Evangelijs pēc Jōņa 11
11
XI.
K. Jezus pīceļ nu myrūnim Lazari.
1Lazars nu Betanijas, Marijas un jōs mōsas Martas mīsteņa, beja slyms. 2Marija beja tei, kura Kungu apsvaideja ar smōrdeigu eleju un ar sovim motim apslauceja Jō kōjas. Tōs brōļs Lazars beja slyms. 3Mōsas nūsyuteja Jam paziņōtu: Kungs, raug, tys, kuru Tu mīļoj, ir slyms. 4Tū izdzērdis, Jezus saceja: Šitei slimeiba navā uz nōvi, bet gon dēļ Dīva gūda, ka caur tū tyktu slaveits Dīva Dāls.
5Jezus mīļōja Martu, jōs mōsu (Mariju) un Lazari. 6Lai gon izdzērda, ka slymoj, tūmār palyka tamā vītā vēļ pat divi dīnas. 7Pēc tam Jys saceja sovim mōceklim: Īsim otkon uz Judeu. 8Mōcekli saceja: Mōceitōj, jūdi vēļ naseņ gribēja Tevi nūmātōt ar akminim, un Tu otkon uz turīni īsi? 9Jezus atbiļdēja: Vai tad dīna navā divpadsmit stuņžu? Kas dīnā īt, tys nasadūrsteis, jo jys redz šō pasauļa gaismu.#11:9 K. Jezus sovim mōceklim aizrōda, ka vēļ nav beigusēs dīna — Jō laiceigōs dzeives laiks. Tōpēc nu jūdim nav kō beitīs. 10Bet kas naktī ītu, tys gon dūrsteitūs, jo jamā navā gaismas. 11Tū pasacejis, Jys jim runōja tōļōk: Myusu draugs Lazars aizmyga, Es īšu jō nu mīga uzmūdynōtu.#11:11 K. Jezus Lazara nōvi nūsauc par mīgu, jo Jys beja nūlēmis jū nu myrūnim pīceļt. 12Mōcekli Jam saceja: Kungs, jo aizmyga, tad byus vasals. 13Jezus runōja par jō nōvi, bet jī dūmōja, ka runoj par parostū mīgu. 14Tad Jezus jim saceja atklōti: Lazars nūmyra. 15Un jyusu dēļ, ka jyus tycātu, Es prīcojūs, ka tur nabeju. Īsim uz jū.#11:15 Jyus tycātu, ka Es asmu dzeives un nōves kungs.
16Tomass, Dydymus sauktais, saceja citim mōceklim: Īsim ari mes, lai ar Jū reizē nūmērtu.
17Jezus, aizgōjis, atroda jū jau četras dīnas kopā guļūt. 18Betanija nu Jeruzalemas beja daudz moz pīcpadsmit stadiju attōļumā.#11:18 15 stadiju ir apm. 3 kilom. 19Tōdēļ uz Martu un Mariju atgōja daudzi jūdu, lai brōļa dēļ jōs prīcynōtu.
20Izdzērduse par Jezus atīšonu, Marta steidzēs Jam prīškā, bet Marija palyka sātā. 21Marta saceja Jezum: Kungs, jo Tu šite byutu bejis, muns brōļs nabyutu nūmiris, 22bet ari tagad zynu: Kū tik vīn nu Dīva palyugsi, Dīvs Tev dūs. 23Jezus jai saceja: Tovs brōļs ceļsīs augšan. 24Marta atbiļdēja: Es zynu, ka jys pīsaceļs augšamceļšonā, postora dīnā.
25Jezus jai saceja: Es asmu augšamceļšonōs un dzeive. Kas ikš Manis tic, tys, lai ari nūmiris byutu, dzeivōs;#11:25 Es kai Dīvs asmu augšamceļšonōs un dzeives devējs. 26un ikvīns, kurs dzeivoj un tic ikš Manis, namērs myužam. Vai tu šytam tici? 27Jei atbiļdēja: Jā, Kungs, es tycu, ka Tu esi Kristus, Dzeivō Dīva Dāls, kuram vajadzēja uz šū pasauli atīt. 28Tad jei aizgōjuse pasauce sovu mōsu Mariju un kluseņom jai saceja: Mōceitōjs ir šite un tevis sauc.
29Šytū izdzērduse, jei tyuleņ pīsacēle un ōtri aizasteidze pi Jō, 30jo Jezus vēļ nabeja mīsteņā īgōjis, bet uzaturēja tamā pat vītā, kur Jū satyka Marta. 31Jūdi, kas reizē ar jū mōjōs sēdēja un jū mīrynōja, radzādami, ka Marija ōtri pīsacēle un izgōja ōrā, dūmōja, ka jei īt pi kopa raudōtu, un izgōja jai pakaļ. 32Marija, atgōjuse uz turīni, kur beja Jezus, un, Jū īraudzejuse, pakryta pi Jō kōjom un Jam saceja: Kungs, jo Tu šite byutu bejis, muns brōļs nabyutu nūmiris. 33Jezus, radzādams jū un jūdus, kas ar jū beja atgōjuši, raužūt, tyka aizgrōbts un pats sevī sakustynōts. 34Jys pavaicōja: Kur jū nūlykot? Jam atbiļdēja: Kungs, ej un apskot. 35Jezus aizraudōja. 36Tad jūdi saceja: Raug, kai jū ir mīļōjis. 37Bet daži saceja: Vai tad Jys, kas oklajam atdareja acis, navarēja padareit, ka jys nanūmērtu?
38Nu jauna sevī sakustynōts, Jezus aizgōja uz kopu; tys beja olā, un vērs jō gulēja akmiņs. 39Jezus saceja: Atvelit nūst akmini. Bet Marta, nūmyrušō mōsa, saceja: Kungs, nu jō jau īt smoka, tadei jau catūrta dīna, kai nūmyra. 40Jezus tai atbiļdēja: Vai tad Es tev nasaceju: Jo tu ticēsi, redzēsi Dīva gūdu? 41Tai jī atvēle akmini. Jezus, pacēlis acis, lyudzēs: Tāvs, Es pateicu Tev, ka Tu Mani izklauseji. 42Es gon zynu, ka vysod Mani izklausi; šytū Es soku apleikstōvūšūs ļaužu dēļ, lai jī tycātu, ka Tu Mani esi syutejis. 43Pēc šytūs vōrdu Jys sauce styprā bolsā: Lazar, ej ōrā! 44Nūmyrušais, bantem sasītom rūkom un kōjom un ar dvīli apsagtu vaigu, izgōja ōrā. Jezus jim saceja: Izraisit jū un ļaunit īt.
45Daudzejī jūdi, kas beja pi Marijas (un Martas) atgōjuši un redzēja, kū (Jezus) padareja, Jam īticēja. 46Bet citi, aizgōjuši uz farizejim, izstōsteja tim, kū Jezus padareja.
Augstōs padūmes lāmums.
47Tad goreidznīku prīkšnīki un farizeji sasauce augstū padūmi un saceja: Kas mums doroms? Šytys Cylvāks tadei dora daudzi breinumu. 48Jo mes jū tai palaissim, tad Jam īticēs visi; tad atīs romīši un atjims nu mums i zemi, i tautu. 49Vīns nu tim, Kaifass vōrdā, kurs tū god beja par vērsgoreidznīku, jim saceja: Jyus nikō ni zynot, 50ni apdūmojat, mums tadei byus lobōk, ka par tautu nūmērst vīns cylvāks, na kai vysa tauta iznykst.#11:50 Dažūs greku rūkrokstūs un Vulgatā „mums“ vītā ir „jums“. 51Bet šytō jys pats nu sevis napasaceja, jys, kai tō gods vērsgoreidznīks, pravītōja, ka Jezus nūmērs par tautu. 52Un Jam vajadzēja mērt na tikai par tautu vīn, bet ari, lai sakūpōtu un savīnōtu izkaiseitūs Dīva bārnus.
53Nu tōs dīnas jim beja nūlamts Jū nūnōvēt.
54Tōpēc Jezus vairs atklōti storp jūdim nastaigōja; Jys aizgōja uz apgobolu, kas ir tyvu pi tuksneša, uz mīsteņu, sauktu Efrem, un tur reizē ar sovim mōceklim apstōja.
55Jūdu Leldines gōja klōtu. Tai tad daudzeji nu apkōrtnes pyrms Leldinem aizgōja uz Jeruzalemu sevis škeisteitu. 56Jī meklēja Jezus un, svētneicā byudami, cyts cyta sovstarpeigi vaicōja: Kai jums līkās? Vai tad Jys pavysam uz svātkim naatīs?
57Vērsgoreidznīki un farizeji beja pavēlējuši: Jo kas izzynōtu, kur Jys apstōja, lai tyuleņ paziņoj, ka jī varātu Jū apcītynōt.
Currently Selected:
Evangelijs pēc Jōņa 11: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
