Evangelijs pēc Jōņa 20

XX.

Pīters un Jōņs, apostoli, pi kopa.

1Pyrmajā nedeļas dīnā, agri reitā, koleidz vēļ timseņš, Marija Magdalena atgōja uz kopu un īraudzeja, ka nu kopa ir atvalts akmiņs.#20:1 Pyrmajā nedeļas dīnā — svātdiņ. 2Tad jei ōtri aizasteidze pi Seimaņa Pītera un pi tō mōcekļa, kuru Jezus mīļōja, un jim saceja: Kungs nu kopa ir pajimts, un mes nazynom, kur Jys ir nūlykts.

3Tad Pīters un tys ūtrais mōceklis devēs ceļā un atgōja uz kopu. 4Jī skrēja obi reizē, bet tys ūtrais mōceklis Pīteri apdzyna un pīgōja pi kopa pyrmais. 5Jys pīsalīce un īraudzeja atstōtūs autus, bet īškā nagōja.

6Tad pēc jō atgōja Seimaņs Pīters un, īgōjis kopā, apsavēre guļūšūs autus 7ari dvīli, kas Jam beja uz golvas; tūmār tys nabeja klōt pi cytu lynu autu, bet gon sevim salūceits. 8Tad ari tys mōceklis, kas pyrmōk beja atgōjis, īgōja īškā, jūs apskateja un īticēja.#20:8 Īticēja, ka K. Jezus ir augšamcēlīs. 9Jī tadei vēļ nasaprota Rokstu, ka Jam vajadzēja nu myrūnim ceļtīs. 10Tad mōcekli aizgōja uz sātu.

K. Jezus pasarōda Marijai Magdalenai.

11Marija tam laikam stōvēja ōrpusē pi kopa un raudōja. Raudōs jei pīsalīce un pasavēre kopā. 12Tur jei īraudzeja divejus eņgeļus, speidūši boltōs drēbēs gārbtus, sēžam tur, kur Jezus mīsa beja nūlykta: vīnu golvas golā un ūtrū kōju golā. 13Tī jai saceja: Sīvīt, kōpēc tu raudi? 14Jei atbiļdēja: Muns kungs ir pajimts, un es nazynu, kur ir nūlykts. Pēc šitim vōrdim jei atsagrīze atpakaļ un īraudzeja stōvam Jezu, bet jei napazyna, ka tys ir Jezus. 15Jezus jōs vaicōja: Sīvīt, kō tu raudi? Kō tu meklej? Jei, dūmōdama, ka tys ir dōrznīks, jam atbiļdēja: Kungs, jo tu Jū esi aiznesis, tad pasoki maņ, kur Jū nūliki, lai es Jū pajimtu. 16Tad Jezus jai saceja: Marija! Jei atsagrīzuse Jam saceja ebreju volūdā: Rabbuni, tys ir Mōceitōj! 17Jezus jai saceja: Naaizskar Manis, jo Es vēļ naasmu bejis pi sova Tāva. Ej lobōk pi munim brōlim un jim pasoki, ka Es eju uz sovu Tāvu un jyusu Tāvu, uz munu Dīvu un jyusu Dīvu.#20:17 Munim brōlim, — apostolim un mōceklim.

18Tad Marija Magdalena aizgōja un pastōsteja mōceklim: Es redzēju Kungu un Jys man šytū pasaceja.

K. Jezus pasarōda apostolim.

19Tōs pat pyrmōs pēc sabata dīnas vokorā mōcekli beja sasalasejuši kūpā un, beidamīs nu jūdim, beja aizdarejuši durovas. Te atgōja Jezus un, īgōjis jūs vydā, jim saceja: Mīrs jums!

20Un šytū pasacejis, Jys parōdeja jim rūkas un sōnu. Mōcekli, radzādami Kungu, prīcōjōs.

21Tad Jezus jim otkon saceja: Mīrs jums! Kai Tāvs syuteja Mani, tai Es syutu jyusus. 22Pēc šytūs vōrdu Jys dvēse (uz jim) un saceja: Sajemit Svātū Goru. 23Kam jyus grākus atlaissit, tam ir atlaisti; kam aizturēsit, tam ir aizturāti.#20:23 K. Jezus apostolim un jūs pēcnōcējim īdeve varu i grākus atlaist, i aizturēt. Grāku vaidēšonas sakramentā apostoli un jūs vītnīki, kaisirdsapziņas tīsneši, nūteic, vai cylvākam grākus atlaist, vai ari nē. Jo atrūn, ka cylvāks ir cīneigs grāku atlaisšonu sajimt, tad atlaiž, jo nē — tad aiztur.

24Vīns nu tim divpadsmit, Tomass, par Dydymasu sauktais, tūlaik, kad Jezus atgōja, ar jim reizē nabeja. 25Citi mōcekli jam stōsteja: Mes redzējom Kungu. Bet jys tim atbiļdēja: Jo es uz Jō rūkom naīraudzeišu noglu vītu, un sova pērsta naīlikšu noglu vītōs un munas rūkas naīlikšu Jō sōnā, es naticēšu.

26Pēc ostoņom dīnom mōcekli otkon beja sasalasejuši mōjā, un ar jim reizē beja Tomass. Jezus, īgōjis caur aizslāgtom durovom mōjā un nūstōjis jūs vydā, saceja: Mīrs jums! 27Tad Jys saceja Tomasam: Lic šur sovu pērstu un apskot munas rūkas; paceļ sovu rūku un īlic jū munā sonā, un naesi naticeigs, bet gon ticeigs.

28Tomass atbiļdēja un Jam saceja: Muns Divs un muns Kungs. 29Jezus jam saceja: Tu īticēji, jo Mani īraudzeji. Svēteigi tī, kas naredz, bet tic.

30Vēļ daudzi cytu breinumu padareja Jezus sovu mōcekļu acīs, kas šytamā grōmotā navā īraksteiti. 31Šitī ir pīraksteiti, lai jyus tycātu, ka Jezus ir Kristus, Dīva Dāls, un lai tycādami Jō vōrdā dzeivōtu.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Jōņa 20: LGT

Highlight

Copy