņa. 20Bet Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš neatlaida Israēla dēlus.
Devītā mocība: tumsa
21Un Kungs teica Mozum: “Izstiep savu roku uz debesīm, lai nāk pār Ēģiptes zemi tumsa, tāda tumsa, ka var sataustīt!” 22Mozus izstiepa savu roku uz debesīm, un melna tumsa bija visā Ēģiptes zemē trīs dienas. 23Tad viens otru nevarēja redzēt, trīs dienas neviens nekustēja no vietas, bet tur, kur dzīvoja Israēla dēli, bija gaisma. 24Tad faraons sauca Mozu un teica: “Ejiet, kalpojiet Kungam, tikai jūsu avis un vērši lai paliek, – arī jūsu mazie var iet kopā ar jums!” 25Bet Mozus teica: “Tu dosi mums arī lopus upuriem un sadedzināmajiem upuriem, ko mums upurēt Kungam, savam Dievam. 26Arī mūsu ganāmpulki ies kopā ar mums, nepaliks ne naga, jo no tiem mēs ņemsim, lai kalpotu Kungam, mūsu Dievam, jo mēs nezinām, kā mums Kungam būs jākalpo, iekams būsim tur nonākuši!” 27Bet Kungs nocietināja faraona sirdi, un viņš negribēja tos laist. 28Un faraons viņam teica: “Ej prom no manis! Piesargies, lai es tevi vairs neredzētu, jo tajā dienā, kad tu mani redzēsi, tu mirsi!” 29Un Mozus teica: “Kā tu saki – man tevi vairs nebūs jāredz!”
Currently Selected:
2. Mozus 10: NLBDC
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
