Apostolu Dorbi 2
2
II.
Svātō Gora atnōkšona.
1Vosoras svātkim atejūt, visi beja kūpā tamā pat vītā.#2:1 Tamā pat vītā, kur apostoli beja sasalasejuši pi K. Jezus kōpšonas dabasūs. 2Un umai nu debesim izacēle itkai atejūšōs aukas šaļkšona un pōrpiļdeja vysu mōju, kur jī sēdēja. 3Tad jim pasarōdeja itkai guneigas mēles, kuras izadolūt uz ikvīna nu jim nūsalaide. 4Un jī tyka pīpiļdeiti ar Svātū Goru un sōce runōt svešōs volūdōs, kai Gors jim runōt īdvēse.
5Jeruzalemā dzeivōja jūdi un dīvbejeigi cylvāki nu vysom tautom, kuras ir zam debesim. 6Tai šaļkšonai atskanūt, sasapuļceja kūpā daudzi ļaužu, un, dzērdādami jūs sovā mōtes volūdā runojam, beja pōrsteigti. 7Jī ļūti breinōjōs saceidami: Vai tad visi tī runōtōji navā galilejīši? 8Kai tad tys varēja nūtikt, ka mes dzēržam jūs myusu dzymtā volūdā runojam? 9Mes, partīši, medīši, elamitīši, mes, Mezopotamijas, Judeas, Kapadocijas, Ponta, Azijas, 10Prygijas, Pamfilijas, Egiptes un tō Libijas apgobola, kurs ir pi Cyrenas, īdzeivōtōji, mes, atceļōjušī nu Romas, 11mes, jūdi un prozeliti, mes, kretīši un arabīši: mes visi dzēržam jūs Dīva breinumdorbus sludynojam myusu volūdōs. 12Visi aizgrōbteibā breinōjōs, un cyts cytam saceja: Kū šytys nūzeimoj? 13Citi turpretim izzūbōja saceidami: Šitī ir piļni soldona veina.
Sv. Pīters mōca ļaudis.
14Tad Pīters reizē ar tim vīnpadsmit uzastōja un, pacēlis sovu bolsu, saceja: Jums, Judeas veirim, un jums, visim Jeruzalemas īdzeivōtōjim, lai top šytys zynoms. Klausitēs munu vōrdu! 15Šitī navā pīdzāruši, kai jyus dūmojat, jo ir vēļ tik trešō stuņde dīnas.#2:15 Trešō stuņde dīnas — pēc myusu laika apm. 9. stuņde reitā. 16Bet šytys ir tys, kas caur pravīti Joeli ir sludynōts:
17Tys nūtiks pādejōs dīnōs, soka Dīvs:
Es izlīšu Munu Goru uz ikvīnas mīsas,
un pravītōs jyusu dāli un jyusu meitas,
un jyusu jaunēkli īraudzeis parōdeibas,
un jyusu večim byus parōdeibas sapnā.#2:17 Uz ikvīnas mīsas — uz vysas ciļvēces.
18Pat uz sovim kolpim un kolpyunem
Es izlīšu tamōs dīnōs Munu Goru,
un ari jī pravītōs.
19Es dareišu zeimes debesīs augšā
un breinumus lejā vērs zemes:
asni, guni un dzydrajūs dyumus;
20saule pōrsavērss tymsumā
un mēness asnī
īprīkš na lelō un jaukō Kunga dīna atīs.
21Kas pīsauks Kunga vōrdu, tys tiks izglōbts.#2:21 Kas K. Jezum īticēs un Jō bausleibas piļdeis, tys byus izpesteits.
22Jyus, Izraeļa veiri, pasaklausit šytūs vōrdu: Jezu nu Nazaretes, cylvāku, kuru Dīvs, kai jyus zynot, apstyprynōja caur vareibas parōdeišonu, breinumim un zeimem, kurus jyusu vydā caur Jū padareja, 23saskaņā ar Dīva nūlyktū sprīdumu un īprīkšzynōšonu, nūdeve, jyus ar bezdīveigūs rūku paleidzeibu pīkolot krystā un nūnōvējot. 24Bet Dīvs nōves sōpes apdzēse un Jū pīcēle, nōve Jō sovā varā paturēt naspēja. 25Davids tadei par Jū soka:
Kungs maņ beja vysod pret acim.
Jys ir maņ pa lobajai pusei, lai es natyktu pakustynōts.
26Tōpēc muna sirds prīcojās, un muna mēle līgsmoj,
ari muna mīsa mit cereibā,
27Tu tadei munas dvēseles myrūņu vaļstī napamessi
un sovam Izradzātajam iznīceibas redzēt naļausi.
28Tu mani mōceji dzeives ceļam
un ar prīcu pīpiļdeisi mani pret sovu vaigu.
29Veiri, brōli, lai ir maņ atļauts atklōti jums runōt par patriarchu Davidu, kurs ir nūmiris un paglobōts, un jō kops atsarūn myusu vydā leidz pat šai dīnai.#2:29 Davids iznīceibu redzēja, tai tad, uz Davidu pravītōjums nav atteicynojams. Pravīša vōrdi atsateic uz K. Jezu. 30Kai pravīts jys zynōja, ka Dīvs jam zvērēt zvērēja, vīnu nu jō mīsas pēcnōcējim īceļt jō gūda krāslā. 31Un jys redzējumā aplyukōdams nōkūtni, par Kristus augšamceļšonūs saceja tai: Jys myrūņu vaļstī napaliks, un Jō mīsa iznikšonas naredzēs. 32Un Tys ir Tys Jezus, kuru Dīvs pīcēle, — mes visi asam tō līcinīki. 33Pēc tam, kai Jys caur Dīva lobū rūku tyka paaugstynōts, sajēmis nu Tāva Svātō Gora apsūleišonu, Jū izlēja, kai jyus poši radzat un dzēržat. 34Davids tadei navā dabasūs uzkōpis, tūmār jys soka:
Kungs saceja munam Kungam:
sēstīs pa munai lobajai rūkai,
35koleidz tovus īnaidnīkus Es nūlikšu
tovom kōjom par pamēsli.
36Tai tad lai vyss Izraeļa noms eisti zyna, ka Tū Jezu, kuru jyus pīkolot krystā, Dīvs padareja par Kungu un Mesiasu.
37Šytū dzēržūt, jūs sirds tyka satrīkta, un jī nu Pītera un cytu apostolu vaicōja: Veiri, brōli, — kas mums doroms?
38Pīters jim saceja: Dorit grāku vaidēšonu, un ai ikvīns nu jums pījam Jezus vōrdā kristeibu, tad sajimsit sovu grāku atlaisšonu un Svātō Gora dōvonu. 39Tadei jums un jyusu bārnim tys ir apsūleits, ari visim tōli asūšajim, jo tik Kungs myusu Dīvs jūs pasauks. 40Vēļ ar daudzim citim vōrdim jys līcynōja un mūdynōja saceidams: Nu šytō samaitōtō dzymuma sevi glōbit!
Pyrmūs kristticeigūs dzeive.
41Tī, kas jō vōrdu pījēme, tyka nūkristeiti, un tamā dīnā pi jim pīsavīnōja ap trejom tyukstūšom dvēseļu. 42Un jī pastōvēja apostolu mōceibā, vīnkūpeibā, maizes lauzšonā un lyugšonā. 43Vysus pōrjēme baile. Tai kai caur apostolim Jeruzalemā nūtyka daudz breinumu un zeim’u, tad visi ļūti beidōs. 44Un visi ticeigī turējōs kūpā, un vyss jim beja kūpejs. 45Jī pōrdeve sovus īpašumus un montu un tū izdaleja visim, cik kuram beja vajadzeigs. 46Ikdīnas jī, lauzdami maizi, uzaturēja vīnprōteigi svētneicā un sātā, un bareibu pījēme prīcā un sirsneigā vīnkōršeibā. 47Jī slavēja Dīvu un beja īmīļōti vysā tautā. Kungs ikdīnas pavairōja tūs skaitu, kurim vajadzēja kūpā ar jim byut izpesteitim.
Currently Selected:
Apostolu Dorbi 2: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
