2. Mozus 33
33
Pavēle atstāt Sīnaju
1 #
1Moz 12:7; 26:3; 28:13 Kungs sacīja Mozum: “Ej projām no šejienes – tu un tā tauta, ko tu izvedi no Ēģiptes zemes, – uz zemi, ko es zvērēju Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, sacīdams: es došu to taviem pēcnācējiem! 2Es sūtīšu tev pa priekšu eņģeli, un es izdzīšu kanaāniešus, amoriešus, hetiešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus! 3Ejiet uz zemi, kur piens un medus plūst! Bet es neiešu ar jums, jo jūs esat stūrgalvīga tauta – ka es jūs nepiebeidzu ceļā!” 4Un tauta dzirdēja šo ļauno vēsti, un viņi sēroja, neviens neaplika savas rotas. 5Un Kungs teica Mozum: “Saki Israēla dēliem: jūs esat stūrgalvīgi – ja kaut mirkli es iešu jūsu vidū, tad es jūs piebeigšu! Un tagad – noņem savas rotas, gan es zināšu, ko ar tevi darīt!” 6Pie Horeba kalna Israēla dēli noņēma savas rotas.
Telts ārpus nometnes
7Mozus ņēma telti, izpleta to patālāk ārpus nometnes un nosauca to par Saiešanas telti. Un bija tā – ikviens, kurš meklēja Kungu, gāja uz Saiešanas telti, kas bija ārpus nometnes. 8Un, kad Mozus gāja uz telti, tad visa tauta cēlās un ikviens nostājās savas telts durvīs un nolūkojās pakaļ Mozum, līdz viņš bija iegājis teltī. 9Kad Mozus iegāja teltī, nolaidās mākoņu stabs, stāvēja telts durvīs, un viņš runāja ar Mozu. 10Visa tauta redzēja mākoņu stabu stāvam telts durvīs, un visa tauta cēlās un ikviens noliecās savas telts durvīs. 11Un Kungs runāja ar Mozu vaigu vaigā – kā mēdz runāt ar savu tuvāko, tad viņš atgriezās nometnē, un viņa kalps Jozua, Nūna dēls, jauns zēns, vēl palika teltī.
Mozus iestājas par tautu
12Un Mozus teica Kungam: “Redzi, tu man saki: ved šo tautu! Bet tu man neesi darījis zināmu, ko tu sūtīsi ar mani. Tu teici: es pazīstu tevi pēc vārda, un tu esi guvis manu vēlību. 13Un tagad – ja es esmu guvis tavu vēlību, dari jel man zināmu tavu ceļu, lai es pazīstu tevi, lai gūstu tavu vēlību. Redzi – šie ļaudis ir tava tauta!” 14Un viņš teica: “Es pats iešu tev pa priekšu, lai tev būtu miers!” 15Un Mozus teica: “Ja tu pats nenāc, tad neved mūs vispār prom no šejienes! 16Un kā gan lai top zināms, ka es esmu guvis tavu vēlību – es un tava tauta? Vai ne tā, ka tu pats nāc ar mums? Tad mēs būtu izraudzīti, es un tava tauta, no visām tām tautām, kas ir uz zemes!”
17Un Kungs teica Mozum: “Es darīšu arī šo, ko tu teici, jo tu esi guvis manu vēlību, un es tevi pazīstu pēc vārda!” 18Un Mozus teica: “Parādi jel man savu godību!” 19#Rm 9:15Viņš atbildēja: “Es likšu, lai viss mans labums iet tava vaiga priekšā, un es saukšu vārdu “Kungs” tavā priekšā – es būšu žēlsirdīgs pret tiem, pret kuriem būšu žēlsirdīgs, un es apžēlošos par tiem, par kuriem apžēlošos!” 20#Soģ 13:22; Dan 10:8; 1Tim 6:16Un viņš teica: “Tev neredzēt manu vaigu, jo neviens cilvēks neredzēs mani, palikdams dzīvs!” 21Un Kungs teica: “Redzi, vieta man blakus, nostājies uz tās klints! 22Kad mana godība ies garām, es likšu tevi tās klints plaisā un aizsegšu tevi ar roku, kamēr būšu pagājis garām. 23Es noņemšu savu roku, un tu redzēsi mani no mugurpuses, bet mans vaigs nebūs redzams!”
Currently Selected:
2. Mozus 33: NLBDC
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
